Foto

Kas kopīgs Dievam un keramiķim? Atbild LANDescape mākslinieki

Ieva Rupenheite
23/08/2013 

Daugavpils Māla mākslas centrs un Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs no 12. augusta organizē starptautisko keramikas mākslas simpoziju LANDescape. Tā noslēgums būs sestdien, 24. augustā.

Divas nedēļas kopīgā darbā pavada keramiķi gan no Latvijas, gan vairākām citām valstīm. Lai uz mirkli atrautu māksliniekus no darba, katram tika uzdots jautājums, ko varēja uztvert gan kā apgalvojumu, gan kā līdzību: Dievs radīja cilvēku no māla. Kas kopīgs Dievam un keramiķim?

Valentīns Petjko (Latvija)

Kopīga ir vēlme radīt, radīšanas atkarība un māls. Esmu mēģinājis strādāt citā materiālā, bet nekas cits man neizraisa tādas emocijas. Tā laikam tiešām ir kaut kāda atkarība – vēlēšanās iegrābties mālos un kaut ko radīt. 

Jurijs Vīdenhofers (Yuri Wiedenhofer, Austrālija)

Kopīgs ir viss un nekas.

Jānis Kupčs (Latvija)

Kādu laiku vairs nesaprotu, kas tas ir – keramika kā lietišķā māksla. Bet dieviem par to nekas, tie tik dej, varbūt pasviež kādu nieku.

Agne Kondrataite (Lietuva)

Starpība tāda, ka Dievs keramikā var kontrolēt visus procesus.

Sanita Ābelīte (Latvija)

To tikai Dievs zina, kāpēc esmu izvēlējusies būt keramiķe.

Erens Ajseguls (Eren Aysegul, Vācija/Turcija)

Nav nekā kopīga. Es nekad nemēģinātu veidot cilvēku, tas mani neinteresē. Kāpēc? Man patīk abstraktas ģeometriskas formas.

Kaspars Geiduks (Latvija)

Atšķirībā no Dieva, keramiķis nav visu varošs. Nedomāju, ka tie ir salīdzināmi lielumi.

Marija Boša Periča (Maria Bosch Perich, Spānija)

Es nezinu, vai Dievs ir, bet es skaidri zinu, ka keramiķi gan ir.

Līga Skariņa (Latvija)

Protams, pati radīšana. Radīšanas prieks. Prieka sajūta caur materiālu. Tas viss, kas ir saistīts ar sajūtām – rokas, sirds, materiāls, domas, – tas saslēdzas tādā ķēdē. Nezinu, cik daudz tur ir Dieva klātbūtnes, bet labā ir ļoti daudz.

Andra Alida Babana (Andra Alida Baban, Rumānija)

Kādu temperatūru viņš izmantoja?

Inna Rogova (Krievija)

Tas, ka arī Dievs cilvēku izdomāja. Nebija taču iepriekš sagatavotu rasējumu vai plānu. Viņš radīja būtni un iedzīvināja to materiālā. Manuprāt, mākslinieks dara to pašu –, viņš izdomā to, kā nav, un realizē to materiālā, lai varētu savos pārdzīvojumos un domās dalīties ar citiem cilvēkiem.

Ketrina Vesta (Katharine West, Īrija)

Varētu rasties zināmas šaubas par apgalvojumu, ka Dievs radījis cilvēku no māliem. Taču, ja mēs pieņemam, ka tā patiešām ir, tad keramiķis rada nedzīvus priekšmetus, nevis cilvēkus. Atšķirība ir tajā, kādu formu pieņem tas, kas radīts.

Natālija Korčemkina (Krievija)

Mālu iemīlēju jau ļoti sen. Jaunākie kolēģi meklē jaunus virzienus, izmēģina dažādus veidus, bet es uzskatu, ka jāstrādā tā, kā vislabāk izdodas, un, ja pašam patīk, tas ko dari, pie tā arī jāturas. Kopīgs ir materiāls, nespēju iztēloties savu radošo darbību citā materialitātē.

Melisa Breidena (Melissa Braden, ASV), Inguna Skuja (Latvija)

Ēģiptes 1. dinastijas laikā  pielūdza Hnumu (ap 2925–2770 p.m.ē.), dievu, kurš, kā tika uzskatīts, radīja cilvēku no māliem gluži kā podnieks. Vēlāk, 6. un 5. gadsimtā p.m.ē. šī līdzība tika iekļauta Vecajā Derībā, kur rakstīts, ka Dievs paņēma mālu piku un iepūta tajā dzīvību, radot Ādamu (Dieva dēlu). No Ādama ribas pēc tam tika radīta Ieva. Šis stāsts ne tikai ir plaģiāts, bet arī būtībā apgriež visu ačgārni, ar kājām gaisā. Tāpēc mēs uzskatām, ka starp keramiķiem un Dievu nav nekādas starpības. Mums visiem vajadzētu ticēt keramikai.

Jurijs Musatovs (Ukraina)

Nezinu gan, vai Dievs pastāv, vēl jo vairāk, – vai viņš radīja cilvēku. Laikam jau pēc manas pārliecības nekā kopīga nav, jo apšaubu viņa eksistenci. Esmu pārsvarā strādājis mālā, bet man gribētos izmēģināt metālu un betonu. Tas ir perspektīvā. Ar mālu var kaut vai virtuvē pastrādāt, nu, labi, visi varbūt nepriecāsies, bet principā tas ir iespējams.

Eleonora Pastare (Latvija)

Kopīgs droši vien ir radīšanas prieks. Kad sāc strādāt kādā jomā, mēģini izzināt, daudz strādāt, bet nedomāt, man laikam ir pienācis tas vecums, kad gribas pārdomāti darīt. Ielikt sirdi katrā darbā. Ja jau četrdesmit gadus strādāju šo darbu, droši vien Dieviņš man to ir lēmis.

Dina Mīlīga (Latvija)

Dievs man ir ne ar ko nesalīdzināms vispārinājums…, keramika – realitāte, kur mēs abi vienojamies par rezultātu. 

Materiāls tapis sadarbībā ar biedrību Latgales Māla centru un keramiķi Dinu Mīlīgu