RAKSTI  
Ilustrācija: fragments no Katrīnas Ģelzes darba “Army”

Kuras šogad ir Latvijas kultūras augstskolu “top” nodaļas? 3

Rita Kaže-Zumberga, speciāli Arterritory.com
02/09/2013 

Sākoties jaunajam 2013./2014. mācību gadam, Arterritory.com centās izzināt, kāda ir topošo studentu interese par kultūras, mākslas un citām līdzīgu kategoriju bakalaura studijām Latvijas Mākslas akadēmijā, Latvijas Kultūras akadēmijā un Rīgas Stradiņa universitātē. Cik daudz jauniešu ir pieteikušies mācībām un kuras ir “top” nodaļas?

LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJA

Latvijas Mākslas akadēmijas Bakalaura studiju programmas ietvaros studenti apgūst attiecīgās nozares tradicionālās tehnikas, specializējas dažādu materiālu izmantošanā, kā arī iepazīst mūsdienu mediju noteikto jaunrades specifiku.

Šogad kopsummā saņemot 340 pieteikumus (par 100 mazāk kā iepriekšējā mācību gadā), Mākslas akadēmija trauksmi neceļ. Nākamais mācību gads iezīmēšot, vai tā ir tendence, vai likumsakarība. Studiju daļas vadītāja Zilgma Prēdele izsaka pieņēmumu, ka studentu skaitu ietekmē arī izvēles iespēja – var mācīties Latvijas augstskolās, bet var to darīt arī ārzemēs: “Atvērtās robežas, Šengenas zona ļauj brīvi pārvietoties. Bieži vien citā valstī jau dzīvo vecāki un radinieki, tiek izmantota iespēja studēt, strādāt un gūt jaunu pieredzi.”

Mākslas akadēmijā šogad uzņemti 134 studenti. Akadēmijas nodaļu topā līderi nemainās jau vairākus gadus. Pirmajā vietā atrodas Vizuālās komunikācijas apakšnozare, kur galvenais uzdevums ir iemācīt nepieciešamās pamatprasmes darbam ar digitālajām tehnoloģijām, foto un video darbu veidošanā, interneta vidē, tipografikā, iespiedgrafikā, kā arī viest skaidrību par to pielietojumu saistībā ar tradicionālajām mākslas vērtībām, tādā veidā sagatavojot audio un vizuālo jauno mediju māksliniekus.

Otrajā vietā ir glezniecība, taču pārsteigumu studiju daļas vadītāja pauž par Modes mākslas apakšnozares popularitāti, kas ierindojas trešajā vietā. Šajā programmā apgūst prasmes jaunu funkcionāli pielietojamu modes izstrādājumu izveidē, iemācās gan tradicionālas, gan mūsdienīgas tērpu dizaina metodes, kļūst saprotama tērpa kā mākslas objekta izveide, un noslēgumā sagaidāma dalība ikgadējā akadēmijas rīkotā modes skatē ar izstrādātajiem darbiem.

Negaidīts šogad bijis konkursa koeficients Restaurācijas programmai – uz vienu vietu pieteikušies 4,4 cilvēki. “Iespējams, tas tāpēc, ka jaunieši arvien vairāk novērtē antīkas lietas, kā arī pamanījuši, ka restaurācijā ir teicamas iespējas atrast darbu,” domā Zilgma Prēdele. “Nepopulārākās programmas ir keramika un metāla dizains. Lai gan pēdējā no tām dažkārt mēdz pieteikties arī  vairāk studēt gribētāju, jo akadēmiski esam cieši sasaistīti ar mākslas skolām, attiecīgi ar katra gada izlaiduma pārstāvjiem – ja tajā gadā ir jaunieši, kurus metālapstrāde saistījusi jau skolā, tad konkurss mēdz būt lielāks.”

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJA

Latvijas Kultūras akadēmija ir unikāla ar to, ka ir vienīgā mācību iestāde Latvijā, kur studenti var iegūt mākslas bakalaura grādu tādās disciplīnās kā “Kultūras teorija un menedžments”, “Dramatiskā teātra aktiera māksla”, “Teātra, kino un TV dramaturģija”, “Audiovizuālā māksla” u.c.

Šajā mācību gadā Kultūras akadēmija vai riņķī esot gāzta, jo pēc  gada pārtraukuma atkal bija izsludināts konkurss uz Dramatiskā teātra aktieriem. Šajā apakšprogrammā vienlīdz lielu uzmanību pievērš gan profesionālo zināšanu apguvei, gan personības attīstībai. Tiek izšķirti trīs virzieni: personības veidošana (kultūras teorija un mākslu vēsture), sava “es” apzināšanās (pašanalīze un uzdevumi sevis izzināšanai), amata iemaņu apgūšana (aktiera meistarība). Studiju programmā iekļautie kursi ļauj studentam teorētiski, metodiski un praktiski pilnveidot aktiera mākslas elementus profesionālā līmenī.

“Saņēmām 564 pieteikumus, uzņēmām 147 studentus. Pēdējos gados šie abi skaitļi ir ļoti līdzīgi, kāpumu vai kritumu nenovērojam. Izņēmums, protams, ir gadi, kad netiek uzņemts aktieru kurss – kā tas bija 2012. gadā. Tā tomēr ir populārākā jauniešu izvēle Kultūras akadēmijā – šogad no 150 gribētājiem iestājpārbaudījumos tika “atsijāti” divdesmit potenciālie aktieri,” skaidro Studiju departamenta vadītāja vietnieks Juris Goldmanis.

Vismazāk topošos studentus šogad interesē “Starpkultūru sakari Latvija–Polija”, kur programmas ietvaros tiek intensīvi apgūta poļu valoda un notiek iepazīšanās ar bagāto Polijas kultūru. Lai nodrošinātu absolventiem pēc iespējas plašākas darba iespējas, apgūti tiek humanitārie priekšmeti – Polijas vēsture, ģeogrāfija, literatūra, kultūras menedžments u.c., kā arī specializētie kursi, piemēram, “Lietišķā valoda” un “Mutvārdu un rakstveida tulkošana”.

“Vislielāko intereses un pieteikumu skaita starpību jūt, kad akadēmija nosaka budžeta vietu skaitu. Jo to ir vairāk, jo topošie studenti nadzīgāki uz iestāšanos,” atklāti sarunu noslēdz Juris Goldmanis.

RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTE 

Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju fakultāte sagatavo sociālo zinātņu bakalaurus un maģistrus komunikācijas zinātnē ar akadēmiskajām zināšanām un profesionālajām prasmēm žurnālistikā, sabiedriskajās attiecībās un multimediju komunikācijā.

“Modernās tehnoloģijas arvien plašāk nosaka mediju saturu un lasītāju ieradumus. Nostiprinot gadu desmitos koptās žurnālistikas pamatvērtības – būt atvērtiem un godīgiem, piedāvājot visaugstākās kvalitātes informāciju, kā arī paplašinot studentu erudīciju ekspertu diskusijās un izvēles kursos, ļauj mūsu programmu absolventiem radoši un sekmīgi strādāt jebkura profila medijos un komunikācijas jomās,” Rīgas Stradiņu universitātes mājas lapā var lasīt docentes un  studiju programmas “Multimediju komunikācija” izveidotājas Andas Rožukalnes citātu. 2013. gadā uz 50 vietām pretendējuši 269 gribētāji, kas statistiski šo programmu pēc pieprasījuma ierindo pirmajā vietā, salīdzinot ar citām Rīgas Stradiņa universitātes programmām.

Studenti tiks gatavoti par mūsdienīgi izglītotiem, augsti kvalificētiem, kompetentiem un konkurētspējīgiem multimediju speciālistiem, kas varēs profesionāli strādāt ar daudzpusīgiem komunikācijas projektiem un vēstījumiem. Stradiņa universitāti absolvējušie speciālisti spēs izmantot dažādas multimediju iespējas kino, televīzijā, interneta medijos, mākslas, mūzikas, citu kultūras jomu un izklaides menedžmentā. Tāpat programmā studējošajiem būs iespēja apgūt, kā realizēt multimediju iespējas reklāmā, sabiedrisko attiecību projektos un citās uzņēmējdarbības jomās, veikt pētījumus un būt par nozares ekspertiem – konsultantiem Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs.

Kopš multimediju programmas izveides, Komunikācijas fakultātes “karaliene Žurnālistika” ir gāzta. Šobrīd tā ieņem otro vietu ar 167 pieteikumiem uz 25 vietām, aiz sevis atstājot Sabiedrisko attiecību apakšnozari – ar 166 pieteikumiem uz 25 vietām. Kā stāsta studentu uzņemšanas nodaļas pārstāvis Jēkabs Kavtaskins, multimediju programma kopš tās izveidošanas “nosmeļ” žurnālistikas un sabiedrisko attiecību programmām labu daļu studēt gribētāju. Pirms tam abās iepriekšminētajās programmās konkurence ik gadu bijusi līdzvērtīga. Iepriekšējā, 2012./2013. mācību gadā, rekordskaitļiem krītot, Multimediju komunikācijas programmas konkurss bija 340 pieteikumi uz 50 vietām, Žurnālistikā – 232 pieteikumi uz 25 vietām, bet Sabiedrisko attiecību programmā – 208 pieteikumi uz 25 vietām, taču krietni vārāks bija 2011./2012. gads, kad Multimediju komunikācijas programmā bija 271 pieteikums uz 50 vietām, 108 pieteikumi uz 25 vietām Žurnālistikā, un tikai 59 pieteikumi uz 25 vietām Sabiedrisko attiecību programmā.

Par studentu trūkumu pagaidām augstākās izglītības iestādes nesūdzas, statistikas līkne mēdzot lēkāt tieši proporcionāli demogrāfiskajiem datiem noteiktā laika sprīdī. Interesanta ir pašu studēt gribētāju izvēles tendence – šobrīd, kā rāda skaitļi, jaunieši novērtē iespēju izzināt un apgūt pasaules sasniegumus tehnoloģiju jomā. Jauno mediju loma arī mākslas un kultūras studentu vidē tiek vērtēta  līdzvērtīgi kreativitātei. 

www.lma.lv
www.lka.lv
www.rsu.lv

Dodži Pačes - 09.09.2013 00:38
"Studenti tiks gatavoti par mūsdienīgi izglītotiem, augsti kvalificētiem, kompetentiem un konkurētspējīgiem multimediju speciālistiem, kas varēs profesionāli strādāt ar daudzpusīgiem komunikācijas projektiem un vēstījumiem. "
Dodži Pačes - 09.09.2013 00:36
“Atvērtās robežas, Šengenas zona ļauj brīvi pārvietoties. Bieži vien citā valstī jau dzīvo vecāki un radinieki, tiek izmantota iespēja studēt, strādāt un gūt jaunu pieredzi.”
Aga, vienkārši sūdīga augstskola tā LMA, nākamgad būs vēl par 100 mazāk.
Jānis Bērziņs - 05.09.2013 11:24
A. Rožukalne atkal piepušķo un runā muļķības. Mājaslapā ir rakstīts, ka uzņem 50 studentus, kas it nemaz nav tuvu taisnībai. Reālā situācija ir tāda, ka pagājušajā gadā uzņēma vairāk kā 130 (!) cilvēkus, maldinot jaunos studentus par mācīšanās apstākļiem un falsificējot statistiku medijos.

Lai studentu kvantums būtu vēl lielāks un augstskola nopelnītu vēl vairāk naudu (kaut vai uz vēlāk atbirušo studentu skaitu), studenti jau dokumentu iesniegšanas dienā PIRMS rezultātu ieguves tiek mudināti ar augstskolu parakstīt līgumu, lai vienkārši neaizietu mācīties citur.