RAKSTI  
Krišjānis Rijnieks un Irīna Špičaka

Vēstule no Helsinkiem 2

Krišjānis Rijnieks no Helsinkiem
05/04/2013

Labdien! Iespējams, ka esat pārsteigti saņemt vēstuli laikā, kad reti kuram no mums ienāk prātā uzrakstīt kaut ko vairāk par 140 zīmēm. Vēl jo vairāk – no cilvēka, kurš nav tuvs draugs vai radinieks. Vēstules, kā jau vairums no mums globāli digitālajā laikmetā, rakstu reti, tomēr ir patīkami laiku pa laikam pasta kastītē saņemt A6 aploksni, uz kuras ar pildspalvu uzrakstīts adresāta vārds un otrā pusē, tikpat glīti – Omīte.

Mani sauc Krišjānis Rijnieks un es jau gandrīz gadu mītu Helsinkos kopā ar savu draudzeni Irīnu Špičaku. Helsinki atrodas Somijas dienvidos un, ja domājam par attālumu no mājām, tad sanāk apmēram 500 kilometri uz ziemeļiem no Rīgas. Te it kā ir nedaudz aukstāks, daba skarbāka un cilvēki vēsāki, tomēr kopumā sajūta sirdī pēc šeit pavadītā laika posma ir diezgan silta. 

Ja runājam par iemesliem, kāpēc esam šeit, tad noteikti jāpiemin grūti apslāpējamā iekšējā vēlme kaut ko iemācīties un paplašināt kontaktu loku. Šī iekšējā vēlme noteikti nav vienreizēja parādība, un tā pavisam noteikti ir bijusi iemesls ne vienam vien cilvēkam, kas aizbraucis no Latvijas.  

Vārds “aizbraukšana” cilvēkos var radīt dažādas sajūtas. Vieni to uztvers ar sapratni, citi ar naidu, bet neviens jau nav teicis, ka nebrauks atpakaļ. Arī ja neatbrauc – saikne jau paliek. Lai arī tā nav fiziska klātbūtne, tās var būt idejas un risinājumi iesīkstējušām problēmām, kuras nav bijis iespējams saskatīt, esot iekšienē.

Mazliet plašāk par iemesliem, kāpēc esam šeit, Helsinkos.  

2011. gadā apmeklējot Pixelache festivālu Helsinkos, iepazinos ar dažiem cilvēkiem no Helsinku Media Lab, kas ir daļa no Ālto Universitātes Mediju nodaļas. Ja kāds nezina, kas ir Pixelache – tā ir starptautiski atpazīstama starpdisciplināra platforma eksperimentālajai mākslai, dizainam, izpētei un aktīvismam. Uzzināju, ka Helsinku Media Lab ir vieta, kur diezgan augstā līmenī var apgūt jauno mediju teoriju un praksi. Pirms tam biju veicis nelielu izpēti internetā saistībā ar līdzīgām vietām citur, un sapratu, ka Helsinku Media Lab varētu būt tuvākā vieta, kur iegūt šāda veida izglītību. 

Pirms tam studēju glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā, un studiju laikā bija arī iespēja aizbraukt apmaiņas studijās uz Milānu. Paralēli glezniecībai pelnīju naudu ar multimediju lietām – grafisko dizainu, mājas lapām un video. Šī multimediju puse palēnām guva virsroku manu interešu komplektā un sāku par tehnoloģijām saistīto mākslu interesēties arvien vairāk. Svarīga detaļa šīs jomas izpētē ir festivālu apmeklēšana, un Pixelache, protams, bija viens no tiem. 

Savukārt Irīna studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā, un ilgojās pēc vides, kura būtu nedaudz atbilstošāka viņas ambīcijām iemācīties kaut ko vairāk saistībā ar digitālajiem medijiem un komunikāciju. 

Abi ar Irīnu sapratām, ka Helsinki būtu vērtīgs solis kopīgajā apziņas paplašināšanas plānā, un sākām meklēt risinājumus tam, lai pārcelšanās uz šejieni būtu abpusēji vērtīgs pasākums. Rezultātā sanāca tā, ka Irīna atrada lielisku prakses vietu jau iepriekš minētās Pixelache platformas ietvaros, un es iestājos Helsinku Media Lab jauno mediju maģistra programmā.

Sākumā bija grūti. Pārvākšanās nav vienkāršākais process uz pasaules. Vēl jo vairāk uz citu valsti. Vēl jo vairāk – uz valsti, kur viss ir dārgāk. Ietaupījumi, kas bija paredzēti trim mēnešiem, burtiski izkūpēja viena mēneša laikā. Par laimi mums palīgos nāca draugi, kuri ar busu palīdzēja uz Helsinkiem atgādāt mūsu lietas.

Iekārtošanās un iedzīvošanās arī nebija viegls process. Paralēli studijām bija un vēl joprojām ir jādomā par naudu un laika sabalansēšanu starp mācībām un pasūtījuma darbiem. Bet, skatoties uz to pozitīvi, ir iegūta neatsverama pieredze saistībā ar prasmi plānot lietas uz priekšu. Ja pirms tam domājām nākamā mēneša ietvaros, tad tagad jau rēķinam pusgadu un pat gadu uz priekšu. Drīz nonāksim līdz nepieciešamībai stādīt piecgades plānu. 

Ko mēs šeit darām, un kā tas ir?

Irīnu jau ilgu laiku aizrauj un interesē elektroniskā audiovizuālā kultūra. Mazliet papētot Pixelache festivāla vēsturi, kļūst redzams, cik ļoti tas vienmēr ir bijis saistīts ar šo jomu. Ilgi neturot sveci zem pūra, tika sākta sarakste, kas rezultējās aci pret aci sarunā ar cilvēkiem no Pixelache 2012. gada festivāla laikā. Pixelache cilvēkiem ļoti patika Irīnas iniciatīva veikt pētījumu par elektronisko audiovizuālo kultūru Baltijas un ziemeļvalstu reģiona ietvaros, kas tūliņ materializēsies nedēļu ilga pasākuma formā Helsinkos.  

Creative Coding for Live Visuals (Kreatīvā programmēšana reālā laika vizualizācijām) radošās darbnīcas un audiovizuālās performances ir Irīnas prakses rezultāts, individuāls viņas darbs. Pixelache šajā gadījumā kalpoja kā bāzes platforma, iespēja uzrunāt starptautisku auditoriju un juridisks atsvars stipendijas iegūšanai. Lūk, informācija par radošajām darbnīcām, performancēm un izstādi.

Pastāstīšu par maģistra programmu jaunajos medijos Helsinku Media Lab. Studijas ir par brīvu, jo Somijas likumdošana paredz tiesības iegūt augstāko izglītību bez maksas. Viss notiek angliski, jo svarīga ir starptautisko kontaktu veidošana. Te gandrīz visi runā angliski, gadās tikai daži vecāka gada gājuma cilvēki, kuriem ir ar to grūtības. Vispārējais somu uzskats par valodu ir sekojošs: kurš gan brauks uz kaut kādu dīvainu ziemeļu valsti, kur visi runā vēl dīvainākā valodā? Un šķiet, ka tas dod savus rezultātus. 

Iestājoties augstskolā, tiek iegūtas tiesības studēt uz 4 gadiem. Ideālā variantā maģistra studijas ilgst 2 gadus, tomēr, visbiežāk cilvēki izvēlas mierīgāku pieeju un programmu pabeidz 3–4 gados. Mācību kurss tiek veidots individuāli. Katrs students izvēlas sev interesējošos priekšmetus no jauno mediju vai citu nodaļu klāsta. Ir arī obligātie kursi, bet tie notiek dažādos laika posmos, parasti reizi semestrī vai gadā, tā ka ir iespēja izvēlēties, kad tos “paņemt”.

Studentiem ir dažāda veida atlaides. Sabiedriskā transporta biļete mēnesī maksā 22 eiro, kas ir 15,40 lati. Pusdienas, uzrādot studenta apliecību, maksā 2,60 eiro, kas latos ir 1,80. Lai arī transporta un pusdienu cenas šķiet fantastiskas, daudz citādāk ir ar īri. Neskatoties uz to, ka studentiem ir atlaides, dzīves vietas īrei no ikmēneša ienākumiem jāatrēķina vidēji no 400–600 eiro, kas ir 280–420 lati. Ja neesi students, tad jārēķinās ar aptuveni 1000 eiro, jeb 700 latiem mēnesī. 

Lai arī te viss ir dārgi, nav tā, ka tas būtu par neko. Viss ir sakārtots, un ne velti Helsinki tiek dēvēti par pilsētu, kura ir veidota cilvēkiem. Ne tikai mašīnām. Par siltumu telpās ziemas aukstākajās dienās nav bijis jāsūdzas. Te ir daudz sporta centru un, cik zināms, katrā mājā ir pa saunai. Ļoti pārdomāta transporta sistēma. Visur pilsētas centrālās daļas ietvaros var tikt mazāk nekā stundas laikā. 

Studijas un sadzīve nav vienīgais, kas notiek Helsinkos. Mazliet par kultūru. 

Ja kādā dienā gadās attapties Helsinku centrā, tad noteikti ir vērts aiziet līdz laikmetīgās mākslas muzejam Kiasma. Tajā regulāri notiek laikmetīgās mākslas izstādes, bet to ir ieteicams apmeklēt arī labas arhitektūras cienītājiem, jo būve ir tiešām iespaidīga un tajā ir patīkami atrasties arī bez laikmetīgās mākslas piesaistes.

Turpat netālu atrodas Helsinku koncertzāle, kas ir tikpat iespaidīgs arhitektonisks šedevrs. Ja ir vēlme arī dzirdēt kādu no tajā notiekošajiem koncertiem, ieteicams biļetes iegādāties laicīgi, jo parasti tās tiek izpirktas vairākus mēnešus iepriekš. 

Elektroniskās mūzikas un klubu dzīves cienītājiem noteikti patiks turpat blakus esošā kluba / bāra Mbar piedāvājums. Ir neparasti, ka vieta ar diezgan alternatīvu elektroniskās mūzikas repertuāru atrodas pašā pilsētas centrā. Pirmo reizi, ejot uz šo vietu, iekšā valdīja zināma skepse, bet tā tika izšķīdināta līdz ar pirmo “bītu”. Vietai ir arī ļoti gaumīga mājas lapa, kur var iepazīties ar aktuālo pasākumu programmu. 

Ja ir laiks, ieteicams ar prāmīti aizbraukt līdz Suomenlinnas salai, kas ir lieliska vieta pastaigai dabā. Ja laika ir vēl vairāk, ieteicams aizbraukt līdz zinātnes muzejam Heureka. Tur iespējams nokļūt ar vilcienu no Helsinku centrālās dzelzceļa stacijas. 

Īsumā tas ir viss, ko šīs vēstules ietvaros gribētos pateikt tās nezināmajam lasītājam. Iespējams, ka par maniem un Irīnas piedzīvojumiem Somijā varētu uzrakstīt veselu grāmatu, bet varbūt to labāk atstāt vecumdienām, kad vēlmi iemācīties ko jaunu aizstās vēlme visiem pastāstīt par savu neatkārtojamo dzīves gājumu. Skaidrs ir viens, ka piedzīvojumi turpinās, un katra šeit pavadītā nedēļa dod jaunas idejas jauniem izaicinājumiem.

mlab.taik.fi

Arhīvā lasi arī citas vēstules:
22/03/2013 - Ilzes Orinskas vēstule no Berlīnes
01/03/2013 - Oļas Vasiļjevas vēstule no Amsterdamas
01/08/2012 - Annas Salmanes vēstule no Londonas
28/05/2012 - Flēras Bīrmanes vēstule no Nepālas

21/05/2012 - Kristīnes Alksnes vēstule no Berlīnes

01/05/2012 - Zanes Mellupes vēstule no Šanhajas
26/04/2012 - Mārtiņa Eņģeļa vēstule no Liepājas
13/03/2012 - Matīsa Groskaufmaņa vēstule no Maskavas
25/01/2012 - Andas Kursišas vēstule no Kremsas
13/01/2012 - Andas Bolužas vēstule no Londonas
29/12/2011 - Artas Tabakas vēstule no Tokijas

06/12/2011 - Baibas Teteres vēstule no Londonas
23/11/2011 - Maijas Miķelsones vēstule no Parīzes
27/10/2011 - Anetes Meleces vēstule no Lucernas

07/10/2011 - Alises Tīfentāles vēstule no Ņujorkas
02/10/2011 - Evitas Gozes vēstule no Braitonas
27/09/2011 - Baibas Ladigas vēstule no Šanhajas
08/06/2011 - Ilzes Strazdiņas vēstule no Londonas
31/05/2011 - Lindas Ruciņas vēstule no Ņujorkas
13/05/2011 - Jāņa Nottes vēstule no Melburnas

13/05/2011 - Ilzes Vanagas vēstule no Londonas
13/05/2011 - Margaritas Ziedas vēstule no Berlīnes
13/05/2011 - Zanes Čulkstēnas vēstule no Ņujorkas
11/05/2011 - Mārtiņa Vanaga vēstule no Čikāgas

10/05/2011 - Mika Mitrēvica vēstule no Gentes

R. R. - 07.04.2013 19:08
Pixelache ir tiešām labs fests =)
Marija Sarža - 05.04.2013 16:10
Es tiešām priecājos, ka Arterritory ir viena no tām retajām vietām, kur regulāri var uzzināt par radošiem un iedvesmojošiem jauniešiem, kuri papildzināšanas iegūst ārzemēs. Paldies, paldies, paldies! :) Lai lokālie mākoņi tiek mazliet pastumdīti.