RAKSTI  

Melburnas virzienā 0

Jānis Notte, grafiskais dizainers
13/05/2011

Skaidrs, ka nav nekā vērtīgāka par tiešu pieredzi. Pēc tam, kad biju apmeklējis Austrāliju un Jaunzēlandi 2007. gadā, biju pārliecināts, ka atgriezīšos un uz kādu laiku apmetīšos uz dzīvi Melburnā. Tas bija tik spēcīgi, ka pat aizēnoja manu sapni par strādāšanu Ņujorkā. Mana iemīlēšanās Melburnā un zināmā mērā Austrālijā ilga gandrīz divus gadus.

Manā antipodu pieredzē Melburna attaisnoja lielāko daļu cerību. Tā katrā ziņā ir viena no pasaules dzīvojamākajām pilsētām, kur nevienam nav jāsalst (atšķirībā no pārējām Top 5 sarakstā, piemēram, Vankūveras vai Helsinkiem). Tā ir arī plaukstoša multikulturāla pilsēta, kur mākslai, arhitektūrai un dizainam ierādīta centrāla vieta. Melburna neapšaubāmi ir Austrālijas mākslas galvaspilsēta. Tāpat tā ir intelektuāla un nopietna, par ko liecina tās mīlestība pret melnu apģērbu (pat pie +40C) un lielisku kafijas kultūru.

Kamēr uzturējos Melburnā, es nevarēju vien beigt uzdot jautājumus par eiropiešu pēcteču attiecībām ar viņu rietumniecisko kultūru un tālo kontinentu, kuru viņi sauc par mājām. Nepagāja ilgs laiks, līdz noskaidrojās, ka ievērojams skaits vietējo – katrā ziņā to, kuri bija manā paziņu lokā – dara to pašu. Jaunu austrāliešu vidū iedibināta tradīcija ir gadu vai ilgāk ceļot pa pasauli, prioritāti ierādot Apvienotajai Karalistei. Vēl jo vairāk, austrālieši visnotaļ aizraujas ar jebko, kas nācis no Eiropas – pēdējā mode, jaunākais arhitektūrā, dizainā vai pilsētplānošanā. Melburniešiem it sevišķi ir intensīvas mīlas attiecības ar Ņujorku, kamēr Amerika kopumā tiek noraidīta.

Pateicoties milzīgajam attālumam no pasaules galvenajiem ietekmes centriem, Austrālija ārkārtīgi asi uztver, kas ir un kas nav modē. To es saku no grafiskā dizaina, arhitektūras un nedaudz no reklāmas viedokļa. Par visuzskatāmāko rezultātu pēdējā laikā var uzskatīt Austrālijas elastīgumu globālās finanšu krīzes laikā. Brīdī, kad tā iestājās, es strādāju vienā no Austrālijas ievērojamākajām arhitektūras firmām ARM un biju liecinieks dinamiskai apņēmībai stūrēt cauri vētrai. Arhitektūra, protams, ir ekonomisko apstākļu barometrs un itin visur pasaulē bija pirmā, kam trāpīja krīze. Par spīti tam, mūsu firmā turpinājās darbs pie valsts finansētā Melburnas Koncertu centra un teātra, kā arī citiem kultūras un pilsētplānošanas projektiem. Tieši tas padara Melburnu un Austrāliju (izņemot Sidneju, bet tas ir atsevišķs stāsts) atšķirīgu no Eiropas un katrā ziņā no ASV.