RAKSTI  
Franču mākslinieks Marsels Dišāns 1968. gadā. Pubicitātes foto.

Provokācijas CV 0

Marta Pallo
14/05/2011 

Malmes Modernās mākslas muzejā līdz 11. septembrim skatāma franču izcelsmes māksliniekam Marselam Dišānam (1887–1968) veltīta retrospektīva izstāde. Provokatīvs mākslinieks, aizrautīgs šahists, ko vēl atklāj viņa curriculum vitae?

  • Marsels Dišāns (1887–1968) piedzima inteliģentā buržuju ģimenē un auga starp vēl sešiem brāļiem un māsām, no kuriem trīs arī kļuva par māksliniekiem – brāļi Žaks Vijons, Reimonds Dišāns Vijons un māsa Suzanna Dišāna-Krotī. 
  • Mākslu studējis Žiljēna akadēmijā (1904–1905), kur zīmēšana tika pasniegta pēc stingri akadēmiskiem principiem. Vēlāk mākslinieks piepelnījās, zīmējot vinjetes un karikatūras gadsimta nogales humoristu garā žurnāliem “Courrier  francais” un “Reire” un strādājot bibliotēkā.
  • 1913. gadā Dišāns radīja savu pirmo ready-made “Velosipēda ratu”.
  • 1917. gadā Dišāns Ņujorkas neatkarīgo mākslinieku atklātajā izstādē izlika pisuāru un nosauca to par “Strūklaku”. Par iespēju piedalīties izstādē viņš samaksāja sešu dolāru dalības maksu. Tas kļuva par skandalozāko konceptuālās mākslas objektu vēsturē.
  • Lai arī Dišāns nav radījis pārāk daudz mākslas darbu, pateicoties viņa oriģinalitātes spēkam un ideju produktivitātei, viņš tiek uzskatīts par vienu no visnozīmīgākajām figūrām 20. gs. mākslā.
  • Dišāna reputācija sāka augt 20. gs. 60. gados postmodernisma kontekstā. Viņš kļūst par laikmeta guru un leģendu savas dzīves laikā.
  • 1964. gadā, konstatējis, ka lielākā daļa no ready-made darbiem nav saglabājušies, mākslinieks tiem darināja atkārtojumus, tādējādi izveidojot savdabīgu pārnēsājamu personīgo muzeju Box in a Valise, kura replikas varēs apskatīt arī Malmes Modernās mākslas muzejā Zviedrijā līdz 11. septembrim.

Kaut ko jaunu uzrakstīt par franču izcelsmes mākslinieku Marselu Dišānu ir praktiski neiespējami. Viņš ir visvairāk aprunātais, mākslas teorētiķu un citu gardēžu vidū “izlocītais” mākslinieks, kurš par leģendu kļuva jau savas dzīves laikā. Lasot un mēģinot uztaustīt Dišāna daudzšķautņaino personību, ir tāda sajūta, it kā kāds spēlētu šahu, ik pa laikam tevi ievedot strupceļā – šahs un mats! Spēle jāsāk no jauna, un Dišāns jāapgūst kā tāds algoritms mākslā, bez kura 20. gs. modernās mākslas klasika nav ne pilnīga, ne arī iedomājama. Dišāns ir visas teorijas pamats un visu teoriju jaucējs. Šahs un mats! Māksla ir mirusi, lai dzīvo māksla! (Šahs un mats.)

Jāteic, ka par piparota un reizē aukstasinīga humora pilno mākslinieku ir daudz interesantāk lasīt, nekā censties kaut ko uzrakstīt. Normunds Naumanis (latviešu kinokritiķis un teātra zinātnieks) 2004. gada (23. decembra) rakstā par aptauju, kas tika veikta pirms tāgada britu prestižās mākslas prēmijas Tērnera balvas (Turner Prize) pasniegšanas, pajokoja par Dišāna mākslu, nosaucot “Strūklaku” (Fontain, 1917, 1964) par “vēkšpēdus apgriezto čuru trauku”.