Krievu tiešsaistes mākslas tirgus: kad pēc bērzu birzīm nav pieprasījuma
Jekaterina Drobiņina
24/03/2015
Ir saulaina diena, un es dodos intervēt kādu bijušo žurnālisti, kura tagad izveidojusi interneta mākslas galeriju un tirgo jauno krievu mākslinieku darbus. Viņa mani uzaicinājusi uz savu salonu Maskavas centrā. Es jau stāvu uz Staļina laika ēkas sliekšņa, kad man piezvana paziņa. „Raksts par mākslas tirgošanu internetā?! Kas tad pērk mākslu internetā?!”
Daudzi. Interneta mākslas tirgus kļūst arvien populārāks. 2014. gadā izdevniecība Phaidon, kuras specialitāte ir māksla, fotogrāfija un dizains, nopirka Artspace, interneta platformu, kas pircējiem no visas pasaules ļauj satikties ar galerijām, kuras tirgo laikmetīgo mākslinieku darbus – no Pikaso līdz Marinai Abramovičai. Arī Sotheby’s sākuši pārdot mākslu pasaules lielākajā interneta izsolē eBay. Un visbeidzot, izsoļu nams Christie’s paziņojis, ka 2014. gadā tā ieņēmumi no darījumiem internetā pārsnieguši 35 miljonu atzīmi – kas diemžēl nav īpaši iespaidīgs skaitlis, salīdzinot ar firmas kopējo ieņēmumu summu – 8,4 miljardiem.
Un tomēr, salīdzinājumā ar Rietumiem, kur mākslas tirgus pēdējās desmitgadēs piedzīvojis vairāk vai mazāk stabilu izaugsmi, krievu mākslas vide vēl joprojām atrodas tikai savā attīstības stadijā. Vairums mākslas tirgus ekspertu žēlojas par nelielo galeriju skaitu, trūcīgo infrastruktūru (t.i. transportu, apdrošināšanu) un skopo informāciju. Daudzus potenciālus kolekcionārus atbaida vai nu galeriju īpašnieku snobiskā attieksme, vai arī mākslas darbu augstās cenas.
Lētās gleznas, kas apskatāmas tūristu iecienītajās Maskavas vietās, savam interjeram neizvēlēsies ne cilvēks, kurš pretendē uz mākslas pazinēja statusu, ne ar labu gaumi apveltīts dizainers. Smagnējos kičīgi apzeltītos rāmjos ielogotas ainavas ar bērzu birzīm var pievilināt tikai atsevišķus tūristus un provinces jaunbagātniekus.
Tririan. Vitrian Priorum Roy, 2012
„Šis ir īstais brīdis ienākt tirgū,” uzskata Jekaterina Položenceva, interneta galerijas OilyOil dibinātāja; viņas piedāvāto darbu cenas nepārsniedz 100 00 rubļu jeb 1600 USD.
„Es esmu pārliecināta – ja es būtu izveidojusi savu interneta vietni vēl pirms trim gadiem, tā būtu katastrofāla izgāšanās. Bet tagad cilvēki sākuši internetā pirkt ne tikai virtuves tehniku,” Jekaterina stāsta, kad mēs satiekamies viņas salonā. Viņas atlasīto darbu spektrs svārstās no abstraktās glezniecības līdz reālismam. Man iekrīt acīs zili tintes zīmējumi uz rūtiņu papīra; daži izskatās pēc kricelējumiem, citi atgādina marokāņu flīzes. To autors sevi dēvē par Tririanu.
Vēl viena no interneta mākslas tirgus celmlaužiem Krievijā ir Marija Kovaļevska, kura agrāk strādājusi izsoļu namā Sotheby’s, bet nesen izveidojusi grafikas galeriju White Wall Problems; viņa saka, ka cilvēki jau labu laiku vēlējušies sākt pirkt mākslu.
„Es redzu sev apkārt cilvēkus, kuri saka, ka vēlas iegādāties kaut ko atšķirīgu no IKEA bildēm. Viņi labprāt tērētu vairāk naudas par mākslu, taču galeriju cilvēki bieži vien atstāj diezgan snobisku iespaidu; viņi ne vienmēr paskaidro darbus, kurus paši izstāda,” saka Marija Kovaļevska.
White Walls Problems tirgoto krievu un Rietumu mākslinieku grafiku cenas svārstās no 40 līdz 160 dolāriem; tas attiecas arī uz slavenās Kandinska balvas kandidāta Daņilas Tkačenko darbiem.
Interneta galerijas, kas tirgo ierobežota metiena grafikas un fotogrāfijas, Maskavā pārstāvētas plašāk nekā tās, kuras piedāvā gleznas vai kolāžas.
2013. gadā Sanktpēterburgā ienāca Parīzes galerijas Yellow Korner filiāle; pēc gada tai sekoja Lumas, kas debitēja Krievijas mākslas tirgū, atverot galeriju Maskavas centrā.
Marija Burasovska, Lumas Maskavas galerijas direktore, piekrīt, ka krievi ir gatavi tērēt naudu par ierobežotā metienā tiražētiem mākslas darbiem, taču uzskata, ka viņi tos labprātāk iegādātos galerijā nekā internetā.
„Mākslas darba iegādāšanās ir rituāls. Pircējs grib darbu apskatīt un sajust. Bieži tas ir impulsīvs un emocionāls solis, un, ja cilvēks darbu nav redzējis dzīvē, galerijā, datora ekrānā to ir grūti kārtīgi izpētīt,” Burasovskas kundze paskaidro. Viņa atzīst, ka Lumas lielāko daļu darbu pārdod reālā galerijā.
Ilya Khuroshvili. Fragmented Refractions
Krievijā vairums cilvēku, kas iegādājas mākslu internetā, to dara ar nolūku izdekorēt savu dzīvokli – tā apgalvo eksperti. Zinot šo faktu, dažas no interneta galerijām piedāvā savus mākslas darbus arī specializētajos veikalos, kas pārdod interjera un dizaina objektus, stāsta Jekaterina Šebanova, viena no KK-Editions dibinātājām; tā ir interneta galerija, kas pārdod ierobežotā metienā izgatavotus grafikas novilkumus.
„Pats būtiskākais Krievijas mākslas tirgus trūkums šodien ir tas, ka cilvēkiem trūkst informācijas,” saka Jekterina Šebanova, kuras galerija piedāvā darbus par mazāk nekā 100 USD.
Šādām cenām vajadzētu apmierināt vairumu potenciālo pircēju, kuri, kā vedina domāt mārketinga pētījumi, gatavi maksāt aptuveni 150 USD par vienu darbu. Darbi, kas dārgāki par 1500 USD, piesaistītu tikai pusi no cilvēkiem, kas vēlas iegādāties mākslu internetā. Jēdziens ‘pieejama cena’ pagaidām krievu pircēju vidū nav izplatīts, un viņi rūpīgi pārdomā, pirms iegādājas kaut ko tik dārgu.
Krievijā augstākas cenas varētu aizbiedēt nesagatavotus jaunos kolekcionārus, taču pēc britu apdrošināšanas kompānijas Hiscox Group datiem attīstītākos tirgos 50% no visiem mākslas pircējiem tērē 1000–10 000 mārciņas par vienu darbu.
AKim. Three banana variations, 2012
„Mani klienti ir izglītoti jauni cilvēki, kam ir nedaudz pāri 30 un ienākumi virs vidējā līmeņa,” saka Jekaterina Položenceva. Viņa piekrīt, ka nopietni kolekcionāri, kurus interesē pazīstamu laikmetīgo mākslinieku, piemēram, Pāvela Peperšteina vai Gošas Ostercova darbi, tos nemeklēs viņas interneta galerijā.
Plaši pazīstami mākslinieki, kuru darbi atrodami populāros mākslas centros un muzejos visā pasaulē, reti pārstāvēti interneta galerijās (lai gan, protams, ir arī izņēmumi). „Mākslas tirgū vispār būtiskas divas lietas – uzticēšanās un diskrētums. Manuprāt, mākslas tirdzniecība tiešsaistē pagaidām šos divus būtiskos faktorus nenodrošina – īpaši, ja runa par darbiem, kas maksā 40 000 EUR un vairāk. Tieši tāpēc pagaidām tirgus ‘dārgā gala’ darījumi lielākoties netiek kārtoti tiešsaistē,” saka Olga Šmite, kura pārstāv padomju nonkonformistu Oļegu Celkovu.
Toties jauniem māksliniekiem, kuriem ir grūtības atrast galeriju, kas viņus pārstāvētu, interneta tirgus var piedāvāt risinājumu. „Internets var dot viņiem iespēju uzbūvēt savu ‘draugu un pielūdzēju’ kopienu un, iespējams, kaut ko arī pārdot,” Olga Šmite piemetina.
Anton Totibadze. Grandma Aglaya, 2014
Tomēr tas, kas šodien ir visiem atvērtā un brīvā interneta mākslas tirgus priekšrocība, rīt var izrādīties par tā galveno trūkumu un novest pie pārsātinātības ar neskaitāmiem apšaubāmas kvalitātes darbiem. Nevajag daudz laika vai naudas, lai izveidotu profilu kādā no šīm tiešsaistes galerijām. „Laikam jau katram ir pa kādam darbam šajās interneta vietnēs,” saka jaunais mākslinieks Antons Totibadze, kura darbus var gan iegādāties krievu OilyOil un amerikāņu Saatchi Art Online vietnēs, gan apskatīt Pēterburgas Krievu muzejā.
Lai gan mākslas tirgošana internetā neapdraud tradicionālākās biznesa formas, arvien pieaugošais dažādus mākslas formātus piedāvājošu tiešsaistes galeriju skaits liecina, ka interese par to aug. Turklāt tas parāda, ka māksla kļūst pieejamāka, vienlaikus nekļūstot vulgāra vai bezgaumīga.
