RAKSTI  
Arhitekts Le Korbizjē. Preses foto

20. gadsimta pirmais stārhitekts Le Korbizjē 0

Kristīne Budže, “Pastaiga”
29/10/2011 

Ja jāizvēlas viens arhitekts, kas visspilgtāk iemieso 20. gadsimtu – tā spožumu un postu, tas noteiktu varētu būt Šveicē dzimušais un pērnā gadsimta 30. gados Francijas pilsonību pieņēmušais arhitekts, dizainers, urbānists, rakstnieks, domātājs un mākslinieks Le Korbizjē (1887–1965), īstajā vārdā Čārlzs Eduārs Ženerē.

No 29. oktobra Kalnciema ielas radošajā kvartālā – dizaina salona Xcelsior telpās (Kalnciema iela 37) apskatāma izstāde LC Authentic Design – Le Korbizjē patiesās ieceres, krāsas un proporcijas. Izstāde notiek “Dizains. Nākotne 2011” festivāla ietvaros.

Jau sevis identificēšana ar kādu vienu pieņemtu vārdu vien ir 20. gadsimta pirmajā pusē radošo profesiju pārstāvju vidē raksturīga parādība. Arī leģendu vīšana ap radošo un personisko dzīvi. Pat par Le Korbizjē vārda pieņemšanu, neraugoties uz pavisam neseno un labi dokumentēto pagātni, nav īstas skaidrības. Ir vairāki varianti, kas sniedzas no versijas par jau agrāk esošas iesaukas ar diezgan nievājošu pieskaņu publiskas akceptēšanas līdz pseidonīma pieņemšanai, lai atšķirtos no brālēna ar ļoti līdzīgu vārdu un uzvārdu, ar kuru Le Korbizjē strādāja kopā vienā studijā Parīzē. 

Ārēji šķiet tāda mūsdienu popzvaigznei raksturīga uzvedība, kuras klātbūtnē tiek apsūdzēti arī mūsdienu dižie stārhitekti. Taču tas viss ir vien kā skanīgu zvārgulīšu šķindēšana. Galvenais, kāpēc Le Korbizjē ir vērts atcerēties gandrīz 50 gadus pēc viņa nāves, ir spēja mainīt ja ne visas, tad arhitektūras vēstures gaitu noteikti, esot īstam sava laika bērnam un izmantojot it visas tā dotās iespējas.

Viņš tiek dēvēts par modernisma tēvu, modernās arhitektūras pionieri, gadsimta ietekmīgāko arhitektu un ir apveltīts daudziem citiem vārdiem vispārākajā pakāpē, lai raksturotu 20. gadsimtam tipisko modernisma garu. Dažkārt viņam pat tiek piedēvēta lielāka revolucionāra slava, nekā viņš pats varēja iedomāties. Ja 21. gadsimtā vēlas akcentēt kāda laikmetīgā stārhitekta varenību un izšķirošo lomu nākotnes arhitektūras attīstības gaitā, tad par mērauklu tam tiek izmantots šveiciešu/franču arhitekts, un mūsdienu varonis tiek dēvēts par šodienas Le Korbizjē.

Ar Le Korbizjē notika tas pats, kas atgadās ar visiem reiz ārkārtīgi slavētiem un dievinātiem noteikta laika spīdekļiem. Viņa slava auga dzīves garumā līdz tās kulminācijai nāves brīdī, kad arhitekta darbība tika akceptēta pat no lielāko ienaidnieku puses. Peldes laikā Vidusjūrā ar sirdstrieku mirušā dižā arhitekta bēres tika rīkotas ar lielu vērienu. Luvras pilī sēru ceremonijas organizēšanu uzņēmās tālaika Francijas kultūras ministrs. Greznu ziedu pušķi atsūtīja pat lielākais Le Korbizjē idejiskais pretinieks – spāņu gleznotājs Salvadors Dalī. Pasaules lielvalstu vadītāji slavas vārdos sacentās viens ar otru. Tos teica gan toreizējais ASV prezidents, gan PSRS vadītāji, godinot mirušo arhitektu ar tik skaļu apgalvojumu, ka modernā arhitektūra esot zaudējusi savu dižāko meistaru. Japānas televīzijas kanāli bēru ceremoniju pārraidīja tiešraidē, kas 1965. gadā bija neierasta prakse. Le Korbizjē ģīmetne ir rotājusi Šveices 10 franku naudas zīmi, viņa vārdā tiek dēvētas ielas, un arhitekta apaļās brilles arhitektu vidū ir tikpat populāras kā Lenona acenes popmūzikas pārzinātājiem. Viņa dzīves laikā tika pieņemts, ka Le Korbizjē vienkārši nevar kļūdīties, ka viss, ko viņš dara un domā, ir nevainojams. >>