RAKSTI  
World Press Photo Gada fotogrāfija 2013 © Paul Hansen, Dagens Nyheter

Kas ir “World Press Photo”? 3

Liāna Ivete Beņķe
19/03/2013

Februāra vidū starptautiska žūrija Amsterdamā izvēlējās Pasaules preses foto 2013. gada uzvarētājus – labākos aizritējušā gada preses attēlus. Gada fotogrāfijas balvu šoreiz ieguva zviedru fotogrāfa Pola Hānsena (Paul Hansen) iemūžinājums no Izraēlas palestīniešu konflikta. Fotogrāfija tapusi 2012. gada novembrī, un tajā attēlota vīriešu grupa, kas caur Gazas ielām nes divus Izraēlas gaisa uzlidojumā bojā gājušus bērnus uz bēru ceremoniju mošejā. “Šī attēla spēks slēpjas tajā, kā tas pretstata pieaugušo dusmas un bēdas bērnu nevainībai,” emocionāli smagās fotogrāfijas izvēli komentēja žūrijas locekle no Peru, Maju Moanna. Šis konkurss ik gadu ir viens no lielākajiem notikumiem fotogrāfijas pasaulē, un šogad biedrība ISSP realizē savu sen loloto plānu atvest ceļojošo World Press Photo izstādi arī uz Rīgu – tā būs skatāma Svētā Pētera baznīcā no 14. maija līdz 3. jūnijam (līdz šim pirmo un vienīgo reizi izstāde Rīgā bijusi 1991. gadā). Gatavojoties izstādes atklāšanai nu jau pēc nepilniem diviem mēnešiem, piedāvājam īsu ieskatu World Press Photo konkursa vēsturē un tā nozīmē mūsdienās.


Konkursa žūrija 1976. gadā © World Press Photo arhīvs

Pasaules preses foto konkursa aizsākumi meklējami 1955. gadā, kad Nīderlandes fotožurnālistu savienības biedriem radās ideja nacionāla mēroga konkursu – Zilveren Camera – paplašināt un padarīt starptautisku. Pirmajā konkursa gadā 42 fotogrāfi no 11 valstīm kopumā iesūtīja tikai nedaudz virs 300 fotogrāfijām. Salīdzinājumam – šīgada žūrijai bija jāizvēlas uzvarētāji starp 103 481 fotoattēliem, ko iesūtīja 5666 fotogrāfi no 124 valstīm. Nepilnu sešdesmit gadu laikā World Press Photo izaudzis ne tikai par lielāko, bet arī prestižāko un zināmāko fotožurnālistikas balvu pasaulē. Ik gadu apbalvotās fotogrāfijas kalpo kā iespēja atskatīties uz iepriekšējā gada lielākajiem ziņu notikumiem pasaulē, kā arī atklāt mazāk zināmus stāstus no pasaules nostūriem, kas mainstream medijos – kur nu vēl Latvijas presē – bieži nemēdz figurēt.

Zinot, ka apbalvotie attēli atspoguļo pasaules lielākos ziņu notikumus, nav nekāds pārsteigums, ka šīgada fotogrāfijās dominē Sīrijas konflikts. Tomēr bez redzamākajām ziņu kategorijām, konkursā ir arī tādas sadaļas kā “Mūsdienu problēmas”, “Ikdienas dzīve”, “Portreti”, “Daba” un “Sports”. Starp ļoti dažādajiem stāstiem 2013. gada izlasē atrodami arī Vjetnamas homoseksuālu pāru intīmi ikdienas mirkļi (Maika Elana, Vjetnama), sērija par musulmaņu sieviešu basketbola komandu Somālijā (Jans Grarups, Dānija), izteiksmīgs Ķīnas mākslinieka un disidenta Aja Veiveja portrets (Stefens Čou, Ķīna) un krāšņs stāsts par imperatorpingvīnu zemūdens dzīvi (Pols Niklens, Kanāda). Šogad Latvijas vārds laureātu sarakstā nav manāms, bet, atskatoties vēsturē, konkursa arhīvos atrodams skaudrs Vilhelma Mihailovska foto stāsts (1987) un Valda Brauna jau par Padomju laika klasiku kļuvušais “Laimes lietus” (1977). Savukārt 2012. gada konkursā balvu “Ikdienas dzīves” kategorijā ieguva Rīgā dzīvojošais Aleksandrs Gronskis ar sēriju par Maskavas perifēriju. 


2013. gada laureātsērija dabas fotogrāfiju kategorijā © Paul Nicklen, National Geographic magazine

Lai arī World Press Photo izaudzis par pasaulē lielāko šāda veida konkursu, organizācijas birojs kopš tās pirmsākumiem joprojām atrodas Amsterdamā, mierīgā ielā blakus katoļu baznīcai. Atbilstoši laikiem un tehnoloģijām, mainījies vien process – ja kādreiz žūrijai bija jātiek galā ar diapozitīvu un drukātu melnbaltu attēlu kalniem, ko no dažādām pasaules malām atveda pasts, tad šodien visa darbu iesūtīšana un vērtēšana notiek digitāli (šādā ziņā konkurss kļuvis pieejamāks – agrāk lielie pasta izdevumi vairs nav šķērslis darbu iesūtīšanai no jebkuras zemeslodes vietas). Neatkarīgā žūrija mainās katru gadu un tradicionāli sastāv no visdažādākajiem fotožurnālistikas un saistītu jomu pārstāvjiem – vērtēšanā satiekas foto aģentūru vadītāji, fotogrāfi, fotoredaktori, festivālu direktori. Mūsdienās, protams, tiek pievērsta uzmanība arī vienlīdzības un dažādības principiem – lai gan procentuāli maza daļa preses fotogrāfu ir sievietes, viņas ieņem vadošus ar fotogrāfiju saistītus amatus dažādos starptautiskos izdevumos, un žūrijas veidošanā tiek domāts par līdzsvaru starp dzimumiem. Tāpat ģeogrāfiskā ziņā žūrijā tiek pārstāvēti gan fotogrāfijas karstie punkti kā Ņujorka, Londona, Hamburga, gan arī citas valstis un kontinenti, tiecoties veidot zināmu balansu starp attīstītiem un jaunattīstības reģioniem. Interesanti, ka Aukstā kara laikā žūrijā sēdēja eksperti gan no Austrumu, gan no Rietumu bloka valstīm – šajā periodā bieži vien ASV un Krievijas pārstāvju balsis esot viena otru neitralizējušas.


World Press Photo Gada fotogrāfija 1989 © Charlie Cole

Vairākas World Press Photo Gada fotogrāfijas nu jau ieņēmušas ikonu statusu – piemēram, kailā meitene Vjetnamas kara laikā, bēgot pēc napalma uzbrukuma (1972) vai vientuļais demonstrants tanku priekšā Tjaņaņmeņas laukumā (1989), arī 2011. gadā uzvārējošais Džodijas Bīberes (Jodi Bieber) attēls ar jauno sievieti Afganistānā, kurai vīrs, sodot par aiziešanu, nogriezis degunu un ausis. Konkursa arhīvs kalpo kā vizuāls ekskurss 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta sākuma vēsturē, ļaujot sekot līdzi arī fotožurnālistikas stilu, tendenču un tehnoloģiju izmaiņām.

Organizācija izceļ tādus konkursa mērķus kā nemitīgu fotožurnālistikas standartu celšanu, brīvu pieeju informācijai, un dialoga veicināšanu sabiedrībā par pasaulē aktuāliem notikumiem un problēmām. Tomēr World Press Photo ik gadu tradicionāli pavada arī asas debates un domstarpības. Kritiķi attēlus dēvē par kara un nežēlību pornogrāfiju, vainojot konkursu publikas pieaugošā nespējā izjust līdzjūtību (compassion fatigue). Risks, ka šokējošu attēlu pārsātinātība mūsdienās var izprovocēt ne tikai līdzcietību un rīcību, bet arī apātiju un bezspēcības izjūtu, ir Sūzenas Sontāgas darba “Noraugoties citu sāpēs” (Regarding the Pain of Others) centrālā tēma. Tajā viņa apšauba fotogrāfisku attēlu spēju nodot patiesu izpratni par kara vai ciešanu pieredzi. Nesen pretēju viedokli pauda ietekmīgais fotogrāfijas blogeris un teorētiķis Deivids Kempbels (David Campbell) – viņš uzskata compassion fatigue par pārāk vienkāršotu un izsmeltu konceptu fotožurnālistikas problēmu identificēšanai un risināšanai, kura faktisko eksistenci turklāt ir grūti pierādīt, analizējot, piemēram, labdarības organizāciju un sociālu akciju aktivitāti pasaulē (lasi šeit).

Ņemot vērā mediju reprezentācijas, tostarp arī vizuālās žurnālistikas, milzīgo lomu priekšstatu un izpratnes radīšanā par citām kultūrām un politiskiem notikumiem, tai neapšaubāmi ir vērts pieiet ar kritiski apbruņotu aci. Lai piešķirtu jēgu aizvien augošajai attēlu gūzmai, ar ko satopamies ikdienā, ir svarīgi attīstīt arī fotogrāfiju “lasīšanas” spējas. Iespējams, ka World Press Photo izstāde Latvijā var kalpot par iemeslu turpināt vērtīgās diskusijas un pārdomas arī par vietējās fotožurnālistikas izmantojumu, objektivitāti un kvalitāti, ko jau nesen aktualizēja pretrunīgi vērtētā izstāde “Dienas balvas fotogrāfijā 2012”.


2013. gada laureātsērija portretu kategorijā © Stephan Vanfleteren, Panos for Mercy Ships/De Standaard

Izraisot plašu ažiotāžu, World Press Photo katru gadu atspoguļo un izceļ aktuālās debates un tendences fotožurnālistikā. Šogad, piemēram, galvenās balvas ieguvējs Pols Hānsens kļuva par kritiķu grēkāzi – viņa fotoattēla ideālais kadrējums, piesātinātas krāsas un šķietami mākslīgais apgaismojums radīja šaubas par tā pēcapstrādes uzlabojumu atbilstību profesionālajām normām. Galu galā žūrija nolēma, ka attēls atbilst industrijas pieņemtajiem standartiem, tomēr šī jautājuma pacelšana norādīja uz pastāvošajām neskaidrībām saistībā ar pieļaujamo attēlu manipulācijas līmeni dokumentālajā fotogrāfijā kopumā. Savukārt, pirms gada Samvela Arandas (Samuel Aranda) spēcīgais un emocionālais Arābu pavasara attēlojums (World Press Photo Gada fotogrāfija 2012) izpelnījās gan uzslavas, gan kritiku par saskatīto kristiešu ikonogrāfijas Pieta jeb mirušā Kristus apraudāšanas motīvu, izraisot debates par fotožurnālistu pārlieku rietumniecisko skatu uz Islāma pasauli. Pirms diviem gadiem starp laureātiem bija Maikls Vulfs (Michael Wolf) ar kontraversiālo sēriju “Nelaimīgo notikumu virkne”, kas radīta, izmantojot Google Street View. Fotogrāfa spēja radīt apbalvotu darbu, faktiski neatejot no datora ekrāna, provocēja diskusiju par fotožurnālistikas robežām un autora lomu mūsdienu tehnoloģiju kontekstā.

Organizācija cenšas nezaudēt mundrumu, mainoties līdzi tendencēm un tehnoloģijām. Pērn pirmo reizi tika izsludināts arī multimediju konkurss, reaģējot uz arvien izplatītāko fotogrāfu un fotožurnālistu praksi neaprobežoties ar fotogrāfiju, bet izmantot arī video un citus medijus. Tāpat konkursā ir ieviesta kategorija “Īpaša atzinība”, kas izceļ attēlus, ko nav radījuši profesionāli fotogrāfi, tomēr tiem ir bijusi liela nozīme attiecībā uz gada ziņu notikumiem, tādējādi godinot pilsoniskās žurnālistikas augošu popularitāti.

Saistītie raksti:
Andrejs Strokins par World Press Photo 2012 aizkulisēm 

Gadskārtējais konkurss nav organizācijas World Press Photo vienīgā aktivitāte. Tā darbojas arī izglītības jomā, organizējot ikgadējo Joupa Svarta (Joop Swart) meistarklasi īpaši uzaicinātiem, jauniem un daudzsološiem fotogrāfiem (vienīgais Latvijas fotogrāfs, kam līdz šim izdevies piedalīties ir Alnis Stakle 2004. gadā). Tāpat organizācija regulāri rīko meistarklases un darbnīcas jaunattīstības valstīs, aizpildot tukšumu tradicionālās fotogrāfijas izglītības iespējās un veicinot vietējo fotogrāfu spēju veidot augsta līmeņa vizuālus stāstus par savu vidi.

World Press Photo izstāde būs apskatāma Rīgā, Svētā Pētera baznīcā jau no 14. maija, un tas nozīmē, ka rīdzinieki šogad būs starp pirmajiem, kam būs iespēja to redzēt – oriģinālā izstāde Amsterdamā tiek atklāta tikai divas nedēļas agrāk – 26. aprīlī. Kopumā izstāde ik gadu apceļo vairāk nekā 100 pilsētas 45 valstīs. Papildinot izstādes pieredzi un radot pamatu augstas kvalitātes diskusijai, Rīgā notiks arī World Press Photo uzvarētāju publiskās lekcijas, portfolio skate un meistarklase vietējiem fotožurnālistiem un dokumentāliem fotogrāfiem, kā arī izglītojoša programma vidusskolniekiem.

www.issp.lv
www.worldpressphoto.org

acīgā skaistule - 20.03.2013 07:57
bet uz to Gada bildi 2013 vienk nespēju paskatīties...
students . - 19.03.2013 22:05
wow, coool! un nevis 2010, 2011 vai 2012, bet 2013. gada! malači issp
Smillas Jaunkundze - 19.03.2013 17:30
Pēterbaznīcā joprojām tiek rīkotas izstādes? Jeb tas tāds expromptum?