RAKSTI  

Iedvesmojoši citāti kā sveiciens Ziemassvētkos! 0

Arterritory.com
20/12/2013

Arterritory radošā komanda vēl gaišus un mierpilnus svētkus!

Vēl kavējoties 2013. gadā, izrakstījām rosinošus un foršus citātus no portāla šīgada intervijām, kas notikušas Rīgā, Viļņā, Tallinā, Londonā, Minhenē, Berlīnē un citur Eiropā, kā arī Maskavā. Pirms sākam jaunu, tīru lappusi, pāršķirstīsim iepriekšējās! Lai tev jauki un lai māksla iedvesmo!

Mākslinieks Aivars Vilipsōns:

Man nepatīk cilvēki, kuri spriedelē. Var jau būt, ka no tā rodas kaut kāds orgasms, bet es esmu diezgan patruls tips. Mani tas neinteresē. Vislabākais ir tad, ja cilvēks dara tā, kā viņš jūt, nevis vadās pēc termiņiem un līgumiem, jo tam mēdz sekot visādi duļķīši. Tu nevari būt pilnīgi brīvs. Mēs jau neviens neesam pilnīgi brīvi, bet uz to vajag tiekties – uz to, ka tevi neierobežo nekas. Lasi interviju...

Berlīnes izdevniecības Gestalten prezidents Roberts Klantens:

“Kopumā grāmatas kļūst aizvien lētākas, tajā pat laikā labu un vērtīgu grāmatu cenas pieaug. Turklāt tās tikai pieaugs, jo cilvēkiem vairs nav nepieciešams grāmatu iegādāties tikai informatīvos nolūkos, bet gan kā lietu, ko lolot – gluži kā mākslas darbu vai dizaina objektu. Dārgas grāmatas kļūs par sava veida gaumes manifestāciju.” Lasi interviju...

Gleznotājs Edvards Grūbe:

“Visatļautība var pastāvēt, bet ne attiecībā uz profesionalitāti.” Lasīt interviju...

Berlīnes galerists Mihaels Fukss:

“Kad Margareta Tečere britu mākslai “nogrieza” visu budžetu, savu darbību aizsāka virkne citu zīmīgu mākslinieku. Viņi radīja paši savu budžetu, sakārtoja fabriku stūrus un rīkoja tur izstādes. Ja mākslinieks patiesi grib nodarboties ar mākslu, tad vienkārši to dara – neatkarīgi no apstākļiem. Un, iespējams, ir pat vēl radošāks nekā, piemēram, mākslinieks Francijā, kam no valsts puses dots viss. Francijā jau pēdējos 30 gadus nekas prātīgs mākslas scēnā nenotiek!” Lasīt interviju...

Čehu sliktais zēns, mākslinieks Devids Černijs:

“Es pārbaudītu savu lidmašīnu, paņemtu ieroci, kādu nogalinātu, dotos uz lidostu un muktu. Tad, iespējams, es būtu politiski aktīvs.” Lasīt interviju...

Poļu izcelsmes kurators Adams Budaks:

“Māksla ir laikmetīgākā no cilvēka radošuma izpausmes formām. Tāda kā gala stacija, kur satiekas visas citas ietekmes un iedvesmas, miksējas un līdzdarbojas, radot vienotu “bildi”.” Lasīt interviju...

Amerikāņu avangarda klasiķis, režisors Roberts Vilsons:

“Es negribu zināt, kas tas ir, ko es daru. Ja tu zini, kas tas ir, ko tu dari, tad nedari to.” Lasīt interviju...

Šveiciešu izcelsmes kurators Hanss Ulrihs Obrists:

“Kuratora pienākums ir celt tiltus starp māksliniekiem, kuratoru un skatītājiem. Ne jau tikai uzcelt vienu vienīgu tiltu, bet arī izbūvēt tam dažnedažādus pagarinājumus. Nevar nobruģēt vienu pašu maģistrāli, pa kuru tad ieradīsies skatītāji; jāizveido daudzas taciņas, kas vienotu ar sabiedrību. Nepieciešama pilsoniska atbildība pret to, ko Gilberts un Džordžs nosauca par “mākslu visiem”.” Lasīt interviju...

Austriešu scenogrāfs Rūdolfs Bekičs:

“Scenogrāfija ir kā sēnīte, bez kuras kefīrs nekādi nesanāktu. Scenogrāfam ir jābūt ļoti, ļoti jūtīgam. Tas ir pilnīgs pretstats izpratnei, ka scenogrāfija ir vien tapetes uz sienas.” Lasīt interviju...

Londonas galerijas Marlborough Contemporary vadītājs Endrū Rentons:

“Uzdevums nav pārdot mākslu. Uzdevums ir radīt plašāku stāstu, bet māksla sevi pārdos pati.” Lasīt interviju...

Gleznotāja Dace Lielā:

“Ir labi, ka 20. gadsimts atbrīvoja krāsu, bet mākslas darbu izpildījumā ziņā nedrīkstētu būt īpašas atlaides.” Lasīt interviju...

 Itāļu kurators un mākslas kritiķis Frančesko Bonami:

“Sižets par Kristus noņemšanu no krusta nekļūst mūsdienīgs tāpēc vien, ka ir nofilmēts palēninātos kadros.” Lasīt interviju...

Viļņas Laikmetīgās mākslas centra CAC vadītājs Ķestutis Kuizins:

“Es atceros, kā mūsu darbības sākumā, kad centrs bija tikko nodibināts, atceļā no Maskavas pie mums iegriezās grupa amerikāņu kuratoru. Es viņiem rādīju šo ēku, kas tolaik saucās Viļņas Mākslas izstāžu pils, un teicu, ka drīz tā tiks pārdēvēta par Laikmetīgās mākslas centru. Man nācās arī paskaidrot, ka mums pagaidām vēl nav laikmetīgās mākslas, bet drīzumā noteikti būs.” Lasīt interviju...

Turku video mākslinieks Ali Kazma:

“Kapitālisma sistēma jeb vienalga, kā to katrs sauc, nespēj izturēt tumsu. Tā cenšas it visu izgaismot, izskaidrot, racionalizēt, izvairīties no negatīvā. To var redzēt arī lielākajā daļā arhitektūras – cik svarīga ir gaisma! Bet tieši tumsa ir tā, caur kuru mēs varam komunicēt. Tumsa ir tā, kurā ir iespējams radīt.” Lasīt interviju...

Skandināvu mākslinieku duets Mihaels Elmgrīns un Ingars Dragsets:

“Mums ir pilnīgi dažādi raksturi. Bet starp mums abiem izveidojas vēl viens varonis, vēl viens kopraksturs.” Lasīt interviju...

Britu kultūras menedžeris Pols Bogens:

“Mana teorija ir tāda, ka Eiropa gadu gaitā kļūs par gigantisku Disnejlendu. Mēs visi būsim tērpti vēsturiskos kostīmos, laipni lūdzot ciemos Indijas un Āzijas tūristus. Kas notiks vēl tālākā nākotnē – ķīniešu dzīveslīmenis būs audzis jau tiktāl, ka nemaz vairs nebūs izdevīgi visu (tostarp mūsu vēsturiskos kostīmus) ražot Ķīnā. Tālab rūpniecība tiks pārcelta uz Āfriku – uz pēdējo vietu pasaulē, kur vēl būs pieejams lēts darbaspēks. Mēs joprojām būsim Disnejlenda, bet nu Āfrikā sāks celties dzīves līmenis. Kas notiks vēl tālākā nākotnē? Arī Āfrikā kaut ko ražot kļūs par dārgu. Tad visi saķers galvu! Nevaram saražot savu apģērbu ne Ķīnā, ne Āfrikā, ko tagad darīt… Paskat! Eiropa! Tik daudz vecu fabriku, kas pārvērstas par kultūras centriem. Varam taču pārvērst atpakaļ par ražotnēm! Un ražošana vairāku simtiem gadu tālā nākotnē atkal atgriezīsies Eiropā.” Lasīt interviju...

Beļģu gleznotājs Liks Tijmanss:

“Manā mājā neatrodas neviens mans darbs, es to neciešu. Ja redzu savu darbu muzeja kolekcijā starp citu mākslinieku darbiem – labi, bet ja esmu, piemēram, kolekcionāra mājas ēdamistabā, kur mana glezna būs vienīgā – es uzgriezīšu tai muguru. Jo es aizvien saskatu kļūdas.” Lasīt interviju...

Liverpūles Nacionālo muzeju direktors Deivids Flemings:

“Muzejiem ir jābūt kaismīgām vietām, kur tiek veicinātas emocijas. Ierastais pieņēmums, ka muzejiem jābūt neitrāliem, vairumam cilvēku šodien asociējas ar garlaicību.” Lasīt interviju...

Diriģents Andris Poga:

“Angliski reizēm par diriģentiem saka negatīvā nozīmē flashy – tas būtu tāds kā “manierīgi žilbinošs”, bet Bostone Globe recenzijā bija rakstīts, ka mana pieeja orķestrim un mūzikai ir neārišķīga – unflashy.” Lasīt interviju...

Holandiešu mākslinieks Marks Manderss:

“Kolīdz mākslas darbu pabeidzu, es to pārbaudu – uz mirkli iztēlojoties lielveikalā. Gribu redzēt, vai tas var izdzīvot ārpus muzeja. Manu darbu labākais kritiķis ir normālā pasaule.” Lasīt interviju...

Flāmu mākslinieks Jans Fabrs:

“Piemēram – kopošanās aina. Man liekas, ka izrādē tā ir uzmanības fokusā vairāk nekā 20 minūtes, un viņi patiešām to dara. Aktieri nogurst, izmainās, viņu fizioloģiskais stāvoklis mainās. Un šo izmaiņu laikā gandrīz varētu teikt, ka ķermenis pārtop no fiziska – garīgā. Līdzīgi kā tās sviedru lāses, kuras cilvēki ainas beigās notrauš no sava ķermeņa un pasviež gaisā, viņi kļūst par eņģeliskiem tēliem.” Lasīt interviju... 

Dāņu fotogrāfs Jākobs Aue Sobols:

“Es sapratu, ka varu fotografēt ne vien cilvēkus, ko mīlu, bet arī citus. Un tad gāju vēl tālāk – sapratu, ka varu arī atainot intimitāti ēkās, augos, kokos. Proti, atainot emocionālo ceļojumu, savu intīmo sajūtu pret pilsētu. Beigās es varēju stundām iet pa vienu ielu, jo tur bija tik daudz lietu, ko fotografēt, un cilvēku, ko satikt. Tas pilnībā atvēra manu redzējumu.” Lasīt interviju...

Mākslinieks Ilmārs Blumbergs:

“Pret jauno jāizturas ļoti saudzīgi, tas jālolo un jāmīl. Nedrīkst izturēties nevērīgi pat pret vismazāko sīkumu, kas tev šķiet jauns. Tu nevari zināt, kas no šī mazumiņa izaugs rīt vai parīt.” Lasīt interviju...

Somu video māksliniece Eija Līsa Ahtila:

“Padoms jaunajiem māksliniekiem – ir jānoveco.” Lasīt interviju...

Gleznotājs Kaspars Zariņš:

“Īstenībā jau jebkurš īsts mākslinieks ir vientuļnieks. Un spēja atsvešināties no sabiedrības, aktīvām lietām dod viņam to, ka viņš redz sabiedrību no malas. Spēja aiziet Aizspogulijā un atnākt atpakaļ, tā ir vērtība.” Lasīt interviju...  

Krievu mākslinieks Oļegs Kuļiks:

“Vispirms vajag piedrāzt šo pasauli, tas nozīmē aptvert tās melīgo, izveicīgo un pievilcīgo dabu, un pēc tam aptvert to atpakaļ, sagādāt sev kādu svētlaimes stūrīti, kurā pieņemt lietu ritējumu tādu, kāds tas ir.” Lasīt interviju... 

Kunsthalle Wien direktors Nikolauss Šafhauzens:

“Es nekad nepiekritīšu uzstādījumam, ka mums jārāda sabiedrībā tikai jau atzinību guvušas un labi zināmas mākslas parādības, kas, protams, piesaistītu daudz lielākas apmeklētāju masas. Protams, vēlamies sasniegt pēc iespējas lielāku apmeklētāju skaitu, taču reizē mēģinām tiekties uz mūsu galveno mērķi – pildīt izglītojošo funkciju.” Lasīt interviju...

Norvēģu miljardieris un mākslas kolekcionārs Peters Stūrdālens:

“Dariet to ar sirdi, nevis galvu un kalkulatoru. Jo, ja jūs sāksit pirkt mākslu ar kalkulatoru, labāk dariet ko citu. Es vienmēr esmu pircis ar sirdi. Es pērku mākslu tāpēc, ka man tā patīk.” Lasīt interviju...

Norvēģu mākslas kolekcionārs, Ēkebergas skulptūru parka veidotājs Kristians Ringnēss:

“Konsultējieties ar ekspertiem, bet investējiet ar sirdi. Kolekcionēšana ir ļoti personiska lieta. Ja jūs runāsiet tikai ar kuratoriem un ekspertiem, jūs beigsit ar to pašu, ko dara visi citi, un turklāt vēl krietni pārmaksāsiet. Jums ir jāatrod savs ceļš.” Lasīt interviju...