RAKSTI  
Evita Goze (centrā) un fakultātes biedrenes, svinot dzimšanas dienu Braitonā
Fotogrāfe Evita Goze: Vēstule no Braitonas 0

Evita Goze, Braitonas Universitātes Fotogrāfijas nodaļas studente
02/10/2011 

Nepagāja ne divas nedēļas Braitonas Universitātē (University of Brighton) Lielbritānijā, kad es jau satiku foto aģentūras Magnum fotogrāfu, kuratoru, vairāku grāmatu autoru un foto kolekcionāru Martinu Pāru (Martin Parr, Lielbritānija, 1952), iepazinos ar pirms dažiem gadiem slavas saulītē nonākušo argentīniešu fotomākslinieku Alehandro Časkielbergu (Alehandro Chaskielberg, 1977) un indieti Druvu Malhotru (Dhruv Malhotra, 1985).

Nupat sācies mans otrais gads Braitonas Universitātes Fotogrāfijas nodaļā, un pats vērtīgākais ieguvums no foto studijām Anglijā patlaban šķiet spēja kritiski analizēt un runāt gan par saviem, gan citu fotogrāfu projektiem, apzinoties to vietu laikmetīgās fotomākslas kontekstā. Manuprāt, tieši kritiski analītiskās pozīcijas trūkums, kā arī fotomākslas vēstures un laikmetīgo procesu nepārzināšana, līdz ar to nespēja paskaidrot savu darbu idejisko kontekstu, ir Latvijas fotomākslinieku lielākie klupšanas akmeņi.

Studijas Braitonā salīdzināt nemaz īsti nav ar ko, jo Latvijā augstāko izglītību fotogrāfijā iegūt joprojām nav iespējams. Eksistējošās skolas un kursi ir viduvējā līmenī, izņemot Starptautisko Vasaras fotogrāfijas skolu (ISSP), taču ISSP meistarklases nespēj aizstāt sistemātisku izglītību. Tiesa, jāpiebilst, ka tikko ISSP uzsākusi jaunu projektu – skolu deviņu mēnešu garumā. 


Evita Goze. Foto: Mark Boyarsky

Brīdī, kad sapratu, ka vēlos iegūt augstāko izglītību mākslas fotogrāfijā, Lielbritānija šķita vispieejamākā iespēja, jo lielākajā daļā Eiropas valstu bakalaura grāds tomēr iegūstams tikai vietējā valodā. Izņemot Nīderlandi, kur bakalauru fotogrāfijā iespējams iegūt arī angļu mēlē. Tā kā manas trūcīgās vācu valodas zināšanas nešķita pietiekamas studijām Vācijā, savukārt par Nīderlandes augstskolām trūka informācijas, jo nepazinu nevienu, kas tur studējis fotogrāfiju, un, ja godīgi, mazliet baidījos no visai garā eksāmenu procesa nolūkotajās skolās, kā arī nebiju pārliecināta par sava portfolio atbilstību standartiem, izvēlējos stāties tikai Lielbritānijas augstskolās.

Izvēli izdarīt ir grūti. Lielbritānijā ir vairāk nekā 150 bakalaura un 45 maģistra grāda programmu fotogrāfijā. Tā kā vairumā no tām studijas ir visai viduvējā līmenī, un universitāšu mājaslapas šķiet veidotas pēc viena šablona, ir grūti neapjukt un izvēlēties sev vispiemērotāko. Aptaujāju draugus uz paziņas, kas studējuši Lielbritānijā, pētīju pasniedzēju un absolventu sarakstus, uz vienu vietu pretendējošo studentu skaitu.