RAKSTI  
SÍM rezidence Reikjavīkā. Foto: SÍM

Mākslinieku rezidences Islandē 0

Linda Ruciņa, topošā māksliniece no Bruklinas
01/08/2011

Nav šaubu, ka Islande ir viena no skaistākajām un ģeoloģiski interesantākajām vietām pasaulē. Tā ir ideāli piemērota vieta ikvienam radošam cilvēkam, kur gūt iedvesmu. Islandē ir pieejamas vairākas rezidenču programmas, kas paredzētas visdažādāko jomu māksliniekiem. Ja man būtu jāizvēlas vieta, kur izrauties no ikdienas rutīnas un strādāt pie saviem mākslas darbiem, es nešaubīgi dotu priekšroku tieši šai zemei. No draugiem, kuriem bijusi šī lieliskā iespēja, esmu dzirdējis daudzus aizraujošus un iedvesmojošus stāstus, kurus vēlos pastāstīt arī jums.

Kas ir rezidences?

Mākslinieku rezidences ir organizācijas, kas māksliniekiem piedāvā iespēju radoši attīstīties, strādāt un sadarboties ar citiem māksliniekiem, rakstniekiem, mūziķiem utt. Īsāk sakot, rezidences dod māksliniekiem darbnīcas, un atkarībā no budžeta līdzekļiem arī sponsorē viņu uzturēšanos. Ir rezidences, kuras kā iespēju apmaksāt daļu vai visus uzturēšanās izdevumus, piedāvā rezidentiem pasniedzēja darbu vai cita veida iesaistīšanos apkārtējās kopienas dzīvē, piemēram, nedēļas nogalēs vadot amatniecības, dizaina vai mākslas radošās darbnīcas vietējiem bērniem. Rezidences ilgums var būt dažāds, bet parasti tas ir no viena līdz trim mēnešiem, turklāt vienmēr var atgriezties tajās rezidencēs, kas likušās visiedvesmojošākās. Lielākoties māksliniekiem pašiem jāapmaksā ceļa, pārtikas un personiskie izdevumi. Rezidences ir mākslinieku iespēja ceļot un gūt iedvesmu citā vide, kā arī lielisks veids, kā mācīties jaunas lietas un paņēmienus no citiem amata brāļiem.


Lai pieteiktos, vispirms ir jāizvēlas pati rezidence (vislabāk palīdzību meklēt interneta lapās www.transartists.nl un www.resartis.org), tad jāiziet pieteikšanās process, kur tiks prasīts iesniegt darbu fotogrāfijas, CV un īsu tā projekta aprakstu, pie kura plānots strādāt rezidences laikā. Ir derīgi arī iekļaut saiti uz personīgo interneta lapu, tomēr tas nav obligāti. Dažas rezidences prasīs pieteikšanās maksu, kas ir ļoti izplatīti.

Rezidences Islandē

SÍM rezidence, kas atrodas Reikjavīkā, ir viena no populārākajām Islandē (no 2010. gada oktobra tā ir izveidojusi struktūrvienību arī Berlīnē), taču tā nav vienīgā, piemēram, Tekstila centra rezidence Blonduosā (Blönduós) ir paredzēta māksliniekiem, kas darbojas tekstila un dizaina jomā, tā sadarbojas ar Neslist mākslinieku rezidenci Skaganstrondā (Skagaströnd). Ir arī tādas kā Herhúsid rezidence Siglufjordurā (Siglufjördur) un Gullkistan rezidence radošiem cilvēkiem netālu no Laugarvatna ciema. Tās aicina pieteikties dažādās mākslas jomās strādājošos māksliniekus, un visas atrodas vietās, no kurām paveras brīnišķīgas un rosinšas Islandes ainavas. 


Lai iegūtu detalizētāku informāciju par Islandes rezidencēm, izjautāju trīs māksliniekus no dažādām valstīm, kuri savulaik uzturējušies SÍM Reikjavīkā – starptautiskā rezidencē, ko vada Islandes Mākslinieku asociācija. Endrjū Zarū (Andrew Zarou) no Bruklinas darbības profils ir divdimensiju darbi uz papīra, izmantojot izsmidzināmo krāsu un gatavos objektus. Rezidences programmā viņš piedalījās 2008. gadā. Norvēģa Sigbjorna Bratlija (Sigbjørn Bratlie) mediji ir instalācija, video, performances un glezniecība, SÍM rezidencē viņš piedalījies divreiz – 2007. gada februārī un šīgada sākumā. Īrietes Fionas Kellijas (Fiona Kelly) darbi ir balstīti procesā – parasti tie sākas ar zīmējumu un tad pāraug medijā, kas tam liekas visatbilstošākais. SÍM viņa piedalījās 2007. gadā – no februāra līdz martam.

SÍM rezidence Reikjavīkā: trīs dažādi stāsti 

SÍM māksliniekiem piedāvā darbnīcu un atsevišķu guļamistabu. Endrjū Zarū izvēlējās strādāt savā dzīvojamajā telpā, jo tā šķita ērtāk un piemērotāk darba procesam, turklāt istaba bija gana liela. Viņš atzīst, ka šāda plaša darba telpa uzlabojusi viņa krāsu paleti. Sigbjorns Bratlijs piebilst, ka darbnīcas var būt gan paredzētas vienam, gan tādas, kas jādala ar vienu vai vairākiem citiem māksliniekiem. Guļamistabas ir privātas, tāpēc tās var viegli piemērot darbnīcas vajadzībām. Ir arī vairākas koptelpas – dzīvojamā istaba (ar TV) un virtuve. Zarū norāda, ka SÍM rezidence salīdzinājumā ar citām, kurās viņš uzturējies, ir bijusi visbrīvākā – tādā nozīmē, ka māksliniekiem ļauts brīvi strādāt, bez striktiem noteikumiem un pārspīlēta prasīguma. 


Islandes ainava pati par sevi jau ir idevesma, visi trīs mākslinieki atzīst, ka tā bijusi neaizmirstama un iespaidīga rezidences daļa. Endrjū Zarū to raksturo kā maģisku un unikālu, Fionai Kellijai tā likusies absurda – skaista un nežēlīga vienlaicīgi. “No virtuves telpas pavērās skaists skats uz fjordu ārpus Reikjavīkas, un skaidrā laikā pie apvāršņa varēja saskatīt Snaifelsnesa ledāju”, atceras Sigbjorns Bratlijs, kad lūdzu aprakstīt rezidences novietojumu. Gan Zarū, gan Bratlijs kopā ar citiem rezidences māksliniekiem īrēja auto un devās izbraucienos, lai iepazītu vēl citus Islandes dabasskatus.

Visi trīs mākslinieki piedalījušies arī citās starptautiskās rezidenču programmās un ir paredzējuši to darīt arī turpmāk. Vienprātīgi viņi atzīst, ka rezidences ir lielisks veids, kā ceļot un sastapt citus māksliniekus no visas pasaules. Sigbjorns Bratlijs par visnozīmīgāko pieredzi rezidencēs uzskata interesantos kolēģus, ko viņam bijusi iespēja iepazīt un ar kuriem viņš joprojām uztur sakarus. Fionu Kelliju viņš satika SÍM rezidencē 2007. gadā, un, kad es ar īru mākslinieci sazinājos, viņa uzreiz minēja arī Bratliju. Viņa atzīst, ka varējusi daudz no viņa mācīties un ļoti ciena viņa darbu. Savukārt Endrjū Zarū atceras, ka uzturēšanās laikā SÍM lielākā daļa mākslinieku bijuši no Bruklinas Ņujorkā un ironiskā kārtā – viens pat esot bijis viņa kaimiņš. 

Kā izvēlēties piemērotāko rezidenci?

Rezidenču ir ļoti daudz, tāpēc rodas jautājums – pēc kādiem kritērijiem izvēlēties? Fionai Kellijai SÍM rezidence bija pati pirmā, viņa tur nokļuva uzreiz pēc universitātes beigšanas, tāpēc tagad, izvēloties rezidenci, viņas pamatprincips ir saistoša valsts un vieta, kā arī iespējas un subsīdijas, kādas rezidence piedāvā. Līdzīgās domās ir Endrjū Zarū – noteicošais faktors izvēlē ir vieta, kas šķiet visiedvesmojošākā. Sigbjorns Bratlijs piesakās tām rezidencēm, kas piedāvā māksliniekiem finansējumu. “Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslinieki var pieteikties uz Ziemeļvalstu kultūras centra stipendijām, man konkursā paveicās,” skaidro Bratlijs. Šogad viņš gatavojas vēl vairākām rezidencēm, tostarp Somijā un Igaunijā. 


Kāpēc to darīt?

Pati būdama liela rezidenču cienītāja, vēlējos uzzināt iemeslus, kāpēc šie mākslinieki rezidenču programmās piedalās. Fiona Kellija: “Rezidences ir aizraujoša iespēja, tās dod laiku un vietu domāt un piestrādāt pie saviem darbiem, attīstīt darba procesu. Rezidences pastāvīgi izaicina, liek risināt problēmas un pilnveidoties. Tās mudina pārvarēt savas mākslinieciskās prakses robežas”. Sigbjorns Bratlijs: “Man patīk atrasties dažādās vietās, man šķiet, ka mans darbs iegūst no atrašanās jaunā un nepazīstamā vidē. Ļoti maz mākslinieku spēj izdzīvot tikai no savas mākslas, tāpēc rezidences, kas sniedz tiem iespēju pilnībā pievērsties tikai mākslai vairāku mēnešu garumā, ir ļoti svarīgas.” Endrjū Zarū: “Katrai rezidencei ir savs raksturs, tā ir jauna vide un lielisks sapazīšanās veids, ļoti svarīgi ir arī tas, ka tev darbnīcā ir dots neierobežots laiks.”

Tomēr joprojām paliek jautājums – kas rezidencēs ir tāds, kas tās padara būtiskas mākslas radīšanas procesam? Pirmkārt, tas ir veltītais laiks un koncentrēšanās uz savu darbu, tā attīstīšana un virziens, kādā mākslas darbs pilnveidojas, kad tam nerimstoši veltīts liels fiziskās un mentālās enerģijas apjoms. Fiona Kellija un Endrjū Zarū piemin, ka, uzturoties SÍM, kā cilvēki ieguvuši lielu pārliecību par sevi, kas savukārt īstenojusies arī viņu mākslas darbos. “Pieteikšanās rezidencei bija pirmā lielā lieta, ko izdarīju uzreiz pēc universitātes. Tā man deva pārliecību par sevi, par savu darbu un par to, ka jaunajiem māksliniekiem ir labas perspektīvas”, skaidro Fiona.

Tikai divas nedēļas pēc ierašanās rezidencē viņu un Sigbjornu Bratliju uzrunāja rezidences direktors un piedāvāja izstādīt viņu darbus Reikjavīkas “Ziemas gaismas” festivālā, kam viņi uzreiz piekrita. Tā bija pirmā reize, kad Fionai Kellijai bija tik ārkārtīgi īss laiks darbu pabeigšanai. Taču par sērijas Common Trap toreiz radītajiem darbiem viņa joprojām ir lepna. Māksliniece atzīst, ka šis spiediens bijis ļoti vērtīgs un viņa guvusi pamatmācību – būt drošai par savām spējām un idejām. Sigbjorns Bratlijs, kurš savus projektus pamatīgi izplāno un neuzskata, ka rezidences viņa darbiem piešķir jaunu perspektīvu, tomēr atzīst, ka darbam daudz guvis no interesantajām diskusijām ar visiem pārējiem, tik atšķirīgajiem rezidences dalībniekiem. 

Visi trīs mākslinieki ir pabijuši rezidencēs visā pasaulē, tomēr Islandes pieredze palikusi ārkārtīgi spilgtā atmiņā. Fiona Kellija no visas sirds ilgojas tur atgriezties. Sigbjorn Bratlijs to jau ir izdarījis šīgada sākumā. Arī Endrjū Zarū atzīst, ka vēlētos atkal nokļūt kādā rezidencē Islandē un vēlreiz izjust šo piedzīvojumu un skaisto dabu.

Foto no Endrjū Zarū personiskā arhīva

sim.is/sim-res/