RAKSTI  

Vēstule no Sanfrancisko: mūzika, kino, muzeji un ielu māksla 4

Marta Mannenbach
29/01/2014 

Sanfrancisko jau sen bijusi pilsēta, kur varēju iedomāties dzīvot. Ja vien tas būtu iespējams, man gribētos aizceļot uz sešdesmitajiem gadiem, kad šī pilsēta bija psihedēliskā roka, ķermeņa apgleznošanas mākslas (body art), hipiju kustības, civilās nepakļaušanās un cīņas par cilvēktiesībām karstais punkts. Tik ļoti verdoša un burbuļojoša tā bija tolaik. Lielākā daļa no šīm izpriecām tagad izzudušas. Taču tā ir viena no galvenajām vietām, ko eiropietis vēlas apmeklēt Amerikā. Es nebiju izņēmums. Grūti izskaidrot, kas mani uz šejieni vilka, taču tas noteikti bija kas vairāk par tramvajiem, saldskābo maizi un izsmalcinātajām kultūras formām. Mans ceļš uz Sanfrancisko bija garš un nelīdzens. Kopš 2007. gada es vairs nevaru sevi saukt par Latvijas iedzīvotāju, jo esmu dzīvojusi Notingemā Anglijā un ASV Oregonas un Kalifornijas štatos. No Apvienotās Karalistes un Savienotajām Valstīm un vēlāk no Oregonas uz Kaliforniju es pārcēlos tāpēc, ka vīram tur bija vairāk darba iespēju. Tā kā biju beigusi kinematogrāfijas studijas, varēju saskatīt šai industrijā vietu arī sev. Savā ziņā tas ir atmaksājies – papildus citām nodarbēm es koordinēju lielākā īsfilmu pop-up festivāla FUTURE SHORTS skates Sanfrancisko. Ik ceturksni starptautisko īsfilmu programmas ierodas no galvenās mītnes Londonā, taču sasniedz ikvienu planētas nostūri. Lieliskas latviešu kopienas un tās kultūras dzīves klātbūtne papildina šīs daudzkultūru pilsētas piedāvājumu un bija viens no iemesliem, kāpēc pārcēlāmies šurp. Tomēr īsi sakot, es uzskatu, ka mana pieķeršanās Sanfrancisko un tas, kā es to uztveru, balstās manā pieredzē, dzīvojot citās vietās Savienotajās Valstīs, nevis Eiropā. Te dzīvojot, man šķiet, ka mans galvenais uzdevums ir ir šo pilsētu izbaudīt.


Marta Mannenbach

Nedomāju, ka īpaši kļūdīšos, ja sacīšu, ka Sanfrancisko ir viena no kultūras ziņā bagātākajām Savienoto Valstu pilsētām. Tā neatgādina vis smirdīgu, daudzslāņainu sīpolu, bet gan artišoka pumpuru ar daudzām lapiņām, kas atklāj tās dinamisko sabiedrisko dzīvi. Šajā pilsētā ir viss: augstā māksla ar operu, simfonisko koncertu zālēm, teātriem, muzejiem, kā arī populārā izklaide – kinoteātri, arēnas, šovu un mūzikas zāles un vēl daudz kas cits.  

VISU VEIDU MŪZIKA

Atšķirībā no daudzām citām Amerikas pilsētām, te ir pieejama vecā, klasiskā augstā kultūra. Taču kritiski jāpiezīmē, ka nav gluži tā, ka visi tajā vai mirktu. Maigi izsakoties, opera ir dārga izklaide (lētākā biļete maksā 100 ASV dolāru) un piedāvā tikai astoņas izrādes gadā. Sanfrancisko simfoniskais orķestris sniedz dažādus koncertus un piemērojas dažādām gaumēm, regulāri piedāvājot kamermūzikas, bet arī kino mūzikas koncertus (proti, no Hičkoka filmām vai “Zvaigžņu karu” sērijas). Ja sekojat programmai, jums ir visas iespējas izbaudīt pašu labāko, piemēram, unikālu koncertu ar pasaules klases tenora Plasido Domingo piedalīšanos.

Reizēm paredzēts ekskluzīvs koncerts, piemēram, “Pērs Gints”, kur uz skatuves darbojas viens vai divi solisti, radot muzikālā teātra izrādi. Šādi speciāli uzvedumi gan pieejami ļoti īsu laiku.

Mūzikas dzīve ir daudzveidīga, un tajā iespējamas dažādas piedalīšanās formas un pieejamības pakāpes. Daudz lielāka ir iespēja tikt pie biļetes uz rokkoncertu kādā no lielajām sporta arēnām nekā paklausīties Sanfrancisko Simfonisko orķestri, jo piedāvājums, reklāma un cenu amplitūda ir plašāka populārās kultūras pasākumiem. Nesen biju uz Pearl Jam koncertu Ouklendā, Sanfrancisko līča otrā krastā. Tas bija aizraujošs augstas kvalitātes pasākums, kas ilga turpat vai trīsarpus stundas. Likās, ka vecajam, labajam Edijam Vederam nav nekā labāka, ko darīt, kā izklaidēt viesus, līdz bārā aptrūkstas vīns.  

Sanfrancisko visticamāk mūzika pati tevi atradīs – uz ielas stūra, lielā vai mazā klubā, festivālos un gadatirgos, baznīcu koros utt. Vasarā daudzi koncerti (daži par brīvu) notiek Goldengeitas parkā – tas ir lielākais pilsētas parks Amerikā. Aizvakar dzirdēju, kā krūmos kāds tur spēlē bungas. Vienmēr tur dzirdama mūzika. Skaņu viļņi ceļo ātrāk par visu.

TEĀTRI UN IZRĀDES

Kamēr vērojam labi ģērbtu, izsmalcinātāku (un galvenokārt pusmūža vecuma) cilvēku grupiņas dodamies uz operu vai simfonisko koncertu, nākamajā kvartālā iereibušu jauniešu ordas meklē nākamo krogu. Kaut gan šī pilsēta godina augsto mākslu, arī šeit tāpat kā visur citur Amerikā, sevišķi lauku rajonos masu izklaides ir spēcīgi iesakņojušās. Sporta bāri, naktsklubi, beisbola un futbola mači joprojām piesaista plašu publiku. Sporta spēles un komēdiju šovi vienmēr ņems virsroku pār teātra izrādi, sevišķi tāpēc, ka pēdējā tiek uzskatīta par nelielu skaitu cilvēku interesējošu un nav “noteikti apmeklējamo” pasākumu skaitā. Teātris vai nu nozīmē kinoteātri vai Brodveja šovus, kas Sanfrancisko patiesībā patiešām arī ir prāva daļa teātru repertuāra. Bet, ja parok dziļāk, tad iespējams atrast arī ko absolūti aizraujošu, kā, piemēram, Pakistānā vispretrunīgāk vērtēto izrādi Burqavaganza, kas tiešām arī nāk no Pakistānas.   

KINO UN FILMAS

Filmas ir sanfranciskiešu iemīļots mākslas veids. Pilsēta ar savu pievilcīgo sarkani krāsoto tiltu un pakalniem izsenis piesaistījusi kinematogrāfistus. Alfreds Hičkoks mīlēja šo pilsētu un uzņēma tur savu slaveno filmu “Vertigo” (kā arī vēl dažas). Gleznainajā pilsētā risinājusies daudzu slavenu filmu darbība, to skaitā: Mrs. Doubtfire, Bullitt, Point Blank, X-Men: The Last Stand, Dirty Harry u.c.

Labas ziņas tiem, kuri nīst Holivudas filmas vai izvairās no tām. Šī ir vieta, kur atrodami neatkarīgā kino dārgumi. Vietējā kino aina piedāvā daudz lielu un mazu kinofestivālu, piemēram, “Vienreiz lietojamo filmu festivāls” (Disposable Film Festival), kur demonstrētās filmas uzņemtas ar mūsdienu tehnoloģijas ierīcēm kā iPhone, fotokameras utt., kā arī īsfilmu, ārzemju filmu, ebreju, aziātu u.c. kinofestivāli un pasākumi. Diezgan daudz retro kinoteātru tagad beiguši pastāvēt, un to tukšās ēkas redzamas uz daudziem ielu stūriem visā pilsētā. Laimīgā kārtā mūsdienu kinorepertuārs ir pietiekami daudzveidīgs. 

Pilnīgiem kino faniem un postmodernā kino cienītājiem iespējams apmeklēt tādus kinoteātrus kā Oddball Films, Cinemateque un Vortex, kas rīko specializētus seansus nelielām auditorijām, demonstrējot 16mm kinolentes no septiņdesmitajiem, sešdesmitajiem gadiem un vēl senākiem laikiem. 

MUZEJI

Muzeji ir liela Sanfrancisko priekšrocība, un tie apmierina dažādas gaumes. Izstādes un muzeji ir liela vērtība paši par sevi, un tajos ir ļoti ieinteresēta vietēja publika. Ja paveicas, var gadīties, ka esi Sanfrancisko tieši tajā mēneša dienā, kad muzeju apmeklējums ir par brīvu.  

Kalifornijas Goda leģiona pils (California Palace of the Legion of Honor) ir pilsētas dārgumu krātuve, ko pilda neskaitāmi antīkās pasaules un Eiropas mākslas darbu un priekšmetu. Patlaban tur apskatāmi zviedru vecmeistara Anderša Zorna un franču klasiķa Anrī Matisa darbi. Skaistā zaļā oāzē, kur Klusais okeāns savienojas ar Sanfrancisko līci, šī Parīzes Palais de la Légion d’Honneur kopija Sanfrancisko materializējās 1921. gadā, pateicoties cukura magnāta Ādolfa B. Sprekelsa (Spreckels) sievas Almas Sprekelsas pūliņiem.   

Vēl viens ievērojams muzejs ir Sanfrancisko Modernās mākslas muzejs (San Francisco Museum of Modern Arts), kas gan diemžēl būs slēgts līdz 2016. gadam. Taču starplaikā iespējams apmeklēt muzejus Goldengeitas parkā un pilsētas centrā – Karikatūru muzeju, Ebreju muzeju, Āzijas mākslas muzeju, Exploratorium u.c. Speciāli piesakoties, iespējams iekļūt arī tādās slepenās avangardiskās vietiņās kā LSD muzejs un Gregandželo (Gregangelo) muzejs Ātruma cirka (Velocity Circus) mākslinieciskā vadītāja rezidencē, kur ir tematiskas istabas un labirints, kas simbolizē “dzīves ceļu”.  

Muzejus un daudzas citas kultūras iestādes galvenokārt dibinājuši un atbalsta privāti sponsori, un tie nav atkarīgi no valsts līdzekļiem. Lielāko ienākumu daļu tādām organizācijām kā Sanfrancisko simfoniskais orķestris sastāda novēlējumi un ziedojumi. Prāvu daļu Sanfrancisko mākslas pasaules uztur tikai vietējā kopiena.  

TĒLOTĀJMĀKSLA

Mākslas izstādes un mākslas gadatirgi, kur tiek pārdoti mākslas darbi un modes preces, ir plaukstoša nozare. Gluži tāpat kā visur citur mākslinieki cenšas parādīt savus darbus, kā tik vien spēj. Vieglākais veids ir uz ielas vai citās sabiedriskās vietās. Lielākajā daļā ielu mākslas oriģinalitāte nav sevišķi spilgti manāma; tā turas pie pārbaudītām vērtībām, ražojot pārdodamus, visiem pieņemamus attēlus. Tā ir patērējamā māksla. Dažos darbos jūtama Āzijas ietekme – kuram gan nepatiktu minimālistiski japāņu ķiršu ziedi pie sienas? Tas pats sakāms par studentu un jauno mākslinieku izstādēm koledžās vai mākslas pasākumos, kas risinās klubos vai citās populārās vietās. Tavs skatiens atdursies pret mūsdienīgākiem un individuālākiem darbiem, kuriem tomēr kaut kā pietrūks. Cena samulsina vēl jo vairāk. Summas, kas rakstāmas ar trim vai četriem cipariem pie kāda jauniesācēja smērējuma liek pārdomāt par mākslas patieso vērtību mūsdienās. Un par loģiku, kas pamatā cenai. Daži no mazajiem mākslas veikaliņiem dažkārt piedāvā personīgākus un pievilcīgākus mākslas objektus par daudz saprātīgāku cenu.  

Mākslas veidi var katrā apkaimē atšķirsies un būs atkarīgi no attiecīgā kultūras diskursa. Sanfrancisko nav liela pilsēta, taču tā ir ļoti daudzveidīga un tajā saplūst daudzu kultūru iezīmes. Vēsturiskās hipiju ielas turas pie sava psihedēliskā eklektiskā stila, bet Kastro rajons demonstrē mākslas darbus ar LGBT tematiku. Slavenajā Misijas (Mission) rajonā 1977. gadā dibināts sienas gleznotāju kolektīvs piedāvā mākslas nodarbības un ekskursijas sienu gleznojumu izpētei. Uzmanības centrā ir galvenokārt grafiti par sabiedriski nozīmīgām tēmām un tas, kā tie atspoguļo katra konkrētā rajona problemātiku. Jāatzīmē, ka visdažādākie grafiti atrodami visā pilsētā, un tie šķiet svarīga pašizpausmes forma.   

Sanfrancisko mākslinieki meklē jaunus veidus, kā likt lietā savu talantu. Kādā no instalāciju un interaktīvās mūsdienu mākslas izstādēm, kur varēja vērot, kā ūdens lāse no plastmasas pudeles pazūd pa ceļam uz smilšu kaudzi, apmeklētājiem tika piedāvātas speciālas anketas, kurās viņi tika mudināti izstrādāt plānu, kā iesaistīt savu kopienu. Multimediji ir nozīmīga mūsdienu mākslas sastāvdaļa. Ir mākslinieki, kas izmanto video, lai parādītu savu saskarsmi ar zivju tirgū pirktu omāru, vai vērš uzmanību uz sieviešu problemātiku, parādot divas sievietes, kuras enerģiski izārda mālu kaudzi un tad met māla pikas pret sienu.

Pulsējošā mākslas aina un multikulturālā vide padara Sanfrancisko neatvairāmi pievilcīgu. Sanfrancisko kultūras dzīve ir tikpat krāsaina un formā daudzveidīga kā tai raksturīgās Viktorijas laikmeta mājas.

Arhīvā lasi arī citas vēstules:
11/12/2013 - Emmi Valves vēstule/komikss no Rīgas
20/11/2013 - Helvija Savicka vēstule no Vīnes
20/09/2013 - Kristīnas Rubīnes vēstule no Florences
22/08/2013 - Sintijas Šmites vēstule no Grācas
12/04/2013 - Evitas Vasiļjevas vēstule no Amsterdamas
05/04/2013 - Krišjāņa Rijnieka vēstule no Helsinkiem
22/03/2013 - Ilzes Orinskas vēstule no Berlīnes
01/03/2013 - Oļas Vasiļjevas vēstule no Amsterdamas
01/08/2012 - Annas Salmanes vēstule no Londonas
28/05/2012 - Flēras Bīrmanes vēstule no Nepālas

21/05/2012 - Kristīnes Alksnes vēstule no Berlīnes

01/05/2012 - Zanes Mellupes vēstule no Šanhajas
26/04/2012 - Mārtiņa Eņģeļa vēstule no Liepājas
13/03/2012 - Matīsa Groskaufmaņa vēstule no Maskavas
25/01/2012 - Andas Kursišas vēstule no Kremsas
13/01/2012 - Andas Bolužas vēstule no Londonas
29/12/2011 - Artas Tabakas vēstule no Tokijas

06/12/2011 - Baibas Teteres vēstule no Londonas
23/11/2011 - Maijas Miķelsones vēstule no Parīzes
27/10/2011 - Anetes Meleces vēstule no Lucernas

07/10/2011 - Alises Tīfentāles vēstule no Ņujorkas
02/10/2011 - Evitas Gozes vēstule no Braitonas
27/09/2011 - Baibas Ladigas vēstule no Šanhajas
08/06/2011 - Ilzes Strazdiņas vēstule no Londonas
31/05/2011 - Lindas Ruciņas vēstule no Ņujorkas
13/05/2011 - Jāņa Nottes vēstule no Melburnas

13/05/2011 - Ilzes Vanagas vēstule no Londonas
13/05/2011 - Margaritas Ziedas vēstule no Berlīnes
13/05/2011 - Zanes Čulkstēnas vēstule no Ņujorkas
11/05/2011 - Mārtiņa Vanaga vēstule no Čikāgas

10/05/2011 - Mika Mitrēvica vēstule no Gentes

Jūlijs Cēzars - 31.01.2014 00:39
Coooool teksts
students . - 30.01.2014 07:51
pilniigi pievienojos Kristoferam. vairaak vairaak veestulju! studentiem iedvesma, jaunajiem padomi
Mākslas Mitriķis - 29.01.2014 19:04
Paldies Martai!
kristofer robin, varbūt zini kādus kolorītus jauniešus, kas dzīvo un studē citurienē un varētu interesēt Arterritory auditoriju?
arī labprāt lasītu vēl šim ko līdzīgu.
kristofers robins - 29.01.2014 16:54
Fantastiska pilsēta! Uzjundīja atmiņas par vairākiem še pavadītiem gadiem. Paldies arterritory par vēstuļu rubriku un žēl, ka tās publicējat salīdzinoši reti....