RAKSTI  
Ilzes Orinskas darbnīca Berlīnē

Ilzes Orinskas vēstule no Berlīnes 2

Ilze Orinska no Berlīnes
22/03/2013 

Jau vairākas dienas spīd saule. Spilgto gaismu vēl pastiprina sniegs. Gaiss ir kraukšķīgi auksts un dzidrs. Dīvaina sajūta, jo no ziemas Berlīne šogad jau it kā atvadījās... Februāra beigās, kad biju Rīgā, lai iekārtotu savu izstādi galerijā “Māksla XO”, ar izbrīnu lasīju īsziņas: “Sēžam parkā, ēdam saldējumu. Te +15C...”. Bet šobrīd jau atkal iestājies tipiskais ziemas un pavasara mijas laiks – saule, mākoņi, sniegputenis, lietus, atkal saule, plusi, mīnusi – viss straujā maiņā. Šī noskaņa ļoti piestāv Berlīnei.

Šodien esmu notiesājusi sevi ar “biroja dienu”– strādāšanu pie datora, epasta saraksti, savas interneta mājaslapas aktualizēšanu, papīru kārtošanu dažādiem mākslas konkursiem. Atzīšos, šī mana darba daļa mani īpaši nesajūsmina un diemžēl apjoma ziņā tā aizvien palielinās. Pie tiešas strādāšanas darbnīcā cenšos tikt katru dienu no deviņiem līdz četriem – laikā, kad mana meita ir skolā. Kad tuvojas izstādes atklāšana vai kāds cits termiņš, tad atstāju ikdienas rūpes citu ziņā un pārslēdzos uz 24 stundu darba režīmu.

Pagājušā gada vasarā, kad Mirta sāka skolas gaitas, notika vecāku iepazīšanās pikniks. Pasākuma laikā drīz vien konstatējām, ka visekscentriskākā mūsu mākslinieku, rakstnieku, dizaineru barā ir kāda māmiņa, kas strādā par veco cilvēku kopēju. Kā atvainodamās viņa gan piebilda, ka pirms tam ilgi bijusi bārmene vienā no Berlīnes kūlākajiem bāriem…

Berlīnē ir ļoti viegli būt par mākslinieku. Te tādu ir vairāk nekā jebkur citur Eiropā, vienmēr esi domubiedru vidū, visi ir aizņemti ārkārtīgi interesantos projektos, visi dzīvo radošā neritmā. Lai gan jāpiebilst, ka pirmo apvienotās Berlīnes gadu eiforija, kad pilsētā virmoja pilnīgi vienreizējs, laimīgs un radošs satraukums, ir gan pamatīgi izplēnējusi. Un tomēr – šī pilsēta turpina izstarot nepārvaramu magnētismu uz māksliniekiem, dizaineriem, mūziķiem, dejotājiem, aktieriem un visiem citiem radošo profesiju pārstāvjiem. Īres cenas aug reibinoši strauji, bet tās vēl joprojām ir zemākas nekā Londonā vai Parīzē. Turklāt te vēl darbojas dažādas mākslinieku atbalsta un stipendiju programmas.

2009. gadā man konkursa kārtā paveicās tikt pie Berlīnes Senāta līdzfinansētas darbnīcas Prenzlauer Berg rajonā. Kālab kaut kas tāds pilsētai ir vajadzīgs? Varētu jau naivi domāt par politiķu attieksmi pret mākslu kā sabiedrībai svarīgu nozari, taču šīs programmas pamatā ir tīri pragmatisks aprēķins – pilsētai ir izdevīgi tukšās telpas uz ierobežotu laiku ar nelielām atlaidēm izīrēt māksliniekiem, kas tās kārtīgi apsaimnieko. Pretējā gadījumā tās tiktu izdemolētas, stāvētu tukšas un kļūtu aizvien nepievilcīgākas potenciāliem investoriem. Mākslinieku aprūpē ēku vērtība parasti ceļas, ap tām veidojas dzīvīga infrastruktūra ar projektu telpām, kafejnīcām, maziem veikaliņiem. Mana darbnīca atrodas bijušā skolā, kuras viens stāvs pēc remonta ir atvēlēts nelielai privātskolai, otrs – māksliniekiem, trešais – dažādām sociālām organizācijām. Pilsēta sedz darbnīcu apkures izmaksas. Šī programma acīmredzot darbojas ļoti efektīvi, jo citādi tā pašreizējos ekonomikas krīzes laikos sen jau būtu likvidēta. Vai kaut ko līdzīgu nevarētu organizēt arī, piemēram, Rīgā?


Ēkas, kurā atrodas Ilzes Orinskas darbnīca, ārskats

Berlīnē ir arīdzan ļoti grūti būt par mākslinieku. Te katrs sevi par tādu uzskata, un konkurence ir lielāka nekā jebkur citur Eiropā. Katru vakaru tiek atvērtas pārdesmit jaunas izstādes, atvilināt publiku tieši uz savu pasākumu ir sarežģīts uzdevums. Jo īpaši vietējam Berlīnes māksliniekam ir ārkārtīgi grūti tikt pie izstādes iespējām, nemaz nerunājot par savu darbu pārdošanu – nauda tiek pelnīta citās nozarēs un citur Eiropā.


No izstādes Im Stock (Stropā) Berlīnes galerijā M+R Fricke (2012/2013). 
Vitrīna ar bišu augu hibrīdiem. Eļļa uz papīra. 2012


Arī no Berlīnes izstādes – sērija “Tēli” (2011/2012)

Pērn ar mani sadarbību uzsāka galerijas M+R Fricke vadītājas, māsas Mariona un Rozvita Frikes. Kā tas Berlīnē it bieži gadās, mēs satikāmies nejauši – galeristes dažus manus darbus redzēja, varētu teikt, garām ejot, bet ievēroja un ar mani sazinājās. Pēc tikšanās sekoja piedāvājums sarīkot personālizstādi, kas arī notika – 2012. gada nogalē. Abas galeristes ir cienījamas kundzes gados, kas pazīst, kā man tagad šķiet, teju visus ar mākslu saistītos cilvēkus… Bet principā mans gadījums ir pilnīgs izņēmums, jo šeit galerijas “salaulājas” ar saviem māksliniekiem gandrīz vai uz mūžu un fluktuācija ir diezgan minimāla. Ja tiek atklāta jauna galerija, tās mākslinieku sastāvs visbiežāk jau ir nokomplektēts. Staigāšana ar darbu mapīti rokā un pašreklāma te nopietnās mākslas aprindās tiek uzskatīta par pilnīgu no-go, tabu, ko studentiem iedzen jau mākslas augstskolu pirmajos kursos. Tas nozīmē, ka jāapmeklē daudzie pasākumi, jādibina kontakti “dzīvajā”, jāpiedalās pēc iespējas vairākās grupu izstādēs un beznaudas projektos, lai tikai tevi ievērotu, lai tikai tu paliktu svarīgo cilvēku – kuratoru, galeristu, kolekcionāru atmiņā. Visbiežāk arī šo pūliņu rezultāts ir nulle, jo šie svarīgie cilvēki ļoti reti riskē “iecelt saulītē” kādu jaunu, citu kolēģu vēl “nesvētītu” mākslinieku. Parasti izstāžu apritē ir vieni un tie paši jau zināmie mākslas producētāji.

Taču Berlīnē to kaut kā lieliski var izturēt un saglabāt ticību, ka viss ir iespējams…

www.ilzeorinska.eu
www.galeriefricke.de

Arhīvā lasi arī citas vēstules:
01/03/2013 - Oļas Vasiļjevas vēstule no Amsterdamas
01/08/2012 - Annas Salmanes vēstule no Londonas
28/05/2012 - Flēras Bīrmanes vēstule no Nepālas

21/05/2012 - Kristīnes Alksnes vēstule no Berlīnes

01/05/2012 - Zanes Mellupes vēstule no Šanhajas
26/04/2012 - Mārtiņa Eņģeļa vēstule no Liepājas
13/03/2012 - Matīsa Groskaufmaņa vēstule no Maskavas
25/01/2012 - Andas Kursišas vēstule no Kremsas
13/01/2012 - Andas Bolužas vēstule no Londonas
29/12/2011 - Artas Tabakas vēstule no Tokijas

06/12/2011 - Baibas Teteres vēstule no Londonas
23/11/2011 - Maijas Miķelsones vēstule no Parīzes
27/10/2011 - Anetes Meleces vēstule no Lucernas

07/10/2011 - Alises Tīfentāles vēstule no Ņujorkas
02/10/2011 - Evitas Gozes vēstule no Braitonas
27/09/2011 - Baibas Ladigas vēstule no Šanhajas
08/06/2011 - Ilzes Strazdiņas vēstule no Londonas
31/05/2011 - Lindas Ruciņas vēstule no Ņujorkas
13/05/2011 - Jāņa Nottes vēstule no Melburnas

13/05/2011 - Ilzes Vanagas vēstule no Londonas
13/05/2011 - Margaritas Ziedas vēstule no Berlīnes
13/05/2011 - Zanes Čulkstēnas vēstule no Ņujorkas
11/05/2011 - Mārtiņa Vanaga vēstule no Čikāgas

10/05/2011 - Mika Mitrēvica vēstule no Gentes

R. R. - 25.03.2013 15:19
Berlin: armed aber sexy =))
students . - 25.03.2013 08:43
izstāde man patika, kaut kas pilnīgi citādāks nekā LV gleznotāji..