RAKSTI  
Skats pār Bušviku (Bruklina)
Vēstule no Ņujorkas 0

Linda Ruciņa, topošā māksliniece
31/05/2011 

Ņujorka. Pirmā asociācija, kas nāk prātā, ir izcila māksla, izcils dizains un daudz lielisku brīžu. Esmu pieredzējusi Ņujorkas mākslas pasauli no dažādām perspektīvām, bet joprojām vēroju un mācos. Māksla mani interesējusi vienmēr, jau kopš bērnības, tāpēc nekad neesmu šaubījusies, vai ar to saistīt savu karjeru. Vidusskolas pēdējā klasē man vajadzēja pieņemt izšķirošu lēmumu, vai pārcelties uz Sanfrancisko, vai Ņujorku. Izvēlējos Ņujorku...

Šī lēmuma pieņemšanā liela loma bija dzirdētajam par Ņujorkas aizraujošo mākslas pasauli. Mana pieredze ar to sākās jau koledžā – mākslas bakalaura grādu es saņēmu Prata Institūtā Bruklinā, kur jau bija jūtams pilsētā valdošais sacensības gars. Kamēr mācījos Prata Institūtā, man gribējās izpētīt citas iespējas un māca liela ziņkārība, kas mani varētu sagaidīt pēc institūta beigšanas, tāpēc brīvprātīgi pieteicos praksē kādā jaunā galerijā, tad muzejā, tad mākslinieka darbnīcā. Bija diezgan sarežģīti sadalīt laiku starp darbu studijā, citām mācībām un praksi. Patlaban es strādāju Mākslas un dizaina muzejā un veidoju karjeru instalāciju mākslā, un tagad man ir mākslinieka parastā problēma – kā savienot pilnas slodzes darbu ar praksi studijā. 

Ņujorka ir izvēlētais ceļamērķis daudziem neseniem cerību pilniem mākslas skolu absolventiem, kā arī ambicioziem, talantīgiem, topošiem māksliniekiem, taču vairums diemžēl ne tuvu negūst panākumus mākslas pasaulē. Panākumu ķīla nav tikai talants, tās ir arī daudzas darba un ziedošanās stundas, kā arī dažnedažādi blakusdarbi, lai sevi uzturētu. Visgrūtākais varētu būt rast motivāciju un laiku, lai koncentrētos uz savu mākslu, kaut gan jātiek galā ar ikdienas rūpēm. 

Visfascinējošākā mākslas pasaules daļa te, Ņujorkā, ir galeriju rajons Čelsijā, kur ir vairāk nekā trīssimt mākslas galeriju un katru ceturtdienas vakaru tiek atklātas izstādes, kur jebkurš aicināts iejukt starp māksliniekiem un aplūkot jaunos šedevrus. Tā ir mākslas pasaules pievilcīgā un spožā puse, un ikviens vēlas būt daļa no tās, sevišķi tas attiecas uz galerijām. Viens no veidiem, kā tas iespējams, ir brīvprātīgi ziedot savu laiku praksē – tā ir lieliska iespēja iegūt pieredzi un veidot sakarus, kas tiek dota studentiem un neseniem absolventiem. Tomēr par praksi neviens nemaksā un administrācijas darbos galerijās un muzejos nodarbināti brīvprātīgie vai slikti atalgoti jaunatnācēji. 

Blakus Čelsijas spīguļiem un spožumam, šobrīd arī Bruklina ir strauji augošs mākslas rajons – daudzām Manhatenes galerijām tur ir vai nu filiāles, vai arī tās pārceļas uz Viljamsburgu vai Bušviku (abas ir Bruklinas daļas). Man pēdējos gados bijusi lieliskā izdevība dzīvot Bušvikā, kur var atrast daudzas ar mākslu saistītas personības.