RAKSTI  
Sergejs Bugajevs. Foto: Ņikita Pavlovs

Redzamais un neredzamais Džons Keidžs 0

Sergejs Timofejevs
20/07/2011

Mūsdienu krievu mākslinieks Sergejs Bugajevs, kurš vairāku gadu laikā palaikam satikās ar Džonu Keidžu Ļeņingradā un Ņujorkā, mākslas festivālam «Cēsis 2011» gatavo projektu  «Džons Keidžs Krievijā un pasaulē». Festivāls tiek atklāts 23. jūlijā.

20. gadsimta 80. gadu Ļeņingrada ir šūpulis veselai virknei virzienu Krievijas laikmetīgajā kultūrā. Ja Maskavai galvaspilsētas statuss nepieļāva praktiski nekādas vaļības, tad Ļeņingrada tika uzskatīta par daudz brīvdomīgāku, māksliniekiem un muzikantiem draudzīgāku pilsētu.

Tieši 80. gadu vidū uz šejieni pārcēlās jaunais un ārkārtīgi enerģiskais mākslinieks un mūziķis Sergejs Bugajevs, pazīstams arī kā «Āfrika», šeit viņš ātri vien sadraudzējās ar tādām tā laika andergraunda kulta figūrām kā avangarda komponists Sergejs Kurjohins, rokmūziķi Boriss Grebenščikovs un Viktors Cojs un mākslinieks Timurs Novikovs. Bet 1986. gadā Sergejs kļuva pazīstams visā toreiz vēl Padomju Savienībā, nospēlēdams nemiera pilno un bezgala valdzinošo Banananu, arī mākslinieku un mūziķi, Sergeja Solovjova epohālajā filmā «Assa».

Padomju iekārtas sabrukums, kas atbrīvoja milzīgu enerģijas un tieksmes pēc jaunā izvirdumu, atvilināja uz tā laika Pēterburgu arī ļoti daudzus pazīstamus Rietumu mūziķus un māksliniekus. Te pabija arī komponists un netradicionālās kultūras domāšanas guru Džons Keidžs. Šeit viņu iepazīstināja ar Sergeju Bugajevu, un viņi dažas dienas kopīgi nostaigāja pa pilsētu un pat sarīkoja kopīgu performanci – «Ūdens simfonija».

Kā atminas Sergejs, tā izskatījusies apmēram šādi: uz melna kvadrāta stāvošā Keidža vadībā Sergejs un Timurs lēja vienā lielā pudelē ūdeni no pie krāna piepildītām vodkas pudelēm - amerikāņu Smirnoff un padomju «Stoļičnaja». Kapitālisma kultūra un Padomju valsts kultūra apvienojās, kļūstot vienkārši par ūdeni lielā pudelē bez etiķetes.