JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
RAKSTI  
Viena no Goldsmitsas koledžas jaunākajām celtnēm - atklāta 2008. gadā

Līdz ar to, apmeklējot šīs izstādes, var gūt vislabāko priekšstatu par to, kur un ko studēt. Tomēr, ja esi jau izlēmis, ka vēlies būt Londonā un jūs nebiedē nesen paceltā mācību maksa [Pēdējie grozījumi izglītības sitēmā liecina, ka no 2012. gada mācību maksa Lielbritānijas augstskolās būs vidēji 9000 mārciņu gadā. Lasi te.], ir vērts papētīt sīkāk, ko tā piedāvā mākslas izglītības jomā.

Izglītības reformas Lielbritānijā

Kopumā mākslas izglītība Lielbritānijā attīstījusies kopsolī ar pārmaiņām vispārējā izglītības sistēmā. Lielākajai daļai mākslas koledžu te ir gara vēsture, jo vairums dibinātas jau 19. gadsimta vidū. Gadu gaitā notikušas daudzas strukturālas un dažkārt arī ideoloģiskas pārmaiņas. Visās augstākajās mācību iestādēs būtiskā pārmaiņa, pirms šogad izdarītā finansējuma samazinājuma, notika 20. gs. deviņdesmito gadu sākumā, kad tālaika konservatīvā valdība ieviesa reformu, kas saistīja centralizēto valsts atbalstu universitātēm ar attiecīgās koledžas studentu skaitu. Tas veicināja dramatisku studentu pieplūdumu, kam sekoja valsts finansējuma atņemšana mākslas un humanitāro priekšmetu studentiem.

Cits būtisks reformas aspekts bija divu pretēju vienlaikus pastāvošu izglītības sistēmu sapludināšanas. Vienu pārstāvēja "Oksbridžas" tipa universitātes, kas balstītas Rietumu humānistu akadēmiskās izglītības ideālā ar tam raksturīgo liberālo pieeju izglītībai pašattīstīšanās vārdā. Otra bija politehniskā izglītība ar saknēm industriālajā revolūcijā – ar tās kognitīvo pieeju izglītībai, kas izriet no praktiskā darba, nevis abstraktām idejām jeb, citiem vārdiem, būvējot no konkrētā uz abstrakto.

Lielākā daļa mākslas koledžu, kā Goldsmitsa, Čelsija (Chelsea) un Vimbldona (Wimbledon), ir balstītas šai politehniskajā pieejā, ko Markss savā laikā aprakstījā kā "tehnoloģisko apmācību", kāda nepieciešama nākotnes sociālisma valstspiederīgo pašrealizācijai un attīstībai. Būtiski šeit atzīmēt, ka Marksa izglītības teorijas iedvesmas avots bija tieši britu sociālās izglītības piemēri un it īpaši fabrikants Roberts Ouens, kurš 19. gadsimta pirmajā pusē Ņūlanārkā Skotijā izveidoja skolas savu strādnieku bērniem. 

Sleida Mākslas skola (Slade School of Art), kas ilgu laiku bijusi Londonas Universitātes koledžas (University College of London, UCL) sastāvā un līdz ar to daļa no t.s. "Zelta trijstūra" ko veido Kembridža, Londona un Oksforda – var tikt uzskatīta par Oksbridžas tipa skola. Kaut arī šim vēsturiskajam dalījumam šodien nav lielas nozīmes, tas palīdz labāk ilustrēt šīs divas formācijas, kas ietekmējušas mākslas izglītību Lielbritānijā un apjaust ietekmi, kāda katrai koledžai bijusi britu apgaismības garajā vēsturē.