RAKSTI  
Skats no Korejas paviljona. Foto: Arterritory.com

Četri viedokļi par Venēcijas biennāli 0

Arterritory.com
20/06/2011

Arterritory.com aicināja četrus mākslas ekspertus dalīties emocijās un spriedumos par šīgada Venēcijas biennāles 54. starptautiskajā mākslas izstādē redzēto. Uzrunājām KUMU muzeja Tallinā direktori Anu Līvaku, īslandiešu kuratori Aisu Sigurjonsdotiru, bet no Latvijas - mākslas zinātnieci un izdevniecības "Neputns" vadītāju Laimu Slavu un kim? laikmetīgās mākslas centra direktori Zani Onckuli. Piedāvājām atbildes sniegt formātā "PRIEKS / PĀRSTEIGUMS / VILŠANĀS / IEGUVUMS". Taču katra no aptaujātajām personām izvēlējās sev tīkamāko variantu, lai paustu viedokli. 

Anu Līvaka (Anu Liivak), KUMU direktore, Igaunija

Diez vai varēšu emocijas ietērpt tik spēcīgos vārdos, bet visnotaļ bija prieks skatīt tik daudz interesantu mākslas darbu, satikt senus un jaunus kolēģus, uzmeklēt jaunu ekspozīcijas vietu un arīdzan atklāt jaunu pilsētas nostūri – mēs ar kolēģi Ehu Komisarovu (Eha Komissarov) bijām noīrējušas dzīvokli Arsenāla aizmugurē.

Man patika Arsenāla ekspozīcija un daudzi nacionālie paviljoni: Holandes, Beļģijas, Izraēlas, Polijas, Japānas, Šveices, Korejas, Luksemburgas, Īslandes, Velsas, Bangladešas… un Latvijas, starp citu. Kristapa Ģelža darbs bija tiešām iespaidīgs, patīkams, asprātīgs un pārsteidzošs. 

Viena no visproblemātiskākajām ekspozīcijām manā uztverē bija Itālijas paviljons Arsenālā. Neredzu jēgu biennālē pieteikt mākslas mesei līdzīgu modeli. Pietiek jau ar gana daudzām ne pārāk interesantām grupas izstādēm, kas kā pavadošie pasākumi notiek visur pilsētā. Nevaru piekrist arī veidam, kā mākslas darbus eksponēja Lietuvas paviljonā. Cik es sapratu, mākslinieki bija uz labu laimi nosūtījuši savus darbus, lai tie tiktu izstādīti Venēcijas biennālē. To pieņemt man ir ētiskas dabas problēma, kāda, acīmredzot, nebija biennāles žūrijai.