RAKSTI  

Viedokļi: Kāda ir Tabakas fabrikas nākotne? 0

Arterritory.com sadarbībā ar kultūras žurnālistikas vasaras skolas “Pārdomāt. Meditēt. Pārveidot” studentiem Arno Marnicu, Paulu Lūsi un Renāti Priedi
17/07/2014

2011. gada vasarā, kad Latvijas kultūras ministre bija Sarmīte Ēlerte, tika izsludināts konkurss, lai bijušo Tabakas fabrikas namu Miera ielā 58 pārveidotu par multifunkcionālu mākslas centru un radošo kvartālu. “Viena no manām darbības prioritātēm ir kultūras un radošo industriju attīstība,” saistībā ar konkursu tolaik presē apgalvoja Ēlerte. Tabakas fabrika bija viens no pirmajiem radošo kvartālu projektiem. 

Radošo industriju apzināšana un politikas attīstība Latvijā aizsākās ar Britu padomes atbalstu un konsultējoties ar britu ekspertiem. 2005. gadā, kad kultūras ministre bija Helēna Demakova, izstrādājot jaunās kultūrpolitikas vadlīnijas, ministrija atzina, ka radošo industriju ideja ir nozīmīga arī Latvijai un Kultūras ministrijas darbībai.

Konkursā uzvarēja piecu cilvēku komanda ar projektu “Stacija”, kura autori ir Oļegs Ņikitins, Liene Kuplā, Fions Dobins, Nataļja Doždeva un Aleksejs Virjukovs. Plānota bija platforma, kurā izglītoties, iekļaujot studiju programmas, plašu eksperimentālo laboratoriju klāstu, konferenču un mācību centru, zinātnieku un mākslinieku rezidences, kultūras bloku, kurā ietilptu neliels kinoteātris, teātra zāle, koncertzāle, mēģinājumu telpas, mākslinieku paviljoni. 

Īsi pēc Tabakas fabrikas projektu konkursa noslēguma mainījās kultūras ministre, un 2011. gada oktobra beigās amatā stājās Žaneta Jaunzeme-Grende. “Kultūras un radošās industrijas ir jaunās ekonomikas neatņemama sastāvdaļa,” teica ministre, 2012. gada martā atklājot Radošās darbības nedēļu “Radi!”. Nedēļas “Radi!” laikā 2012. gada 14. martā tika parakstīts nodomu protokols starp Kultūras ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par sadarbību Radošās Latvijas platformas izveidē. 

Tabakas fabrikas ēkas ir valsts īpašums. Kopš 2009. gada 1. jūnija ar Ministru kabineta lēmumu tās nodotas Valsts nekustamo īpašumu pārvaldībā. Kā zināms, 2015. gada rudenī uz laiku Tabakas fabrikas telpas tiks nodotas Jaunajam Rīgas teātrim, kamēr Zaigas Gailes arhitektu biroja vadībā ritēs teātra pastāvīgās mītnes rekonstrukcija. Turpmākā gada laikā Tabakas fabrikas telpas ir jāpielāgo. Bet kas notiks pēcāk?

Šīgada 3. jūlijā notika Kultūras ministrijas un pašreizējās kultūras ministres Daces Melbārdes rīkota diskusija “Kultūras un radošo industriju iesaiste Tabakas fabrikas attīstībā”. “Ir būtiski jau patlaban sākt diskusiju par Tabakas fabrikas kompleksa izmantošanu pēc Jaunā Rīgas teātra atgriešanās Lāčplēša ielā,” todien uzsvēra Valsts nekustamo īpašumu valdes loceklis Andrejs Milzarājs, kam nevar nepiekrist.

Tabakas fabrikas attīstība ir acīmredzami iestrēgusi vai drīzāk palēlinājusies, ņemot vērā, ka nepilnus trīs gadus pēc konkursa rezultātiem joprojām nav notikusi jūtama virzība projekta “Stacija” īstenošanā. Vai ir iecerēts kas cits? Arterritory.com rīcībā ir nonākusi informācija, ka viens no ticamākajiem Tabakas fabrikas iemītniekiem nākotnē varētu būt Latvijas Kultūras akadēmija. “Mums tiek uzlikts uzdevums iemācīties tīkloties ar citām organizācijām, bet tas atbilst LKA stratēģiskajam mērķim, jo vēlamies modernizēties,” saka Laķe.

Latvijas Kultūras akadēmijas tagadējās telpas Ludzas ielā, kā arī “Zirgu pasts” ir pārslogotas, tālab akadēmija vērsusies Kultūras ministrijā ar lūgumu rast iespēju piešķirt jaunas telpas studiju procesa nodrošināšanai. Kā sarunā Arterritory.com atklāj akadēmijas pārstāve Anda Laķe, ministrijas izvirzītais nosacījums potenciālajiem Tabakas fabrikas ģenerālīrniekiem ir tīklu veidošana ar radošo nozaru organizācijām, tādējādi saglabājot sākotnējo vīziju par Tabakas fabriku kā nozīmīgu radošo kvartālu Rīgā. 

Savukārt Liene Kuplā, kura ir viena no atvilktnē iegūlušā “Stacijas” projekta līdzautorēm, sniedz savu skatījumu par to, kas ir Tabakas fabrikas līdzšinējās attīstības klupšanas akmeņi, kā arī viņa uzskata, ka Jaunā Rīgas teātra periods šai vietai varētu piešķirt vēlamo auru un būtu labs pamats radošā kvartāla turpmākai attīstībai, jo daļa sabiedrības taciņu jau būs ieminusi, ko patlaban ar retu izstāžu izmitināšanu Tabakas fabrikai vēl īsti nav izdevies veicināt. 

Arterritory.com saruna ar Andu Laķi, LKA pārstāvi un Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāju:

Kāda informācija ir jūsu rīcībā par Tabakas fabrikas ēkas pašreizējo situāciju?

Aizvietojot LKA rektori Rūtu Muktupāvelu, kopīgi ar profesoru Pēteri Krilovu pārstāvējām akadēmiju komisijā, kura pirms trim nedēļām apmeklēja  Tabakas fabriku. Tajā bija kultūras ministre Dace Melnbārde, Valsts nekustamo īpašumu pārstāvis, “Jaunā Rīgas teātra” pārstāvis, kā arī Zaigas Gailes arhitektu birojs. Šīs tikšanās galvenais mērķis bija rast risinājumu Kultūras ministrijas interesei atrast ēku kompleksam ģenerālīrnieku, kurš spētu apsaimniekot objektu un piesaistīt dažādus sadarbības partnerus, jo Jaunā Rīgas teātra apmešanās būs vien īstermiņa projekts, kaut teātra vajadzībām esošās telpas tiks īpaši pielāgotas. Proti, aprīkotas trīs skatītāju zāles un vairākas ģērbtuvju telpas. Kultūras ministrija apsver iespēju, ka Latvijas Kultūras akadēmija tik tiešām varētu kļūt par Tabakas fabrikas ģenerālīrnieku, kas ēku izmantotu savām vajadzībām un papildus piesaistītu dažādu radošo industriju partnerus.

Tas nozīmē, ka Tabakas fabrika tiktu izmantota ne tikai macību procesa nodrošināšanai? 

Jā, tā tiktu izmantotas dažādām radošajām iniciatīvām. Piemēram, teātra zālē varētu notikt viesizrādēm. Raugoties no LKA skatpunkta, būtu pat ērti, ja šādi pasākumi notiktu līdzās mācību procesam.

Vai LKA nepietiek ar “Zirgu pasta” telpām?

Mācību laikā tās ir pārslogotas. Arī Ludzas ielā nepietiek telpu mācību procesa nodrošināšanai.

Vai tas nozīmē, ka LKA pilnībā pārceltos uz Tabakas fabriku?

Tieši tā! Tas gan ir viens no jautājumiem, uz kuru patlaban jāatbild akadēmijai – vai ar šīm telpām pietiktu? Rekonstrukcijas projektā šobrīd ir iekļauts tikai fabrikas galvenais korpuss, bet teritorijā ir vēl viena – 1986. gadā būvētā ēka, kas projektā vēl nav iekļauta. Līdz ar to rodas papildus jautājums par līdzekļu piesaisti šī papildus korpusa iespējamai rekonstrukcijai un apgūšanai. Vēl arī tas, ka Tabakas fabrikas telpas ir lielas zāles, bet mums vajag arī auditorijas. Lai gan fabrikas telpas lieliski kalpotu kā filmēšanas paviljoni kino studentiem, kā arī laikmetīgās dejas apguves vajadzībām.

Un kā jums šķiet, vai šo telpu apjoms būs pietiekošs, lai akadēmija pilnībā pārceltos?

Par to vēl spriežam, jo tuvākajā laikā jāsniedz atbilde Kultūras ministrijai. Subjektīvi vērtējot – ja tiktu rekonstruēts arī otrs pieminētais korpuss, tad varētu būt gana. Svarīgi ir arī tas, ka projekta īstenošanas rezultātā tiktu realizēta ideja par izglītības tiešu sasaisti ar radošajām iniciatīvām vienuviet. Studējošie būtu klātesoši arī nozaru “reālajā dzīvē”. Tieši tas motivē Kultūras ministriju priekšroku dot akadēmijai. Protams, mums tiek uzlikts uzdevums iemācīties tīkloties ar citām organizācijām, bet tas atbilst LKA stratēģiskajam mērķim, jo vēlamies modernizēties.

Vai tas nozīmē, ka ir interese pagarināt “Miera ielas” radošo kvartālu ?

Tas būtu tikai loģiski, ja mums būtu uzdevums kļūt radošā kvartāla daļu. Vai tas izdotos un pēc cik ilga sarunu ceļa, ir cits jautājums, jo šobrīd runājam par ļoti tālu nākotni. Vēl nav pat sākti celtniecības darbi. Plānots, ka šoruden tiek uzsākts 1. kārtas rekonstrukcijas process, kas gada laikā jānoslēdz, un Jaunajam Rīgas teātrim 2015. gada rudenī būtu jāiet iekšā, kas šķiet visai utopiski, ņemot vērā mūsu birokrātijas procesus.

Vai vienlaicīgi tiktu veikti celtniecības darbi telpās, kas paredzētas LKA vajadzībām?

1986. gadā no baltajiem ķieģeļiem celtais korpuss netiks šajā kārtā rekonstruēts, bet galvenais rūpnīcas korpuss būs rekonstruēts pilnībā. Tādēļ patlaban ir tik aktuāla šī nepieciešamība saprast tālāko attīstības varbūtību, jo tad pārējās telpas varētu tikt pielāgotas jau mūsu vajadzībām, taupot līdzekļus. Piemēram, aktieru telpas mēs pēcāk pārveidotu par auditorijām. Protams, izveidot telpas tā, lai tās ideāli apmierinātu vienlaicīgi gan teātra, gan akadēmijas vajadzības, ir utopija, bet, ja tiks ņemtas vērā abu pušu vajadzības, pēcāka pielāgošana būs viena sīkumi salīdzinājumā ar jau paveikto. Kas attiecas uz rekonstrukcijas 2. kārtu, nākamajā ES finansējuma apguves periodā kultūrai kā tādai būs maz finansējuma, bet ir paredzēti līdzekļi degradēto pilsētas teritoriju infrastruktūras atjaunošanai. Tas nozīmē, ka ēku pārbūvei finansējums ir, tikai par to būtu vēl jāpacīnās, kaut tas pagarinātu Tabakas fabrikas apguves periodu. Slikti ir tas, ka LKA telpas vajag tūlīt un šodien, bet Tabakas fabrikas attīstība ir ilgtermiņa projekts, kas, protams, līdz ar to ir arī atkarīgs no nākamo kultūras ministru labvēlības.

Ko darīsiet, ja viss atrisināsies jums par labu?

Būs jārisina telpu trūkuma jautājums līdz brīdim, kad piekļūsim jaunajām.

 

Komentāru par Tabakas fabrikas pašreizējo situāciju, attīstības klupšanas akmeņiem un nākotnes vīziju sniedza Liene Kuplā, Rīgas reģiona radošo industriju biznesa inkubatora Creative Andrejsala izpilddirektore un viena no Tabakas fabrikas projekta “Stacija” līdzautorēm:

Tabakas fabrikas kvartāla sākotnējā ideja radās ap 2010., 2011. gadu, kad entuziastu grupa Kultūras ministrijā iesniedza ierosinājumu par radošā kvartāla izveidi pamestajā fabrikā, lai rīkotu filozofu un literātu vakarus un citas aktivitātes. Ierosinājuma rezultātā Kultūras ministrija loloja lielākus plānus un rīkoja ideju konkursu par šīs teritorijas apdzīvošanu. Uzvarēja piecu cilvēku komanda ar projektu “Stacija”, pie kura roku pieliku arī es. Te gan ir jāsaprot, ka uzvara konkursā negarantēja automātisku uzvarētāju iesaistīšanos Tabakas fabrikas projekta darbībā vai šīs idejas tālāku monitorēšanu, jo ar laureātu ideju Kultūras ministrija drīkst rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Lielāko problēmu tolaik radīja tas, ka ideja uzvarēja, bet tās realizēšanai budžets nebija paredzēts. Pieļaujot domu, ka ar kvartāla radošo industriju aktivitātes nākotnē varētu ienest peļņu, sākotnēji projektam bija nepieciešamas investīcijas – ēku rekonstrukcijai, infrastruktūrai, bāzes (materiālu bibliotēkas, laboratorijas, skatuves utt.) izveidošanai. Saprotot, ka no Kultūras ministrijas nekādu finansējumu saņemt neizdosies, tika uzrunātas augstskolas par iespējām daļu no viņu budžetiem novirzīt radošā kvartāla attīstībai. Taču Valsts nekustamo īpašumi toreiz uzstāja, ka jāņem viss 11000 kvadrātmetru komplekss, un netika pieļauta iespēja kvartālu apgūt pakāpeniski. Vairāku gadu garumā notika klusa skatīšanās citam uz citu – Kultūras ministriju, Valsts nekustamiem īpašumiem un idejas autoriem. Nekādu īpašu atsaucību neizrādīja arī uzrunātās augstskolas.

Turpinot sadarbību ar Kultūras ministriju, Nacionālajā attīstības plānā Tabakas fabrika ir ierakstīta kā biznesa inkubators, kuram šobrīd tiek rakstīts projekts. Tālākā nākotnē šeit varētu veidoties laba un interesanta vide – ar JRT, radošo inkubatoru un kim? izstāžu zāli, kas nākotnē plāno te apmesties. Tas ir galvenais kvartāls, no kura, vai, uz kuru ved mazo iniciatīvu iela – Miera iela.

Sāpīgais jautājums – vai, projektējot telpas JRT vajadzībām, tiek domāts, kas ar tām notiks, kad teātris fabriku pametīs? Pietrūkst domāšanas ilgtermiņā.

Nevienā no abiem lielajiem spēlētajiem – akciju sabiedrībā Valsts nekustamie īpašumi un Kultūras ministrijā – nav nozīmēts vai iecelts kāds atbildīgais par Tabakas fabrikas attīstību. Tik vien kā Kultūras ministrijas Radošo industriju nodaļa, bet tā ir atbildīga par visu nozari, nevis tikai Tabakas fabriku. Jā, skumīga pašplūsma, bet laika gaitā projekts sakārtojies līdz tādai stadijai, kad zināma vismaz tuvākā nākotne.

Radošo industriju pārstāvjiem, mākslas nozaru augstskolu pārstāvjiem un citiem ar Tabakas fabrikas likteni saistītiem cilvēkiem 3. jūlija diskusijā nostiprinājās pārliecība, ka katram radošajam kvartālam ir jābūt ar savu raksturu, ar ko tie asociējas sabiedrībai – Spīķeriem tā ir koncertzāle, Kalnciema ielai tirdziņi, Miera ielai – veikaliņi un kafejnīcas, Andrejsala asociējas drīzāk ar biznesa vidi. Tātad ir jāizdomā, kāda būs Tabakas fabrikas rakstura iezīme. Ja šeit vismaz uz laiku būs apmeties JRT, tas kvartālam nākotnē varētu piešķirt teātra garu – atstāt skatuves, ielaist studējošos skatuves māksliniekus. Svarīgi ir radīt kvartāla koncepciju.

2011. gadā radītā “Stacijas” ideja bija vairāk vērsta uz prototipēšanas laboratorijām un jaunu produktu attīstīšanu. Laika gaitā šiem uzstādījumiem būtu jāmainās.

Pretendēt uz Tabakas fabriku vēlas daudzi, tikai ir novērojams kūtrums – nogaidoša attieksme. Gaida, ka kvartālu kāds tā vienkārši iedos. Šajā situācijā ir saprotama arī Valsts nekustamo īpašumu izšķiršanās par labu JRT, jo, ja neviens cits nenāk un neņem šos radošajām industrijām pietaupītos kvadrātmetrus, tad kāpēc lai neielaistu teātri? Un tas ir pat labi, jo cilvēki pieradīs, ka Miera ielas galā atrodas kultūras iestāde, kas piedāvā regulārus pasākumus. Tiks iestaigāta taciņa, un vēlāk būs jau daudz vieglāk šo kvartālu apdzīvot citu radošo industriju pārstāvjiem.

*** 

Raksta nobeigumā jāsecina, ka radošā kvartāla ieceres gruzdošajās oglēs kārtīga liesma tomēr vēl nav iepūsta. Pat ja realizētos ideja par Latvijas Kultūras akadēmijas pārcelšanos uz Tabakas fabrikas telpām, atklāts paliek jautājums – kurš pārraudzīs un īstenos Kultūras ministrijas prasību par tīkla veidošanu ar citām radošām organizācijām? Lai cik lieliska būtu vīzija par šādas augstskolas klātbūtni Tabakas fabrikas iecerētajā pūznī, šķiet mazliet naivi domāt, ka akadēmijas vadība tik tiešām nodarbosies arī ar radošā kvartāla aktīvas dzīves plānošanu un nodrošināšanu.

Tāpat mulsinošs ir klusums, ar kādu izčākstējis sākotnējais “Stacijas” projekts, un kālab publiski iepriekš nav izskanējis, ka uz Tabakas fabriku pārcelties plāno arī kim? Laikmetīgās mākslas centrs? Jeb varbūt iemesls ir tāds, ka trūkst vēlamas un apzīmogotas skaidrības no Kultūras ministrijas un Valsts nekustamiem īpašumiem, un viss joprojām ir tikai sarunu līmenī?

Arterritory.com ir vairāki urdoši jautājumi, kas palikuši neatbildēti, jo ne Kultūras ministrija, ne akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi komentāru diemžēl nesniedza. 

www.tabfab.lv