RAKSTI  
Oļa Vasiļjeva studijā Amsterdamā

Vēstule no Amsterdamas 4

Oļa Vasiļjeva
01/03/2013

Kad atbraucu uz Holandi 2001. gadā, iestājoties Utrehtas mākslas akadēmijā, šī valsts man likās ļoti pārsteidzoša. Studiju laiks man bijis gan ļoti spilgts, gan diezgan smags – pirmajā mācību gada nedēļā no dzīves aizgāja tēvs; es biju tālu no radiem, svešā valstī, bez draugiem un pilnībā bez naudas. Godīgi sakot, pati nezinu, uz ko esmu cerējusi, taču acīmredzot uz daudz ko. Kaut kāds burvīgs Holandes dzīvesprieka un bohēmas maisījums palīdzēja man izķepuroties un izdzīvot. Un ne tikai izdzīvot, bet arī atplaukt. Man tas bija pārsteigums, cik viegli vērās vaļā mākslas pasaules durvis un cik pretimnākoši pieņēma manus darbus.


Oļa Vasiļjeva (no labās) kopā ar vienu no radošās sadarbības partnerēm – mūziķi Christelle Gualdi 

Jau mācoties otrajā kursā, piedalījos starptautiskos video un filmu festivālos, izstādēs un “maisījos” mākslas aprindās. Visvairāk mani pārsteidza kultūras pasaules vieglums, viesmīlība un atbalsts. Savā ziņā Holande mani kā mākslinieci adoptēja un uzcēla kājās. Mana kāre pēc mākslas tika apmierināta ar daudzajām iespējām sadarboties ar festivāliem un iniciatīvām, citiem māksliniekiem un muzikantiem.

Pāris gadus pēc akadēmijas beigšanas mani uzņēma prestižajā aspirantūras rezidencē Rijksakademie van Beeldende Kusten Amsterdamā, kur strādāju pie sava mākslas izpētes darba divu gadu garumā. Rijksakademie ik gadu aicina 25 rezidentus, kuri tiek atlasīti no kopskaitā 2000 pretendentiem. Rezidentiem tiek piešķirta studija, darba stipendija un unikāla piekļuve dažādām darbnīcām. Papildus, pēc rezidentu vēlmēm, tiek organizētas tikšanās ar svarīgiem profesionāļiem, kuratoriem un māksliniekiem. Man palaimējies tikties ar cilvēkiem, kuru darbu es ļoti cienu – ar Maiku Nelsonu un Jutu Koteri (Jutta Koether). Rezidences laikā ar projektiem apceļoju pasauli. 


 Oļas Vasiljevas instalācija 2012. gada izstādē  OAOA VestibuleGalerie van Gelder

Jāteic, ka pēdējos piecos gados situācija valstī ir mainījusies. Iestājoties ekonomiskai krīzei un pie varas nākot labējai valdībai, valda cita noskaņa. Viens no pirmajiem budžeta griezumiem skāra tieši kultūru. Pirmo reizi pamanīju, cik maziņa ir šī valsts un cik stipri tai bija nepieciešamas šīs pievilcīgas “brīvās atrakcijas” – marihuāna, sarkanie lukturi, trakie oranžie svētki un, tajā pašā laikā – kultūras atbalsts, jo bez tā visa dzīve te šķiet pārlieku gluda, līdzena un tukša. Holande to acīmredzot zināja un tālab iepriekš ieguldīja, cik varēja. Savukārt jaunā valdība izlēma, ka kultūra valstij vairs nav izšķiroši būtiska, un par galveno mērķi kļuva materiālās bagātības saglabāšana. Rezultātā aizveras darbnīcas, muzeji, mākslas centri un pat aspirantūru liktenis, piemēram, Rijksakademie i Ateliers, kuri krājuši pieredzi simtiem gadu un cēluši kultūru pasaules līmenī, atrodas zem jautājuma zīmes. Mākslinieki emigrē uz Berlīni vai Briseli, kur ir lētākā dzīve, vai uz Londonu un Ņujorku, kur vēl eksistē mākslas tirgus.

Visus 12 gadus, kopš dzīvoju Holandē, es ļoti ilgojos pēc dabas. Man pietrūkst nelīdzeno lauku, meža biezokņu, kur var apmaldīties, kur var kļūt baisi, kur ir purvi un dzīvo vilki, vai vismaz ērces. Kur kaut kas atgādinātu par dabas visvarenību un cilvēka nevarību.


OAOA performances laikā

Esmu uzaugusi strādnieku ģimenē Ventspilī, un domāju, ka man nebūtu iespējas mācīties pat Rīgā un ka visticamāk man nespīdētu mākslinieka karjera, ja es nebūtu aizbraukusi prom no Latvijas. Klusiņām atradu šeit savu nišu, un tā ir iespēja pilnībā nodoties darbam. Pašlaik dzīvoju Amsterdamā un strādāju savā studijā. Tāpat es pasniedzu Karaliskajā mākslas akadēmijā Hāgā un mākslas akadēmijā Utrehtā. Holande kļuvusi kaut arī par dīvainām, bet tomēr mājām, kas ir ļoti tuvas Briselei, Londonai, Parīzei, Berlīnei – ļauj brīvi kontaktēties ar man būtiskiem cilvēkiem.

Pirms pieciem gadiem es nodibināju mākslas kolektīvu The Oceans Academy Of Art (OAOA), kurā uz projektiem apvienojas dažādi mākslinieki. Mēs organizējam izstādes, koncertus, salonus; pēdējā laikā OAOA sadarbojas ar BOZAR centru Briselē, kur veidojam filmu un video programmas, kā arī ar mākslinieku un dizaineru grupu Parīzē. Arī  mani pārstāvošā galerija - Galerie van Gelder atrodas tepat Amsterdamā.

Visbeidzot mīlu Amsterdamu dēļ tās riteņiem, mājiņām, kanāliņiem un, protams, draugiem.

oaoasite.net

Arhīvā lasi arī citas vēstules:
01/08/2013 - Annas Salmanes vēstule no Londonas
28/05/2012 - Flēras Bīrmanes vēstule no Nepālas

21/05/2012 - Kristīnes Alksnes vēstule no Berlīnes

01/05/2012 - Zanes Mellupes vēstule no Šanhajas
26/04/2012 - Mārtiņa Eņģeļa vēstule no Liepājas
13/03/2012 - Matīsa Groskaufmaņa vēstule no Maskavas
25/01/2012 - Andas Kursišas vēstule no Kremsas
13/01/2012 - Andas Bolužas vēstule no Londonas
29/12/2011 - Artas Tabakas vēstule no Tokijas

06/12/2011 - Baibas Teteres vēstule no Londonas
23/11/2011 - Maijas Miķelsones vēstule no Parīzes
27/10/2011 - Anetes Meleces vēstule no Lucernas

07/10/2011 - Alises Tīfentāles vēstule no Ņujorkas
02/10/2011 - Evitas Gozes vēstule no Braitonas
27/09/2011 - Baibas Ladigas vēstule no Šanhajas
08/06/2011 - Ilzes Strazdiņas vēstule no Londonas
31/05/2011 - Lindas Ruciņas vēstule no Ņujorkas
13/05/2011 - Jāņa Nottes vēstule no Melburnas

13/05/2011 - Ilzes Vanagas vēstule no Londonas
13/05/2011 - Margaritas Ziedas vēstule no Berlīnes
13/05/2011 - Zanes Čulkstēnas vēstule no Ņujorkas
11/05/2011 - Mārtiņa Vanaga vēstule no Čikāgas

10/05/2011 - Mika Mitrēvica vēstule no Gentes

0 R - 01.03.2013 10:56
Van Gelder PĀRSTĀV OV kā mākslinieci, nevis viņa to vada; tik daudz taču var saprast ar elementārām lasīšanas prasmēm, tas pats attiecas uz izstādes nosaukumu/izstādīšanas vietu.
Inese M - 01.03.2013 10:49
@ oR ?? : http://www.galerievangelder.com/artists/vasiljeva2.html
0 R - 01.03.2013 10:36
Haha, nez kādēļ šķiet, ka OV nedz vada Van Gelder, nedz tas ir galerijas vestibils. Vai tik pati izstāde nesaucas Vestibils.
Liene Ruciņa - 01.03.2013 07:28
pamosties no rīta aukstā un vētrainā Rīgā un sakārojas tikt uz Eiropas citadelēm...