JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
RAKSTI  
Anetes Meleces skices maģistra darba animācijai

Studēju maģistrantūrā Lucernas universitātē, animācijas/ilustrācijas nodaļā. Kaut arī es labprāt vēl būtu pamācījusies pašu animēšanu, maģistrantūras studentiem tas tā kā jau būtu jāprot, tāpēc tas, ko mēs šeit apgūstam, ir vairāk pētīšana, analizēšana un teorizēšana. Ir arī lekcijas par dramaturģijas pamatiem, filmu titriem, skaņu u.tml. Paralēli tam katrs strādā pie sava maģistra darba, kas tiek regulāri pārrunāti gan ar pasniedzējiem, gan pārējiem studentiem. Diskusijas bieži notiek mazās grupās, tāpēc nekur nevar sprukt un visiem nākas runāt. Ļoti labi.


Anete Melece (pirmā no kreisās) animācijas festivālā “Fantoche” Bādenē šīgada septembrī. Fotogrāfijā Melece ir kopā ar komiksu mākslinieci Kati Richenbach un zīmē portretus. Foto: Dominik Fricker

Nesen nodevu darba teorētisko daļu, kurā pētīju, kā filmās tiek attēloti resni personāži, kas viņiem kopīgs, kas atšķirīgs, kā viņu izskats ir saistīts ar raksturu un kāda ir resnuma loma pašā stāstā.

Tagad atlicis pats galvenais – maģistra darba prakstiskā daļa – animācija. Arī manas filmas galvenā varone būs korpulenta dāma, un stāsts būs par iesprūšanu vai, var arī teikt, par iekonservēšanos rutīnas sniegtajā drošības sajūtā. Kaut kādā mērā laikam par mani pašu.

Kad pārcēlos uz Šveici, sākumā strādāju par iepakojumu dizaineri. Kaut arī grafikas dizains šeit ir ļoti augstā līmenī, nez kāpēc par iepakojumu dizainu to nevarētu teikt. Skaidrs, ka pārtikas produktam nav jāizskatās pārlieku inteliģentam, bet drīzāk “garšīgam”, tomēr man šķiet, ka šīs lietas var apvienot. Lai kā tur būtu, šī ir tēma, par kuru es varētu runāt daudz un dikti, bet īsumā raksturojot situāciju, var teikt, ka arī mūžīga neapmierinātība, ja ir kāds ar ko kopā pačīkstēt un kāds ko vainot, var kļūt par sava veida komforta zonu. Raugoties uz saviem kolēģiem, sapratu, ka tajā var arī iesprūst.

No šveiciešiem der pamācīties pieklājību, apdomību un tālredzību. Tomēr arī ar šīm lietām nevajag pārspīlēt. Dažkārt man rodas iespaids, ka viņi to vien dara, kā gatavojas tai melnajai dienai, kad, vai manu die’, notiks kaut kas neparedzēts. Lai šī diena nepārsteigtu nesagatavotu, par laimi pastāv gan obligātas, gan dažādas papildus apdrošināšanas. Nepietiek, ka var apdrošināt savu māju, auto un pats sevi, īpaši pesimistiski noskaņotajiem ir iespēja apdrošināt arī savas kāzas, iepirkšanās procesu, pasākumu organizēšanu un citas lietas – jo viss kaut kas taču var notikt. >>