RAKSTI  
No Kim? laikmetīgās mākslas centra mājaslapas

KUR PALIEK ZIEDOTĀJU NAUDA

Irina Vītola:

- Ir skaļi jārunā par pamatlietām, ir jābūt informatīvam materiālam, lai indivīds zina, kas ar viņa naudu, to ziedojot, notiek un kāds viņam no tā ir ieguvums. Proti, ne vien noteikts sabiedriskais statuss, kļūstot par kādas biedrības draugu vai goda locekli, bet arīdzan iespēja daļu nodokļa no valsts atgūt.

Nosacījums, ka organizācijām jābūt ar sabiedriskā labuma statusu, mums šķiet tikai loģisks. Organizācijās ar šādu statusu ir noteikta finanšu atskaites kārtība un tādējādi ziedotājs var izsekot, kur viņa nauda nonāk, kas ir ļoti svarīgi.

Aldis Plaudis:

- Ziedojumu formulu vai atvieglojumu saņemšanu ziedojumu gadījumā ir nepieciešams vienkāršot, lai būtu viennozīmīgi skaidrs, kāds bonuss no kopējās nodokļu summas tiks saņemts ziedojuma gadījumā.

Taču, ja aprēķināšanas mehānisms ir tik sarežģīts, un katrā institūcijā, kur tas ir jāapstiprina uz ziedotāju skatās kā uz blēdi... Tas ir sāpīgi, ka vēl divdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas šis jēdziens “charity” jeb labdarība vēl joprojām nav ieguvis prestižu skanējumu. Diemžēl aizvien tiek domāts tādās kategorijās kā – ja uzņēmējs ziedo kaut kam, tad ir skaidrs, ka viņš šo naudu ir nozadzis, bet lai kaut kā reabilitētos, viņš atmet kultūrai.

Pirmkārt, sabiedrība ar neuzticību raugās, kā privātpersona “ne no šā – ne no tā” var noziedot muzejam, otrkārt, skaita līdzi un mēra “kāpēc tik maz?!”. Treškārt, ļoti lielu cirtienu izdara tās organizācijas, kuras konkrētam projektam ziedoto naudu vienkārši “izkleķerē”, aizbāžot savos sarakstos radušos caurumus. Nauda mērķi, kā izrādās, nav sasniegusi! Sakiet, vai tas veicina vēlmi ziedot vēlreiz caur fondiem?!

Edgars Vērpe:

- VKKF pieņem gan mērķziedojumus (ziedotājs var norādīt konkrētu mērķi – izstādei, koncertam materiālo izmaksu segšanai, vai kādam māksliniekam – stipendijai), gan ziedojumus fonda pamatmērķu realizācijai. Ziedojumus VKKF administrē par sava administratīvā budžeta līdzekļiem – tas nozīmē, ka visa ziedotā summa 100% tiek iztērēta ziedojuma mērķa realizācijai.

Domāju, ka privātpersonas ziedo maz vairāku iemeslu dēļ. Neuzticas valstij, netic, ka varēs saņemt pienākošās atlaides, negrib rakstīt deklarāciju. Lai pierādītu ziedojuma faktu, pietiek tikai ar pārskaitījuma uzdevumu un VKKF padomes lēmumu par ziedojuma pieņemšanu, taču cilvēki noteikti grib arī līgumu un citas garantijas. Domāju, ka daudzus, tajā skaitā arī mani, biedē birokrātiskās procedūras VID. VKKF visus ziedotājus iekļauj gada pārskatā un sarakstu publicē “Latvijas Vēstnesī”.

Zane Onckule:

- Vispirms jāatzīst, ka neesmu iedziļinājusies jautājumā par nodokļu atvieglojumu sistēmu un tās atšķirībām privātpersonu un organizāciju ziedojumu gadījumā.

Laikmetīgās mākslas centrs kim? uz doto brīdi vēl nav ieguvis sabiedriskā labuma organizācijas statusu, kad tai ziedojušās personas ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, taču dokumenti ir iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā un process ir aizsākts.

Nav noslēpums, ka šobrīd kim? ir finansiāli sarežģītā situācijā – līgums ar Latvijas Kultūras ministriju septembrī beidzās un dažādu apstākļu dēļ patlaban tas nevar tikt pagarināts.

Finansiāli situācija ir ļoti komplicēta, līdz ar to, izmantojot savus esošos mediju kanālus un veidus, kādā centrs informē par izstādēm, plānots rakstīt relīzes un komunicēt par savu situāciju. Varbūt noformējot to kā atskatu uz iepriekšējos divos kim? pastāvēšanas gados paveikto un ieskicējot šī brīža situāciju – atbalsta nepieciešamību kā risinājumu. Ja vien pilsēta un valsts uzskata, ka laikmetīgās mākslas centrs kim? ir vajadzīgs... >>