JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
RAKSTI  
Arhitekts Le Korbizjē. Preses foto

Viens no lielākajiem mītiem, kas saistīts ar Le Korbizjē ideju izpratni, ir doma par viņa pilnīgu revolucionārismu, kas noliedz visu iepriekš civilizācijas radīto un vēlmi 20. gadsimtā pasauli sākt būvēt, par pamatu ņemot baltu lapu. Šī Le Korbizjē uzskatu pārprastā izpratne parādās, jau viņa dzīves laikā tulkojot viena no arhitekta būtiskākajiem ideju rakstiskajiem sacerējumiem (jau iepriekš žurnālos, lielākosties paša dibinātajā  L`Esprit Nouveau, publicēto eseju apkopojumā) Verse une architecture – virsrakstu angļu valodā. Uzsverot tā radikālismu, tas joprojām bieži tiek saukts par “Uz jauno arhitektūru” (Towards a New Architecture), kaut gan patiesībā nozīmē “Uz arhitektūru”.

Le Korbizjē negribēja noliegt pagātni, bet gan atrast tās kodolu un pārnest uz 20. gadsimtu, vien ar jaunā laika izteiksmes līdzekļiem, attīrīt arhitektūru no dekoratīvā fasādisma un atgriezties pie tektonikas un apjomu harmonijas. Viņa izkoptās proporciju sistēmas pamatā bija no antīkās pasaules nākušais Zelta griezums. Šis fakts un arī citas atsauces uz antīko un renesances arhitektūru ļauj Le Korbizjē 20. gadsimta 20.–30. gados tapušās villas pielīdzināt Andrea Palladio projektētajām 16. gadsimtā un viņu saukt par 20. gadsimta Palladio. Jā, ja vēlas mūsdienās skatīt Le Korbizjē ideju veiksmīgāko iemiesojumu dzīvē, tad tās ir ietekmīgiem sava laika miljonāriem celtās villas. To īpašnieki arhitektam deva carte blanche. Te arhitektam vismazāk nācās saskarties ar reālās dzīves neatbilstību viņa idejām, kas ir noticis viņa apjomos lielāko projektu īstenošanā.