RAKSTI  

Helvija Savicka vēstule no Vīnes 0

Helvijs Savickis
20/11/2013

Mūsu, potenciāli jauno arhitektu, uzdevums ir pētīt. Pētīt, apbraukājot pasauli, cik tālu vien iespējams, lai mācītos no pasaules labākajiem piemēriem, tīrākajiem konceptiem, un, protams, arī kļūdām arhitektūrā, – nekad sevi neapmierinot ar domu, ka celtni var saprast no fotogrāfijām vien. Arhitektūra nav iedomājama bez ceļošanas. Līdz 20.gadsimta sākumam arhitekti ceļoja uz Grieķiju un Itāliju, lai papildinātu savas zināšanas, un modernisti, reizē izplatot savas idejas, devās tūkstošiem kilometru tālu, lai mācītos, pie profesionālākajiem arhitektiem un inženieriem. Šodien lielākajiem arhitektūras biroju ofisiem ir atvasinājumi dažādās valstīs – teju tikpat daudz, cik filiāļu ātrās ēšanas uzņēmumu ķēdēm.

Uzreiz pēc vidusskolas vēlējos braukt studēt citur, taču nedaudz vēlējos arī saprast Latviju. Gadu studēju arhitektūru Rīgā un paspēju izkauties gandrīz ar visiem pasniedzējiem. Doma bija skaidra - jābrauc projām. Interesanti, ka jau pēc trīsdesmit Vīnes universitātē pavadītām sekundēm man kļuva skaidrs, kāpēc es esmu students, savukārt pasniedzējs - pasniedzējs...

Izvēloties pilsētu, kurā pavadīt studiju gadus, lēmu par labu Vīnei, zinot, ka nu jau ceturto gadu pēc kārtas tā pasaulē atzīta par vislabāko pilsētu, kurā dzīvot (pēc Mercer pētījuma datiem, kurš ietver kultūras līmeni, noziedzības līmeni, infrastruktūras kvalitāti un daudz dažādas citas nozares, otrajā vietā atstājot Cīrihi).

Cenšoties rast atbildi uz jautājumu, kas padara Vīni par pasaulē labāko pilsētu, kur dzīvot, tā viennozīmīgi nav rodama celtnēs un to fasādēs (kas ir visnotaļ elegantas), bet gan procesos, kuri norisinās publiskajā telpā, un idejās, kuras paslēptas zem notrulinātā vārda  „arhitektūra”.

Vēlētos minēt pāris piemērus, kā šī pilsēta strādā ar cilvēku.

Muzeju kvartāls Vīnē, kas tika atklāts 2001.gadā, aptver 60 000 m2 lielu platību, iekļaujot arhitektūras kvartālu, bibliotēkas, performanču nodaļu, modernās mākslas muzeju, Leopolda muzeju un vairākus citus nelielus muzejus, savukārt starp muzejiem kvartāls veido labiekārtotu telpu, kuru iespējams apmeklēt jebkurā laikā. Vasarā katru nedēļu tajā notiek koncerti, izstāžu atklāšanas, radošās darbnīcas. Ziemā tiek uzbūvētas sešas siltumnīcveida nojumes, kurās iespējams malkot karstvīnu, klausīties dzejas lasījumus vai dzīvās mūzikas priekšnesumus. Muzeju kvartāls piesaista jauniešus, kuri tur ar draugiem var pasēdēt un iedzert kādu aliņu, parunāt par izstādēm, vai vienkārši papļāpāt par dzīvi. Koncepts, manuprāt, ir lielisks - cilvēki dodas atpūsties nevis šajā vai citā rajonā, bet tieši pa vidu kultūrai. Tādejādi, muzeji tiek pietuvināti cilvēkiem un atvērti lielākai sabiedrības daļai, nevis aprakti zem zemes un piesūcināti ar gruntsūdeņiem.

Kā nākamo piemēru obligāti būtu jāmin pilsētas parki un laukumi, kuri ir piesātināti ar sporta iespējām un bērnu rotaļlaukumiem. Pat viscentrālākajos laukumos un parkos, tādos kā Karlsplatz un Stadtpark, pilsēta atdevus daļu no parka iedzīvotājiem, piedāvājot basketbola laukumus, futbola laukumus, neliela izmēra skeitparkus. Interesanti, ka bērnu laukumi platības ziņā ir proporcijā viens pret vienu ar piedāvātajām sporta iespējām.

Esmu pārliecināts, ka vide, kurā uzturies, pilsēta un valsts, maina cilvēku. Vīne mani izmainīja.

Agrāk spēlēju basketbolu - skolas laikā pat aizspēlējos līdz pāris Latvijas čempiona tituliem, bet pēc vairākām gūtām traumām beidzu spēlēt un īsti ar basketbolu nebiju nodarbojies vairākus gadus. Vīnē pa ceļam uz akadēmiju ikdienas braucu garām vismaz trim basketbola laukumiem. Uz katra no tiem regulāri atrodas spēlētāji. Braucu vienu nedēļu - skatījos, priecājos, kā cilvēki spēlē. Otrajā nedēļā jau nagi niezēja uzspēlēt pašam. Kopš trešās nedēļas jau spēlēju vismaz divreiz nedēļā.

Šķiet, ka Vīnē kultūra cilvēkam gandrīz vai uzbāžas, n to ir neiespējami ignorēt. Operas nams Vīnē atrodas pašā centrā, un ziemā jebkurš cilvēks var iegadāties biļetes par 4 eiro - gandrīz uz jebkuru izrādi, laicīgi izstāvot stāvvietu rindu. Bet pavasaros un vasarās blakus operai tiek novietots aptuveni simts krēslu, kas tiek norobežoti ar zaļaugu sienu, un liels projektors, kas pārraida operā notiekošo, aicinot jebkuru garāmgājēju piesēst un kaut uz desmit minūtēm ielūkoties pasaules labāko mūziķu priekšnesumos – pilnīgi par velti. Nav jāvelk uzvalks, droši var pakavēties un piektdienas vakarā turpat iemalkot alu.

Vīnē tātad esmu studiju dēļ un visas izpriecas ir pakārtotas akadēmijai. Skolā sanāk pavadīt gandrīz visas brīvdienas un darba dienas no agra rīta līdz vēlam vakaram. Runājot par Vīnes arhitektūras izglītības iestādēm – Vīnē ir trīs vietas, kur iespējams studēt arhitektūru, proti, Akademie der Bildenden Kunst,  die Angewandte un Technical University Wien. Divas pirmās ir mākslas augstskolas. 

Kopumā, neviena no mākslas akadēmijām tehnisko universitāti neuztver nopietni - tās konveijera tipa studiju dēļ (no tūkstošs uzņemtajiem studijas pabeidz aptuveni trīs simti, un tiek uzskatīts, ka tajā netiek veltīta pārāk liela uzmanību individuālajai apmācībai). 

Apskatot tuvāk die Angewandte - šajā skolā studijas pieejamas tikai maģistra programmā, izvēloties studijas pie viena no šiem pasniedzējiem - Zaha Hadid, Greg Lynn  vai Hani Rashid. Katrs no pasniedzējiem piedāvā ievirzi savā teorijā, bet kopumā darbs notiek parametriskas arhitektūras rāmjos. Modulācijas uz datora ir visaugstākajā līmenī, taču bieži koncepts tiek radīts - pateicoties datoram.

Akademie der Bildenden Kunst... Tā ir tā pati, kurā studējis Egons Šīle, kur notika impresionistu revolūcija un dzima secesija, kurā Otto Vāgners ierīkoja kabinetu, un kurā netika uzņemts Hitlers... Jāsaka, visai bagāta ir vēsture akadēmijai, bet pašlaik tā ir ļoti konceptuāla. Arhitektūras fakultāti vada tādi pasniedzēji, kā Wolfgang Tchappeler, Hanness Stiefel, Christina Moreno un Efren Garcia Grinda, kuri paralēli pasniedz  Architectural Association School of Architecture Londonā.

Principā, mācības šajā semestrī koncentrējas uz kontrastiem, kultūru sadursmēm, rituālu izzināšanu, uz tā balstot arhitektonisko konceptu. Pašreiz mana grupa strādā pie projekta par Tihuanas pilsētu, kur pašiem jāveic pētījums. Piegājiens ir ārkārtīgi interesants, pētot vairākus rituālus un balstoties uz pētījumu rezultātiem, tiek veidota publiskā telpu. Jāapskata arī termins, kas tieši ir publiskā telpa un kā tāda veidojama, atbilstoši konkrētas vietas rituāliem, iezīmēm un pazīmēm. 

Kopā ar pasniedzēju Hanness Stiefel mēģinām atbildēt uz jautājumu, kas ir ekoloģija un ilgtspējība, uz vieslekcijām tiek pieaicināti tādi teorētiķi kā Sanford Kwinter, Toshiko Mori un daudzi citi.

Mācības septiņdesmit procentos notiek angļu valodā un trīsdesmit procentos - vācu valodā. Lai gan angļu valoda akadēmijā dominē, Austrijas likumi paredz, ka studentam ir jāprot vācu valoda B2 sertifikāta līmenī, tāpēc, lai iestātos – vāciski jau ir jāprot runāt. Mācības studentiem no Eiropas Savienības ir bez maksas.

Te ir labi, te ir patīkami. Bet pavadīt dzīvi Vīnē es nevarētu – šeit viss jau ir sakopts, šķiet, pabeigts. iespējams, pēc studiju beigām varētu iekārtoties labā ofisā, realizēt kādu projektu arhitektūrā, saņemt labu algu un nodzīvot dzīvi. Bet man tas šķiet ļoti garlaicīgi. Es vienmēr esmu domājis, ka Latvija un Rīga ir vismaz divdesmit gadus priekšā jebkurai arhitektūras metropolei - vien tādēļ, ka tai ir potenciāls nepieļaut kļūdas, un kļūt par vietu, kur ar arhitektūras palīdzību var celt cilvēku labklājības līmeni. Tāpēc es ceļoju, lai idejas varētu aizvest mājas.

Arhīvā lasi arī citas vēstules:
20/09/2013 - Kristīnes Rubīnes vēstule no Florences
22/08/2013 - Sintijas Šmites vēstule no Grācas
12/04/2013 - Evitas Vasiļjevas vēstule no Amsterdamas
05/04/2013 - Krišjāņa Rijnieka vēstule no Helsinkiem
22/03/2013 - Ilzes Orinskas vēstule no Berlīnes
01/03/2013 - Oļas Vasiļjevas vēstule no Amsterdamas
01/08/2012 - Annas Salmanes vēstule no Londonas
28/05/2012 - Flēras Bīrmanes vēstule no Nepālas

21/05/2012 - Kristīnes Alksnes vēstule no Berlīnes

01/05/2012 - Zanes Mellupes vēstule no Šanhajas
26/04/2012 - Mārtiņa Eņģeļa vēstule no Liepājas
13/03/2012 - Matīsa Groskaufmaņa vēstule no Maskavas
25/01/2012 - Andas Kursišas vēstule no Kremsas
13/01/2012 - Andas Bolužas vēstule no Londonas
29/12/2011 - Artas Tabakas vēstule no Tokijas

06/12/2011 - Baibas Teteres vēstule no Londonas
23/11/2011 - Maijas Miķelsones vēstule no Parīzes
27/10/2011 - Anetes Meleces vēstule no Lucernas

07/10/2011 - Alises Tīfentāles vēstule no Ņujorkas
02/10/2011 - Evitas Gozes vēstule no Braitonas
27/09/2011 - Baibas Ladigas vēstule no Šanhajas
08/06/2011 - Ilzes Strazdiņas vēstule no Londonas
31/05/2011 - Lindas Ruciņas vēstule no Ņujorkas
13/05/2011 - Jāņa Nottes vēstule no Melburnas

13/05/2011 - Ilzes Vanagas vēstule no Londonas
13/05/2011 - Margaritas Ziedas vēstule no Berlīnes
13/05/2011 - Zanes Čulkstēnas vēstule no Ņujorkas
11/05/2011 - Mārtiņa Vanaga vēstule no Čikāgas

10/05/2011 - Mika Mitrēvica vēstule no Gentes