RAKSTI  

Kultūras aktivitāte un patēriņš Latvijā pēdējā desmitgadē 0

Gints Klāsons, pētnieks
13/01/2014 

Kā ziņots LNMM 10. janvārī izsūtītajā preses relīzē, neraugoties uz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas slēgšanu uz rekonstrukcijas laiku, kopējie apmeklējuma rādītāji LNMM struktūrvienībās 2013. gadā nav būtiski mainījušies. Kopējais apmeklējumu skaits Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienībās pērn sasniedzis 277 753. Visaugstākais apmeklējums 2013. gadā bijis Mākslas muzejā “Rīgas Birža”– 122 605, pēc kura seko Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs ar 92 419, izstāžu zāle Arsenāls ar 45 484, LNMM galvenā ēka ar 15 225 (atvērta apmeklētājiem līdz 11.02.2013) un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs ar 2 020 lielu apmeklējumu. Visapmeklētākā izstāde LNMM struktūrvienībās 2013. gadā bija izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas “No kara uz mieru. 1940.–1950. gadu mode” ar 23 335 augstu apmeklējumu, otro un trešo vietu ieņem izstādes Mākslas muzejā “Rīgas Birža”: “Jūlijs Feders (1838–1909). Ainava” ar 17 000 lielu apmeklējumu un “Romantisma laiks. 19. gadsimta glezniecība no Jefa Rademakersa kolekcijas” ar 14 184 apmeklējumu. Ceturto un piekto vietu ieņem izstāžu zāles Arsenāls izstādes “Ilmārs Blumbergs: Es nemiršu”” ar 8 514 un “Purvīša balva 2013” ar 7 575 lielu apmeklējumu.

Pēdējā dekādē Latvijā notikušas būtiskas izmaiņas Latvijas ekonomikā, sociālajā sfērā, arī politikā. Kas, atsaucoties un sasaucoties ar plašākām sociāli ekonomiskām izmaiņām, ir mainījies kultūras aktivitātē un patēriņā? Statistikas dati par pēdējiem desmit gadiem ļauj identificēt vairākas būtiskas izmaiņas.

Kaut iedzīvotāju skaits Latvijā kopumā šajā laika periodā ir samazinājies par 12% (jeb 276 143 cilvēkiem) un sekojoši samazinājusies arī kultūras pasākumu potenciālā auditorija, ievērojami pieaudzis kinoseansu apmeklējumu skaits (kopumā par 113%), muzeju apmeklējumu skaits (63%) un arī teātru apmeklējumu skaits (30%). Tāpat ievērojami – par 176% – palielinājies Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītāju skaits, kas 2012. gadā sasniedza jau 100 000. Vienlaikus novērojams, ka pieaug TV un radio raidorganizāciju programmu ilgums stundās (pieaugums attiecīgi par 45% un 17%). Jāuzsver gan, ka, neskatoties uz arvien plašāku elektronisko masu mediju satura piedāvājumu un pieejamību, iedzīvotāju ieradumi un vēlme apmeklēt teātrus, muzejus un kino nav mazinājušies un ir pat palielinājušies.

Tajā pat laikā atsevišķās kultūras aktivitātēs vērojams arī būtisks kritums. Piemēram, kinoteātru skaits Latvijā kopumā samazinājies divas reizes, muzeju skaits par 1/5, bet publisko bibliotēku skaits – par 1/10 (par 1/3 samazinoties lasītāju skaitam publiskajās bibliotēkās). Būtiski samazinājusies arī iedzīvotāju mākslinieciskās pašdarbības aktivitāte – kolektīvu skaits kultūras centros samazinājies par 14% jeb 541, dalībnieku skaitam tajos samazinoties par vairāk nekā 10 000 jeb 16%.

KINO

Kino nozari raksturo izteikts kinoseansu apmeklējumu skaita pieaugums – pēdējo desmit gadu laikā tas pieaudzis par 113%. Tajā pat laikā no 33 uz 17 samazinājies kinoteātru skaits Latvijā. Vienlaikus samazinājušies arī filmu ražošanas rādītāji Latvijā, īpaši īsmetrāžas filmu jomā – ja 2002. gadā tika uzņemtas 25 īsmetrāžas filmas, tad 2012. gadā vairs tikai 15 (pilnmetrāžas filmu jomā attiecīgi samazinājums no 12 uz 10).

TEĀTRIS

Valsts un pašvaldību profesionālo teātru skaits Latvijā pēdējo desmit gadu laikā nav mainījies, bet ievērojami – par gandrīz 40% – pieaudzis izrāžu skaits tajos. Tajā pat laikā izrāžu apmeklējumu skaits audzis par 10% mazāk – tikai 30% apmērā – ja 2002. gadā tika fiksēti 764 000 izrāžu apmeklējumi, tad 2012. gadā 996 000. Attiecīgi – ja 2002. gadā uz katriem 1000 Latvijas iedzīvotāju tika fiksēts 331 izrāžu apmeklējums, tad 2012. gadā šis relatīvais rādītājs palielinājies līdz 490. Jāņem gan vērā, ka šī rādītāja ievērojamo palielinājumu lielā mērā ietekmējis kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājums, ne tikai teātra izrāžu apmeklējuma aktivitātes pieaugums.

Kultūras ministrijas rīcībā esošie dati par konkrētu teātru apmeklētību pēdējo piecu gadu laika periodā liecina, ka visu teātru apmeklētāju skaits ir pieaudzis. Visbūtiskākais apmeklētības pieaugums novērojams Liepājas, M. Čehova Rīgas Krievu un Dailes teātros (attiecīgi apmeklētāju skaits palielinājies par 49%, 43% un 42%). Ne vairāk kā par 1/10 apmeklētības rādītāji pieauguši arī Daugavpils, Valmieras un Latvijas Leļļu teātros. Apmeklētāju skaita neliels kritums savukārt novērojams Latvijas Nacionālajā operā, kur pēdējo piecu gadu laikā apmeklētāju skaits krities par 4%.

BIBLIOTĒKAS

Pēdējo desmit gadu laikā novērojams ļoti izteikts lasītāju skaita pieaugums Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un vienlaikus lasītāju skaita samazinājums publiskajās bibliotēkās. Lai gan lasītāju skaits Latvijas Nacionālajā bibliotēkā palielinājies, izsniegums šai pat laika periodā samazinājies par 77%, kas visdrīzāk liecina, ka arvien aktīvāk tiek izmantotas elektroniskās datu bāzes un citi bibliotēkas elektroniskie pakalpojumi. Līdzīgas izmaiņas novērojamas arī Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā – izsniegumu skaits ir samazinājies daudz vairāk nekā lasītāju skaits (attiecīgi par 67% un 31%).

LITERATŪRA

Vidēji gadā Latvijā tiek izdotas aptuveni 2000 grāmatas un brošūras, 330 žurnāli un 250 laikraksti, kas kopumā liecina par grāmatu un periodisko izdevumu lasīšanu kā būtisku Latvijas iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas veidu. Tajā pat laikā novērojams, ka pēdējo desmit gadu laikā izdoto grāmatu un periodisko izdevumu skaits ir samazinājies par aptuveni 10%, kamēr laikrakstu skaits pieaudzis par 15%.

Vērtējot izdoto grāmatu un brošūru sadalījumu pēc literatūras veidiem, novērojams, ka pieaudzis reliģiskās literatūras, daiļliteratūras un memuārliteratūras izdevumu apjoms. Vienlaikus samazinājies izdotās lietišķās, oficiālās, mācību, zinātniskās un mācību metodiskās literatūras apjoms.

MUZEJI

Akreditēto muzeju skaits pēdējo desmit gadu laikā samazinājies par 20%, bet vienlaikus to apmeklējumu skaits ir ievērojami pieaudzis – kopumā par 63%. Būtiski palielinājies arī apmeklējumu skaits, rēķinot uz 1000 Latvijas iedzīvotājiem – ja 2002. gadā tas bija 703, tad 2012. gadā jau 1301.

Kultūras ministrijas apkopotā informācija par Rīgā strādājošo muzeju apmeklētāju skaitu pēdējo četru gadu laika periodā liecina, ka vairākiem muzejiem izdevies ļoti ievērojami palielināt apmeklētāju skaitu – Krišjāņa Barona muzeja apmeklētāju skaits pieaudzis četras reizes, Rīgas Motormuzeja – gandrīz divas reizes, Rīgas Biržas – divas reizes. Vairāk nekā uz pusi pieaudzis arī tādu muzeju kā Arsenāls, Raiņa un Aspazijas māja, Dauderi un Rīgas Porcelāna muzejs apmeklējums. Tajā pat laikā vairāku muzeju gadījumā novērojams arī izteikti būtisks apmeklētāju skaita samazinājums. Latvijas Naivās mākslas muzeja apmeklētāju skaits samazinājies par 70%, A. Upīša memoriālā muzeja – par 52%, LKA Rīgas kino muzeja – par 48%, Latvijas Sporta muzeja – par 38% un Ojāra Vācieša muzeja – par 29%.

KULTŪRAI VELTĪTIE TĒRIŅI ĢIMEŅU BUDŽETĀ

Mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūra ļauj vērtēt, cik lieli ir Latvijas iedzīvotāju izdevumi kultūras aktivitātēm. Pēdējo desmit gadu laikā novērojamas salīdzinoši nelielas izmaiņas Latvijas ģimeņu budžeta izdevumu struktūrā – samazinājies izdevumu īpatsvars pārtikai un apģērbiem, bet pieauguši mājokļa un veselības aprūpes izdevumi. Neliels kultūrai un atpūtai veltīto izdevumu īpatsvara pieaugums bija novērojams no 2006. līdz 2010. gadam (piemēram, 2007.–2009. gadā šādi izdevumi ģimeņu budžetā sastādīja pat vairāk nekā 8%), bet pēc tam atkal samazinājies. Kultūrai un atpūtai veltītie līdzekļi mājsaimniecību budžetā šodien ir aptuveni tik pat lieli, cik pirms desmit gadiem – vidēji 7% no kopējā ģimenes budžeta viena Latvijas mājsaimniecība tērē kultūrai un atpūtai.

Vidēji mēnesī viens mājsaimniecības loceklis atpūtai un kultūrai tērē 18,80 EUR. Izdevumi kultūrai un atpūtai ir lielāki Rīgas iedzīvotājiem, kuri vidēji mēnesī tai tērē 25,60 EUR, kamēr citās pilsētās 21,34 EUR, bet laukos – 13,43 EUR. Pēdējo desmit gadu laikā šie izdevumi ir pieauguši aptuveni divas reizes. Novērojams gan, ka pēdējo trīs gadu laikā summa ir samazinājusies, ja salīdzina ar laika periodu starp 2007. un 2010. gadu, kad katrs Latvijas iedzīvotājs kultūrai un atpūtai mēnesī veltīja pat vairāk nekā 20,00 EUR.

Kopumā izdevumi kultūrai un atpūtai ir viena no lielākajām izdevumu kategorijām mājsaimniecību budžetā – lielāki ir izdevumi tikai par pārtiku, mājokli un transportu, bet mazāki tādās kategorijās kā veselības aprūpe, apģērbs, sakari, izglītība u.c. Šeit gan jāņem vērā, ka Centrālā statistikas pārvalde atpūtas un kultūras izdevumos uzskaita ļoti dažādas aktivitātes (tai skaitā, piemēram, iegādātās elektropreces, galda spēles, rotaļlietas, sporta piederumus u.c.) un tikai daļa no tām ir saistīta ar kultūras pakalpojumu izmantošanu. Analizējot Latvijas iedzīvotāju kultūras un atpūtas izdevumus detalizētāk, novērojams, ka tādām aktivitātēm, kuras varētu uzskatīt par kultūras jomai piederīgām, iedzīvotāju tēriņi ir nelieli. Piemēram, kino, teātru un koncertu apmeklēšanai katrs Latvijas iedzīvotājs gadā tērē tikai aptuveni 17,18 EUR, muzeju, izstāžu un citu pasākumu apmeklēšanai – tikai 2,02 EUR, bet grāmatu iegādei – 7,14 EUR. Tajā pat laikā radio un TV kanālu tīklu abonēšanai vidēji tiek tērēti 24,31 EUR gadā, laikrakstu un periodisko izdevumu abonēšanai – 13,87 EUR. Pēdējo desmit gadu laikā ievērojami pieauguši iedzīvotāju tēriņi par radio un TV kanālu tīklu abonēšanu, sporta un atpūtas pakalpojumiem, arī kino, teātru un koncertu apmeklēšanu. Novērojams, ka dažāda veida kultūras aktivitāšu un pakalpojumu izdevumi īpaši pieauguši pēc 2007. gada.

LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU VĒRTĒJUMI PAR KULTŪRU

Par Latvijas iedzīvotāju vērtējumiem un attieksmēm pret kultūras jomu un ar kultūru saistītiem jautājumiem informāciju ļauj iegūt DNB Latvijas barometrs, kuru pēc DNB bankas pasūtījuma regulāri veic pētījumu centrs SKDS. 2012. gadā veiktajā iedzīvotāju aptaujā par kultūras tēmu noskaidrots, ka kopumā 70% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā bija apmeklējuši vai piedalījušies vismaz vienā kultūras pasākumā, sekojoši – iespējams apgalvot, ka 30% Latvijas iedzīvotāju nav iesaistīti nedz kultūras patēriņā, ne līdzdalībā. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir piedalījušies dažādos ar kultūru saistītos svētkos un festivālos (36%), kā arī apmeklējuši teātra izrādes (32%). Salīdzinoši liels ir arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir apmeklējuši vizuālās mākslas izstādes muzejos, izstāžu zālēs vai galerijās (24%). Dažādās citās kultūras aktivitātēs iesaistījušies ne vairāk nekā 15% Latvijas iedzīvotāju.

Lai gan kopumā 30% Latvijas iedzīvotāju nav apmeklējuši vai piedalījušies kultūras pasākumos, tikai 6% uzskata, ka kultūras joma nebūtu jāatbalsta no valsts budžeta, kamēr 79% ir pārliecināti, ka tas ir jādara. Kā no valsts budžeta atbalstāmas jomas iedzīvotāji visbiežāk norāda – nacionālas nozīmes tradicionāli kultūras pasākumi, piemēram, Dziesmu un Deju svētki (65%), bērnu interešu izglītības kultūras jomā (54%), kultūras pasākumi svētki, festivāli (41%), profesionāli nacionālas nozīmes kolektīvi, piemēram, teātri, kori, orķestri (39%), arī amatierkolektīvu darbība (34%).

LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU KULTŪRAS AKTIVITĀTES ES KONTEKSTĀ

2013. gada vidū pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veiktais Eirobarometra pētījums Cultural Access And Participation ļauj vērtēt Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitāti pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kontekstā. Kopumā novērojams, ka Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitāte ir augstāka kā Eiropas Savienībā vidēji – ja Eiropas Savienībā vidēji 18% iedzīvotāju raksturojami kā kultūras patēriņā izteikti aktīvi, tad Latvijā šis rādītājs ir 21%. Jāmin gan, ka Igaunijā kultūrā aktīvo iedzīvotāju īpatsvars ir vēl augstāks – 30%, kamēr Lietuvā – līdzīgs kā Latvijā (22%).

Minētajā pētījumā Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitātes un patēriņš tiek izcelts vairākos aspektos. Līdz ar Zviedriju, Dāniju, Igauniju, Franciju, Nīderlandi, Luksemburgu un Lietuvu Latvijā novērojams viens no augstākajiem to iedzīvotāju īpatsvariem, kuri ir skatījušies televīzijā kultūras pārraides (vairāk nekā 80% visās nosauktajās valstīs). Līdz ar Zviedriju Baltijas valstīs uz pārējo Eiropas Savienības valstu fona ir viens no augstākajiem to iedzīvotāju rādītājiem, kuri ir apmeklējuši baleta, deju vai operas izrādi (aptuveni 1/4).

Dotajā pētījumā tikuši analizēti arī iemesli, kādēļ iedzīvotāji neapmeklē konkrētas kultūras aktivitātes un pasākumus un arī šādā aspektā Latvijas rādītāji vairākos aspektos izceļas uz pārējo valstu fona. Piemēram, Latvijas iedzīvotāji kā iemeslu kultūras pasākumu neapmeklēšanai salīdzinoši biežāk norāda laika trūkumu (piemēram, attiecībā uz iemesliem, kādēļ neapmeklē teātra izrādes, muzejus, izstādes) un kvalitatīva piedāvājuma trūkumu (piemēram, attiecībā uz koncertu, kino apmeklēšanu).

Raksta autors izsaka lielu pateicību Annai Pavlinai par palīdzību Kultūras ministrijas rīcībā esošo datu apkopošanā.