RAKSTI  
No Kim? laikmetīgās mākslas centra mājaslapas

Ziedot kultūrai* 0

Arterritory.com
17/10/2011 

Mazo nevalstisko kultūras organizāciju izdzīvošanas iespēju jautājums un mecenātisma loma Latvijas kultūrā kārtējo reizi aktualizējās šoruden – mirklī, kad 1. septembrī beidzās līdzdarbības līgums starp Latvijas Republikas Kultūras ministriju un "Kim? laikmetīgās mākslas centru". Kultūras ministrija informēja "Kim?", ka "par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu laikmetīgās mākslas pieejamības nodrošināšanai tiks lemts pēc likuma “Par valsts budžetu 2012. gadam” pieņemšanas".

Šī notikuma kontekstā "Kim? laikmetīgās mākslas centra" kādreizējā direktore Zanes Čulkstēna, kas šobrīd studē Kolumbijas universitātē Ņujorkā, iniciēja diskusiju profesionālajā  vidē par iespējamām kultūras atbalsta stratēģijām. Tostarp izskanēja arī doma par tā dēvētā ASV kultūras finansēšanas modeļa iedzīvināšanu, piešķirot aizvien lielāku lomu privātajiem ziedotājiem. Arterritory.com mēģināja izzināt kultūras jomā ieinteresēto personu viedokli, lūdzot izteikt savas domas par sekojošiem jautājumiem:

- Vai ASV modelis spēj veiksmīgi darboties Latvijā?

- Kas ir mecenātisma un privāto ziedotāju virzītājspēks un kādi ir tā veicinošie faktori?

Respondentu vidū bija visas ieinteresētās puses – gan  esošie un potenciālie ziedojumu saņēmēji, gan aktīvākie ziedotāji vizuālās mākslas jomā:

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (direktore Māra Lāce); 
Kim? laikmetīgās mākslas centrs (direktore Zane Onckule); 
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (direktore Solvita Krese); 
Valsts kultūrkapitāla fonds (direktors Edgars Vērpe); 
Jauno mediju kultūras centrs RIXC (vadītāja Rasa Šmite); 
Kultūras un mākslas projekts "Noass"
(valdes priekšsēdētājs
Dzintars Zilgalvis); 
Izdevniecība "Neputns" (galvenā redaktore Laima Slava);  
SIA "Alfor" (valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns); 
Uzņēmējs un mākslas kolekcionārs Aldis Plaudis;
Fonds "Mūsdienu mākslas centrs" (direktore Irina Vītola).

Plašāk par ziedošanas tēmu un lomu kultūrā Arterritory.com aicināja izteikties bijušo (2009–2010) Latvijas Republikas Kultūras ministru Intu Dālderi. 

Ints Dālderis:

- Ziedošana ir ļoti personisks izvēles akts. Viennozīmīgi vispārināt motīvus, pēc kuriem vadās ziedotājs, ir grūti.

Ja par motivāciju uzskatām nodokļu atlaides, protams, tā ir lielāka ziedojot kā uzņēmumam, nevis kā privātai personai. Privātpersonas ienākuma nodokļa atlaides likme ir 25%, savukārt uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaide ir 85%. Palielināt privātpersonu-ziedotāju nodokļu atlaides likmi šībrīža valsts finansiālajos apstākļos nav iespējams.

Lai ziedotājs saņemtu nodokļu atmaksu, ir jāaizpilda gada ienākumu deklarācija, kurā jānorāda ziedotās summas apmērs – daļai iedzīvotāju šīs deklarācijas izpilde šķiet apgrūtinoša, taču liela daļa cilvēku ziedo, nemaz nezinot par šīm nodokļu atlaižu iespējām. Cilvēku vienīgā motivācija ziedot nevarētu būt nodokļu atvieglojumu iegūšana. Uzskatu, ka tas ir tikai viens no faktoriem, un svarīgi ir apzināties, ka jebkura nauda, kas tiek novirzīta valstij – mūsu pašu nauda vien ir, tā, nomaksāta nodokļos, ir kā atbildība par kultūru. Tie, kas to apzinās, ziedo, atpakaļ neprasot.

Cilvēki, kuri ir nopelnījuši lielu naudu, atzīst, ka viņi izjūt atbildību par sabiedrību, par tās nākotni. Kad sakārtota ir personīgā dzīve, vajadzības un nepieciešamības, rodas vēlēšanās paraudzīties īsto vērtību virzienā – uz tām cilvēka darbības izpausmēm, kas saistītas ar garīgu sfēru, ar tām nenodefinējamām lietām, kuru dēļ cilvēks ir īpašs, uz zemes dzīvojot. Un tā ir viņu pārliecība.

- Kādā veidā būtu iespējams veicināt ziedošanu?

- Veicināt privātpersonu ieguldījumu varētu divējādi: maksimāli atvieglojot deklarāciju veidošanu un cenšoties rūpīgāk izskaidrot šo sabiedrības atbildības momentu. Sabiedrība mainās, un tas ir nebeidzams atgādināšanas darbs, tas visā pasaulē ir nepārtraukts process, kurā visu laiku ir jāstāsta, ko nozīmē kultūra sabiedrības dzīvē, ko konkrēti katram indivīdam un sabiedrībai kopumā tā sniedz. Cilvēkiem jāsaprot, ka bez kultūras nevar attīstīties arī ekonomika, uzņēmēju bizness attītās tādā vidē, kur ir izglītoti, kulturāli, attīstīti cilvēki un sakārtota sabiedrība.

Kad cilvēks ir sasniedzis noteiktu turības līmeni, viņam lielā mērā jāsaprot, ka tas nav tikai viņa nopelns, bet visas sabiedrības nopelns, un ka tad ir laiks ko dot atpakaļ.

Ar informēšanu būtu jānodarbojas pašam kultūras sektoram – gan valstiskam, gan nevalstiskam. It īpaši nevalstiskajam, uz kuru visvairāk šie ziedojumi attiektos. Kultūras sektoram būtu jādomā, kā popularizēt šo ideju, stāstīt par rezultātiem un devumu sabiedrībai kopumā. Savukārt valstij no savas puses vairāk sabiedrība jāinformē par ieviesto nodokļu atlaižu mehānismu.

Tāpat veicinoša ir arī prestiža aspekta uzsvēršana – katru gadu tiek izteikta atzinība lielākajiem kultūras atbalstītājiem, mecenātiem un sponsoriem valstiskā mērogā, un tā ir jāturpina. >>

*Privātpersonām saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ziedojot Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitītas ziedojumu summas, taču šīs summas nedrīkst pārsniegt 10 procentus no apliekamā ienākuma lieluma.