Izaicinājumi mākslas tirgum Krievijā: tā nav tikai nauda
Jekaterina Drobiņina
26/05/2015
„Krievijas mākslas tirgus sagruva 2009. gadā”, atzīst kāds mākslas kolekcionārs, kura galvenās intereses ir krievu avangarda un nonkonformisma māksla.
2008./2009. gada finansiālā krīze tik tiešām nopietni skāra jau tā trauslo Krievijas mākslas tirgu. Taču vienīgā problēma nebija par mākslas darbiem iztērētās naudas sarukums. 2012. gadā Maskavā tika slēgtas vai pārtapa par nekomerciālām telpām trīs labi zināmas mākslas galerijas ar ilgu vēsturi un starptautisku reputāciju – Aidanas galerija, XL galerija un Marata Guelmana galerija. Art Moscow mese, kas specializējās laikmetīgajā mākslā, savu pēdējo ‘laidienu’ piedzīvoja 2013. gadā.
Ir eksperti, kas uzskata, ka tirgus sabrukums krīzes laikā nebūtu bijis tik dramatisks, ja mākslas tirgus infrastruktūra (muzeji, mākslas meses utt.) būtu bijusi pamatīgāka un klienti – uzticīgāki.
Ir zināms viedoklis, ka mākslas tirgu var uzskatīt par stabilu tad, kad māksla kļūst populāra vidusšķiras klientu vidū. Tomēr par to, kā definēt vidusšķiru Krievijā, ir grūti vienoties. Arī priekšstats par „mākslu, ko var atļauties” lielākajai daļai Krievijas mākslas kolekcionāru ir svešs.
„Eiropā mākslu pērk gandrīz ikviens: advokāti, ārsti, notāri. 80. gados ASV māksla bija statusa lieta – tā cilvēku daļa, kurai piederēja mākslas darbi, varēja sevi nodalīt no pārējiem,” stāsta Emanuela Kampoli, Campoli Presti galerijas īpašniece (Campoli Presti galerijas atrodas Londonā un Parīzē). Viņa 2014. gadā piedalījās laikmetīgās mākslas mesē Cosmoscow, kas Maskavā notika jau otro reizi.
ARHĪVS. Intervija ar kolekcionāru Nikolaju Blagodatovu no Sanktpēterburgas
„Lai gan Krievijā aizvien vēl ir kolekcijas veidošanas tradīcijas, lielākā daļa izvēlas pirkt brendus”, piebilst Kampoli. Viņa piebilst, ka krievu klienti atzīst, ka, pērkot krievu mākslu, viņi nedzenas pēc vārdiem, bet cenšas atbalstīt māksliniekus.
„Zilie čipi” (Blue chips – mākslas darbi, kas maksā ļoti dārgi un arī tuvākajā nākotnē nekļūs lētāki) Krievijas mākslas tirgū ir Gončarova, Aivazovskis, Serovs, Rērihs, Lentulovs, Vereščagins, Maškovs, Aņņenkovs u.c. Savukārt tādus krievu emigrantus kā Šagālu, Kandinski vai Rotko Krievijā nepārdod. Viņu darbi ir rezervēti prestižām modernisma mākslas izsolēm, kas piesaista starptautiskus kolekcionārus, un tie tiek pārdoti par daudz augstākām cenām nekā tās, kas tiek sasniegtas iknedēļas izsolēs Krievijā.
Grisha Bruskin. “Fundamental Lexicon”
Krievijas laikmetīgā māksla, kuras aizsākumi meklējami padomju gadu nonkonformismā, kas radās kā protests pret oficiālo socreālisma virzienu, šodien reti nonāk lielo pasaules izsoļu namu izsolēs. 1988. gadā Sotheby’s noorganizēja pirmo starptautisko izsoli Padomju Savienībā. Tajā tika piedāvāti populāru nonkonformistu un avangarda mākslinieku darbi cenu amplitūdā no 2800 dolāriem par darbu līdz visdārgākajam – kādam Rodčenko darbam par pusmiljonu dolāru. Rekordsumma toreiz tika samaksāta par Grišas Bruskina darbu „Fundamentālais leksikons” – 412 240 dolāri, kas bija augstākā cena par sava laika padomju mākslinieka darbu.
Lielākā daļa no šīm cenām bija liels pārsteigums arī pašiem māksliniekiem. Tomēr daži galeristi uzskata, ka, lai arī daļa no nonkonformistu darbiem tika iegādāta, lai kļūtu par kolekcijas daļu, daudz bija arī gadījumu, kad klienti šo padomju mākslu vienkārši iegādājās kā suvenīrus. Visticamāk, ka tagad šie darbi noputējuši un aizmirsti guļ kādos bēniņos.
Šobrīd krievu laikmetīgo mākslu pārdod Vladey izsolēs. Šo izsoļu namu dibinājis uzņēmējs un kaislīgs mākslas mīļotājs Vladimirs Ovčarenko, kurš savulaik vadīja divas galerijas Maskavā un vienu – Londonā (tagad palikusi tikai viena – Regina galerija Maskavā). Nonkonformisti tiek pārdoti tādās summās, kuras var atļauties daudzi kolekcionāri – atkarībā no mākslinieka cena var svārstīties starp vairākiem simtiem un vairākiem tūkstošiem eiro. Piemēram, pagājušā rudens izsolēs pārdošanas cena tikai dažiem darbiem pārsniedza 10 tūkstošus eiro.
Taču Vladey ir izņēmums, jo lielais vairums Krievijas izsoļu namu (kuru skaits ir nedaudz virs 20) nodarbojas ar antikvāru priekšmetu, marku un monētu pārdošanu. Lielie starptautiskie izsoļu nami Krievijā izsoles nerīko. Viens no iemesliem tam ir arī Krievijas likumdošana, kas nosaka, ka krievu mākslu, kas senāka par 100 gadiem, īpašnieks nedrīkst izvest no valsts.
Krievijā atvērt savu mākslas galeriju var būt ļoti problemātisks un dārgs process, daļēji tāpēc, ka trūkst atbilstošas infrastruktūras un valdības atbalsta. Piemēram, bezprocentu aizdevumi Nīderlandē un Lielbritānijā, ko piedāvāja mākslas pirkšanai no nacionālajām galerijām, palīdzēja attīstīt tirgu, un valsts tādā veidā atbalstīja visus svarīgos tirgus dalībniekus: māksliniekus, galerijas un kolekcionārus. Dažās valstīs valdības apmaksā dalību starptautiskās mākslas mesēs. Galu galā, atbildīgās personas var veicināt nacionālo mākslas tirgu, kaut vai tikai izrādot interesi par mākslas industriju kā tādu. Piemēram, Spānijā Madridē notiekošo mākslas mesi ArCo apmeklē karaliskās ģimenes locekļi.
The Garage Museum of Contemporary Art, scheduled to open on June 12, 2015. Courtesy of OMA
Tomēr situācija nav nemaz tik drūma un nolemta. Par spīti finansiālajām grūtībām un kārtīgas infrastruktūras trūkumam, Krievijā tomēr novērojama arī zināma attīstība mākslas tirgū: 2015. gadā tiks atklāts Garaž muzejs; Ermitāžas muzejs plāno paplašināties un atvērt filiāli Maskavā; vairāki kolekcionāri šobrīd ceļ muzejus savu kolekciju eksponēšanai. Tiek organizētas arī mākslas meses – citādākā, profesionālākā līmenī –, un tās piesaista izglītotākus mākslas mīļotājus, ne tik daudz jaunbagātniekus, kas pērk mākslu, lai atstātu iespaidu uz saviem viesiem.
