RAKSTI  
(Fragments) Atjaunotie Hārvarda mākslas muzeji. Foto: Ieva Raudsepa

Ievas Raudsepas vēstule no Bostonas 0

Ieva Raudsepa
13/04/2015

Foto: Ieva Raudsepa

Populārais amerikāņu komiķis Luijs CK par savas dzimtās Bostonas, izrunu joko: „Tas pat nav akcents, tā ir vesela pilsēta pilna ar cilvēkiem, kas nemāk pareizi pateikt lielāko daļu vārdu.” Protams, šāda ‘nezināšana’ skan īpaši ironiski, ņemot vērā to, cik stipra ir pilsētas akadēmiskā dzīve. Lai nu kā, bez daudziem pieminekļiem un objektiem, ko iebraucējs var apskatīt, bostoniešu izruna, kurā tiek lietots plats ‘a’, bet ‘r’ – praktiski ignorēts, var daudz pastāstīt par pilsētas vēsturi un šodienu. Izruna esot pārņemta no angļu aristokrātijas un ir kārtīgi sajaukusies ar īru un itāļu akcentiem, kuru pēcteču Bostonā joprojām ir daudz un ietekme pilsētā – dzīva.

Lai gan brīžiem šķiet, ka kultūras un mākslas dzīve Bostonā nespēj konkurēt ar blakus esošo lielo māsu – Ņujorku –, arī šeit notikumu netrūkst. Atšķirībā no Ņujorkas, Bostonā nav tādas steigas un, šķiet, dzīve nepaiet nepārtrauktā skriešanā. Izcilu universitāšu klātbūtne ir nodrošinājusi, ka Bostonu par mājām sauc daudzas inteliģences superzvaigznes. Piemēram, Rīgā populārais filozofs, kura vārdā nodēvēts arī bārs Chomsky, – Noams Čomskis strādā MIT (Massachussetts Institute of Technology), kas atrodas Kembridžā, Bostonas piepilsētā. Diemžēl pašai neizdevās noklausīties kādu viņa lekciju, taču mana draudzene kā brīvklausītāja tās ir vairākkārt apmeklējusi un sajūsminās par Čomski, kurš ir bieži redzams arī politiskos mītiņos, piemēram, pirms pāris gadiem notikušajā Occupy Boston (Occupy Wall Street vietējais turpinājums). Lai gan diplomu beigās neviens par to nedod, MIT blakus esošā Hārvardas Universitāte un citas Bostonas universitātes, katru nedēļu rīko pasākumus, kas atvērti visiem. Nereti šādiem notikumiem universitātes pat piešķir naudu picai un citām uzkodām, lai pabarotu klausītājus, cerot, ka diskusijās par ‘sarežģītākām’ tēmām tā piesaistīs vairāk cilvēku – pat, ja neesi īsti ieinteresēts, bet izsalcis, vari paēst un reizē arī kaut ko iemācīties.


MIT List Visual Arts Center

Abām pieminētajām universitātēm ir izcili mākslas muzeji. Lai gan pa visu MIT kampusu ir izkaisīti dažādi mākslas darbi – skulptūras, gleznas (to visu var atrast arī universitātes izveidotajā publiskās mākslas kartē, jāizceļ tieši MIT List Visual Arts Center, kas koncentrējas uz laikmetīgās mākslas procesiem, nebaidoties izstādīt gan visradikālākos mūsdienu mākslas darbus, gan nozīmīgus modernistu veikumus. MIT uzsver, ka vēlas padarīt laikmetīgo mākslu pieejamu ikvienam (ieeja centrā ir bez maksas!), bet kā institūcija savu misiju redz pasaules izpētē un analīzē. Lai gan lielākoties šim nolūkam universitāte koncentrējas uz zinātni, māksla arī tiek pieskaitīts kā viens no instrumentiem izziņas procesā.


Bostonas Laikmetīgās mākslas institūts


Rinekes Dijkstras darbi Bostonas Laikmetīgās mākslas institūta kolekcijā

Laba mūsdienu mākslas kolekcija un izstādes atrodamas Bostonas Laikmetīgās mākslas institūtā (Institute of Contemporary Art, Boston), kas atrodas pilsētas dienvidos. Lielajā stikla mājā ūdens malā ir izstādīti daudzi ievērojami mākslinieki, sākot ar Luīzi Buržuā un Sofiju Kallu, beidzot ar Anišu Kapūru un Olafuru Eliasonu.


Atjaunotie Hārvarda mākslas muzeji


Džovanni Bernīni modeļi Hārvarda mākslas muzejā


Marka Rotko izstāde Hārvarda mākslas muzejā

Taču atgriežoties Kembridžā, nevar nepieminēt Hārvardas Universitātes mākslas muzejus, kas nesen apvienoti skaistā, stiklotā Renco Piano projekētā ēkā, un tajā izvietotas brīnišķīgas rietumu un austrumu mākslas kolekcijas. Īpaši jāizceļ lieliskā 19. un 20. gs. rietumu mākslas sadaļa – lai gan darbu skaits nav tik liels, tie ir izcili, un Morisa Verteima kolekcijā arī skaisti viens otru papildina. Hārvardas Universitātes muzejā atrodama arī lieliska modernā un laikmetīgā māksla, no kuras visvairāk man atmiņā iespiedusies neticami spēcīgā Džeksona Polloka glezna No. 2 un Diānas Arbusas oriģinālkopijas viņas slavenajām fotogrāfijām ar dvīņiem, nūdistiem, milzi un citiem sabiedrības izstumtajiem.


Bostonas Mākslas muzeja stāvlaukums

Nevar aprakstīt pilsētas mākslas dzīvi, nepieminot Bostonas Mākslas muzeju (Museum of Fine Arts Boston, MFA) un Izabellas Stjuartes Gārdneres muzeju (Isabella Stewart Gardner Museum). Blakus esošās institūcijas iemieso radikāli atšķirīgu skatu uz mākslas kolekcionēšanu un ekspozīcijas veidošanu – Mākslas muzeja saturu teju pusotru gadsimtu vākusi ekspertu komisija, kas apjomīgo kolekciju ir izveidojusi pietiekami demokrātisku, lai ikviens, kas kādreiz izdomātu muzeju apmeklēt, varētu atrast, pie kā pieķerties. Stjuartes Gārdneres muzejs, savukārt ir pilnīgi kas cits – tā ir viena cilvēka vīzija, kas realizēta spilgti, vietām ekstravaganti un bez kompromisiem.

Izabella Stjuarte Gārdnere (1840–1924) bija leģendāra sava laika personība, kuras kolekcijā atrodas pasaules līmeņa meistardarbi. Ticiāna „Eiropas nolaupīšana”, Rembranta „Pašportrets 23 gadu vecumā” – tie ir tikai pāris no lieliskajiem darbiem, kas redzami muzejā. Ēka ir celta savam laikam un vietai pilnīgi neatbilstoši – Gārdnere mīlēja Venēciju un tādēļ purvainajā, toreiz arī tukšajā, Fenvejas rajona vidū uzcēla savu itāļu palazzo. Savukārt Bostonas Mākslas muzejs, kas atrodas turpat netālu, ir skaists un pieklājīgs neoklasicisma paraugs. Tas ir viens no lielākajiem Amerikas muzejiem ar bagātīgu amerikāņu, Eiropas un lietišķās mākslas kolekciju un neapšaubāmi ierindojas starp pasaules līmeņa mākslas institūcijām. To pierāda arī nesenie notikumi – līdz janvāra vidum muzejā bija skatāma iespaidīga un kritiķu ļoti slavēta Goijas gravīru izstāde no muzeja kolekcijas. Pavasarī būs skatāma arī slavenā japāņu mākslinieka Hokusai retrospektīva.


Bostonas simfoniskais orķestris


Bostonas simfoniskā orķestra mājās

Uz tās pašas Mākslu avēnijas (Avenue of the Arts), kur atrodams MFA, ir arī Bostonas simfoniskā orķestra mājvieta. Muzikālā dzīve pilsētā ir viena no tās bagātībām; bez izcilā simfoniskā orķestra, kas atzīts par vienu no labākajiem pasaulē, Bostonā mājo arī Bērklijas konservatorija (Berklee College of Music). Šobrīd, kā zināms, jāvelk saikne ar Rīgu, jo Bostonas orķestra mākslinieciskais vadītājs ir rīdzinieks Andris Nelsons. Jāsaka, ka, dzīvojot Bostonā, šī bija, iespējams, viena no sirreālākajām lietām, ko piedzīvoju – orķestris ir pilsētas gods un lepnums, un brīdī, kad Nelsons uzsāka darbību, Bostonā nebija neviena kaktiņa, kur nebūtu orķestra reklāmas. Andra Nelsona bilde man pabrauca garām, kad stāvēju un gaidīju metro, tā paplīvoja virs galvas, piekārta uz staba kā karodziņš un nozibēja pa mašīnas logu kā milzīgs ceļmalas plakāts. Nemaz nerunājot par vietējām radio pārraidēm un citiem medijiem, kur viņa vārds tika daudzināts nepārtraukti.


Šķērsojot Čārlza upi

Ilgi varētu turpināt uzskaitīt pilsētas vērtīgos objektus un nozīmīgās personības, kas šeit dzīvojušas, augušas vai joprojām mīt – vai tā būtu Kenediju ģimene vai populārais amerikāņu komiķis Konans O’Braiens, kas, starp citu, pabeidzis Hārvardas Universitāti. Taču rezumējot jāsaka, ka lielisku universitāšu, muzeju un citu kultūras iestāžu klātbūtne pilsētā noteikti dod neskaitāmas iespējas bagātināt prāta dzīvi ikvienam zinātkāram cilvēkam. Tādēļ labākais nobeigums šim rakstam būtu Marka Tvena teiktais – „ja Filadelfijā par cilvēku jautā, tad grib noskaidrot – kas bija viņa vecāki, Ņujorkā – cik viņš ir vērts, bet Bostonā prasa – cik daudz viņš zina?”.

Arhīvā lasi arī citas vēstules:
02/10/2014 - Sabīnes Skarules vēstule no Antverpenes

12/09/2014 - Jānikas Pērnas vēstule no Ņujorkas
30/05/2014 - Annikas Vītolas vēstule no Kopenhāgenas
04/03/2014 - Ivetas Vaivodes vēstule no Helsinkiem
29/01/2014 - Martas Mannebach vēstule no Sanfrancisko