RAKSTI  
Sabīne Skarule pie uzraksta “Happy Birthday Dear Academy”, kas pirms gada iezīmēja 350 gadu jubileju

Sabīnes Skarules vēstule no Antverpenes 0

Par studijām Antverpenes Karaliskās Mākslas akadēmijas Modes nodaļā

Sabīne Skarule
02/10/2014

Foto no Sabīnes Skarules personiskā arhīva

Paķeru kafiju no blakus veikala un plkst. 9.00 esmu skolā, kas atrodas Antverpenes pašā sirdī – virs MOMU modes muzeja. Apsēžos pie sava darba galda un sāku zīmēt. Skolā atrodos vidēji līdz plkst. 16.00. Pusdienas snauda, un mājās turpinu strādāt līdz vēlam vakaram, lai sagatavotos nākamajai dienai. Protams, ar izņēmumiem, bet lielākā daļa dienu man paiet tieši šādi.


MOMU modes muzejā

Pirmajā dienā, iepazīstoties ar kursabiedriem un pasniedzējiem, bija diezgan īpaša sajūta, jo no 43 dažādu valstu studentiem esmu vienīgā pārstāve no Baltijas valstīm. Japāņi, krievi, amerikāņi vai franči te ir ikgadēji studenti, taču, pastāstot par sevi un atklājot, ka nāku no Latvijas, pirmā reakcija bija: “Vai, tas gan ir tālu, un tur droši vien ir ļoti auksti!” Šķiet, viņi sākumā domāja, ka Latvija ir Lapzeme. 


Sabīne Skarule ar kursabiedriem

Stājoties sagaidīju, ka Antverpenes Karaliskā akadēmija ir superskola, jo tā tomēr ir viena no pasaules vadošajām modes augstskolām un tās absolventi ir tie, kuri aktīvi darbojas industrijā, nereti – to vada. 

Pārsteigums bija tas, ka, ierodoties šeit, neieraudzīju nekādas brīnumu mašīnas, tehnoloģijas vai kaut ko tādu, kas būtu man jauns, lai es varētu teikt: “Tad tāpēc te viss ir tik forši!” Tieši pretēji – skolā var uzturēties tikai līdz plkst. 17.00, un ir pieejamas dažas plastmasas šujmašīnas. Pirmajās nedēļas nesapratu, kā lai es vispār te kaut ko uztaisu, ja esmu Antverpenē ieradusies ar vienu čemodānu, turklāt dzīvot nav kur, jo visi dzīvokļi gada sākumā ir izķerti. Akadēmijā, savukārt, pieejamas vien lielas baltas telpas un traki pasniedzēji, kuru mīļākā nodarbošanās ir kliegt, lamāties un enerģiski uzsaukt: “Alee, be hungry and start to do something!!!” Nekas šeit nenotiek lēni vai miegaini, emocionālais sprādziens ir katru dienu.


Ar pasniedzēju un nodaļas vadītāju Walter van Beirendonck (centrā ar bārdu)

Pasniedzēji savā ziņā arī ir tās brīnumu mašīnas. Es ļoti apbrīnoju viņu spējas, dienu dienā uzklausīt un izteikt savu viedokli visiem studentiem, pārslēgties no viena darba uz nākamo – atzīmēt, viņuprāt, veiksmīgākās skices, izvērtēt maketus, piegrieztnes, saglabāt humora izjūtu un labu atmosfēru. Studenti ar lielu aizrautību iedziļinās katrā uzdevumā un mēģina maksimāli labi to izpildīt. Ir jūtama degsme darīt, un darba process kļūst ļoti interesants.

Pēc divu nedēļu meklēšanas dzīvesvietu atradu un – savā ziņā pateicoties tam, ka daļa studentu diezgan ātri neiztur emocionālo spiedienu, aptver darba apjomu un izstājās – tiku arī pie darbnīcā nepieciešamajām lietām, lai varētu pilnvērtīgi darboties. 

Šeit ir daudz enerģijas. 

Pagāja pāris nedēļas un man jau bija skaidrs, ka Antverpene patiešām ir kolosāla un iedvesmojoša. Mēs esam aptuveni 50 studenti, kuri sabraukuši uz šo mazo pilsētiņu no visas pasaules, un esam kļuvuši par lielu ģimeni. Mācāmies, ēdam, ārdāmies un pārdzīvojam kopā. Akadēmijas uzdevums ir dabūt no katra studenta to īpašo – radošajā plānā nekādu ierobežojumu nav, galvenais nosacījums ir interese un aizrautība.


Ziemassvētku ballīte

Skolai gan ir savas raksturīgās iezīmes, kādās tiek veidoti dizaini un kuras var redzēt Antverpenes akadēmijas ikgadējās noslēguma skatēs – krāsas, faktūru pārbagātība, interesantas formas un neordināras piegrieztnes. Turklāt neiespējams atturēties no tā visa, jo, apgūstot audumu apgleznošanas, printu, adījumu, laminēšanas, izšūšanas, lāzergriešanas un citas tehnikas, gribas nekavējoties izmēģināt. Un tas arī šeit ir galvenais uzdevums – eksperimentēt un saprast, kas katru interesē.

Kā pasniedzēji uzsver – mācību procesā galvenais ir maksimālisms, nevis minimālisms, jo tādā veidā tiek apgūtas vairākas tehnikas un radīts kaut kas jauns. Jau pirmā lieta, ko es uzreiz ievēroju, bija tas, ka šeit darbība notiek ar vērienu: ja zīmē – tad dienā vismaz ap 50 skicēm un ilustrācijām; akadēmiskajā zīmēšanā veidojam zīmējumus uz aptuveni divus metrus lielām papīra loksnēm; viena maketa vietā jābūt vismaz pieciem utt. 


Zīmēšana zooloģiskajā dārzā

Akadēmijas gada noslēguma modes skates ir tās, ko studenti visu gadu gaida ar nepacietību. Šie modes svētki notiek trīs dienas un pulcē ap 6000 skatītāju no visas pasaules. Studentiem, tas nozīmē lielu skriešanu un organizēšanu, kā arī, protams, uzmanību un gandarījumu. Svarīgs aspekts ir žūrijas klātbūtne skatē. Tās sastāvs ir mainīgs, jo katru gadu tiek pieaicināti citi sabiedrībā zināmi un modes industrijā ietekmīgi cilvēki.


Sabīnes Skarules modelēta kleita


Modes skates aizkulises

Tas, ka skola mūs neizlutina, tagad liekas tikai pašsaprotami. Diemžēl modes industrija nav vienkārša un saudzīga. Arī skolu beidzot, neviens mums tāpat neko nedos, ir jāspēj visu sagādāt pašam un izdzīvot, izmantojot informāciju un kontaktus, kādi vien pieejami.


Sabīne Skarule

Antverpenes Karaliskās Mākslas akadēmijas sistēma ir pavisam vienkārša: ja tev patīk, ko tu dari, un tev sanāk, tad viss ir ok; bet ja īsti nav labi, tad gada beigās tiec atskaitīts. Statistiski no 50 studentiem skolu absolvē tikai kādi 10 vai pat mazāk. Katrs šeit ir atbildīgs tikai un vienīgi pats par sevi. Taču zināšanas un pieredze ir neatspēkojama.

Drīz sāksies jaunais mācību gads, un jau vasarā es sāku strādāt pie vēsturiskajiem tērpiem, kas būs viens no darbiem, kuru jāizstrādā šajā semestrī. Tās negulētās naktis jau klauvē pie durvīm.

Arhīvā lasi arī citas vēstules:
12/09/2014 - Jānikas Pērnas vēstule no Ņujorkas
30/05/2014 - Annikas Vītolas vēstule no Kopenhāgenas
04/03/2014 - Ivetas Vaivodes vēstule no Helsinkiem
29/01/2014 - Martas Mannebach vēstule no Sanfrancisko
11/12/2013 - Emmi Valves vēstule/komikss no Rīgas
20/11/2013 - Helvija Savicka vēstule no Vīnes
20/09/2013 - Kristīnas Rubīnes vēstule no Florences
22/08/2013 - Sintijas Šmites vēstule no Grācas
12/04/2013 - Evitas Vasiļjevas vēstule no Amsterdamas
05/04/2013 - Krišjāņa Rijnieka vēstule no Helsinkiem
22/03/2013 - Ilzes Orinskas vēstule no Berlīnes
01/03/2013 - Oļas Vasiļjevas vēstule no Amsterdamas
01/08/2012 - Annas Salmanes vēstule no Londonas
28/05/2012 - Flēras Bīrmanes vēstule no Nepālas

21/05/2012 - Kristīnes Alksnes vēstule no Berlīnes

01/05/2012 - Zanes Mellupes vēstule no Šanhajas
26/04/2012 - Mārtiņa Eņģeļa vēstule no Liepājas
13/03/2012 - Matīsa Groskaufmaņa vēstule no Maskavas
25/01/2012 - Andas Kursišas vēstule no Kremsas
13/01/2012 - Andas Bolužas vēstule no Londonas
29/12/2011 - Artas Tabakas vēstule no Tokijas

06/12/2011 - Baibas Teteres vēstule no Londonas
23/11/2011 - Maijas Miķelsones vēstule no Parīzes
27/10/2011 - Anetes Meleces vēstule no Lucernas

07/10/2011 - Alises Tīfentāles vēstule no Ņujorkas
02/10/2011 - Evitas Gozes vēstule no Braitonas
27/09/2011 - Baibas Ladigas vēstule no Šanhajas
08/06/2011 - Ilzes Strazdiņas vēstule no Londonas
31/05/2011 - Lindas Ruciņas vēstule no Ņujorkas
13/05/2011 - Jāņa Nottes vēstule no Melburnas

13/05/2011 - Ilzes Vanagas vēstule no Londonas
13/05/2011 - Margaritas Ziedas vēstule no Berlīnes
13/05/2011 - Zanes Čulkstēnas vēstule no Ņujorkas
11/05/2011 - Mārtiņa Vanaga vēstule no Čikāgas

10/05/2011 - Mika Mitrēvica vēstule no Gentes