Ilustrācijas autore – Anastasija Morozova, LMA Grafikas nodaļas studente

Kristāla kurpe vai krupis? 12

Anna Iltnere
27/03/2012

No 3. aprīļa līdz 21. maijam ASV trīs pilsētas – Ņujorku, Vašingtonu un Čikāgu – apceļos latviešu laikmetīgās mākslas izstāde, kurai atlasīti deviņi mākslinieki – Kaspars Brambergs, Harijs Brants, Andris Eglītis, Ieva Iltnere, Ernests Kļaviņš, Daiga Krūze, Leonards Laganovskis, Inga Meldere un Miervaldis Polis. Izstādi organizē ASV–Baltijas fonda līdzpriekšsēdētājs Hamids Ladjevardi, sadarbībā ar Latvijas Transatlantisko organizāciju LATO.

Sēžot izstādes “Nozīmīgie latviešu laikmetīgie mākslinieki” svinīgajā preses konferencē, es jutos tā it kā skaistā Pelnrušķītes kurpe tiktu auta nepareizajā kājā. Kristāla kurpīte mirdz, kamēr pēda neganti smeldz.

Raugoties no viena aspekta – tas ir patiešām liels prieks, ka mākslas profesionāļi, valsts sektorā strādājošie, kā arī ievērojami naudas līdzekļi (CEMEX, Latvijas Dzelzceļš, SIA Domuss u.c.) satiekas vienā punktā, lai atbalstītu Latvijas mākslu un – vēl jo vairāk – veicinātu tās popularizēšanu ASV lielākajās pilsētās: Ņujorkā, Vašingtonā un Čikāgā.

Paraugoties atsevišķi uz izstādes deviņiem dalībniekiem – arī te būtībā nav nekādu problēmu, vienkopus ir skatāmi talantīgi latviešu mākslinieki no dažādām paaudzēm un ar atšķirīgiem rokrakstiem, tādējādi radot interesantu kopainu, jo šādu plejādi citu citam līdzās skatīt var reti (Ieva Iltnere un Kaspars Brambergs, Daiga Krūze un Miervaldis Polis u.c.). Arī Irēna Bužinska konferences runā kā izstādes spēku izceļ tieši “daudzveidību, dažādību”.

Uzteicama ir arī starptautiskā atlases komanda, kuras sastāvā ir ne vien Helēna Demakova un Irēna Bužinska no Latvijas, bet arī Igaunijas mākslas muzeja direktore Sirje Helme, Nortona un Nensijas Dodžu kolekcijas bijusī kuratore Dr. Alla Rozenfelde un “Art in America” līdzredaktore Eleanora Hārtnija, kas regulāri raksta arī tādiem preses izdevumiem kā “Washington Post”, “The New York Times” u.c. Komandas uzdevums bija balsošanas kārtībā izvēlēties izstādes dalībniekus un viņu darbus, sākot ar 23 Latvijas veiksmīgāko mākslinieku sarakstu (ar to gan man būtu interese iepazīties). Minēto sistēmu izstādes rīkotājs Hamids Ladjevardi preses konferencē pamato ar vēlmi izvairīties no “Latvijas kā mazas valsts sindroma”, kur viens otru pārlieku labi pazīst, lai varētu izdarīt objektīvu izvēli. Tālab ir gan balsošanas kārtība, gan starptautisks atlasītāju loks. Lai arī aizbildināties ar valsts izmēriem un no tā izrietošajām sekām nešķiet līdz galam profesionāli, tomēr darbu izvēle vērtēšanas kārtībā nav jau neierasta pieeja. Tikai vienmēr ir jārēķinās ar pārsteigumiem, kas, balsis kopā skaitot un mērot, vienmēr nenovēršami rodas.

Tomēr, kolīdz visus ar izstādi saistītos aspektus sāk savienot, tā uzberžas tulzna.

Pirmkārt, ekspozīcija sevi piesaka kā “Nozīmīgo latviešu laikmetīgo mākslinieku” izlase. Nosaukums ir ambiciozs un atbildīgs. Lai atlasi sašaurinātu, tā tiek pieteikta kā glezniecības izstāde ar “latviešu glezniecības pērlēm”, kā sacīts preses relīzē. Taču tajā pašā laikā no preses konferences tribīnes Hamids Ladjevardi atzīst, ka uz jautājumu “Vai te ir skatāms labākais no latviešu laikmetīgās glezniecības?” atbilde ir “Noteikti nē”. Vairāki mākslinieki, kā tūlīt paskaidro Hamids, dažādu iemeslu dēļ lūgtos darbu neesot devuši. Vai gan tas nemudina apsvērt, kālab šie mākslinieki (vai galerijas) nav gribējuši aizdot darbus, lai tie būtu starp “Latvijas nozīmīgajiem”? Kas sējis viņos neuzticību? Tā vietā, lai to risinātu, atlase ir izveidota no tā, kas bijis pieejams. Jājautā, kā gan tas sader ar izstādes ambiciozo uzstādījumu un PR iesaiņojumu – šo kristāla kurpīti? Turklāt, šāda atbilde nav arī lojāla pret iekļautajiem māksliniekiem: savā ziņā publiski tiek atzīts, ka, nē, jūs nebijāt tie paši labākie. Turklāt, līdz galam nav skaidra “glezniecība” kā atlases princips, ņemot vērā, ka iekļauti ir grafiķa Harija Branta zīmējumi un konceptuālā mākslinieka Leonarda Laganovska darbi. Uz to, protams, varētu pievērt acis un paplašināt laikmetīgās glezniecības jēdzienu, arī mākslas kritiķis Marks Alans Švēde izstādes kataloga esejā attaisno Branta darbus ar grafikām neraksturīgu gleznieciskumu.

Jautājums ir arī par izstādes atslēgas vārdu “nozīmīgie”. Vai gan jaunākajiem izstādes dalībniekiem (nav gan runa par vecumu, bet par “aiz sevis novilktās līnijas” garumu) kaut uz brīdi nepiezagās sajūta, kādu dažus gadus atpakaļ pauda Māris Štrombergs, saņemot Triju Zvaigžņu ordeni: prieks un pagodinājums mijies ar savdabīgu neērtību, tā komentēja toreiz 21 gadu jaunais BMX olimpiskais čempions. Kā jau sākumā minēts, mākslinieku komplektam nav ne vainas, tikai tas līdz galam nesader ar tik ārkārtīgi skaļu koncepciju – latviešu laikmetīgās glezniecības esenci, kuru izvilkt, protams, ir alķīmiska nodarbe, bet skaidrs arī tas, ka to nevar izdarīt, atlasei pieejot steidzīgi un pārsteidzīgi.

Otrkārt, ir žēl, ka milzīgs darbs un naudas līdzekļi ir ieguldīti, lai Latvijas vārds izskanētu ASV, nonākot vietā, kur paši latvieši apgrozās biežāk nekā amerikāņi. Proti, Latvijas vēstniecība Vašingtonā ir otrais ceļojošās izstādes pieturas punkts. Lai arī vēstniecībā atrodas mākslas galerija, kas eksponē izstādes vairākas reizes gadā, tas tomēr nevieš pārliecību, ka tā ir plaši apmeklēta vieta no vietējo amerikāņu puses. Turklāt telpas esot tik nelielas, ka pilnā komplektā Latvijas izstāde nemaz tur neiekļaušoties. Tikmēr Ņujorkas pieturvieta, kur izstāde tiks atklāta jau pavisam drīz – 3. aprīlī, šķiet ļoti šarmanta un prestiža – Nacionālais Mākslas klubs. 1898. gadā to ir dibinājis mākslas un literatūras kritiķis Charles Dekay, kas 18 gadus nostrādāja “The New York Times” laikrakstā. Privātais klubs pārstāv vairākas mākslas nozares un apvieno biedrus ar labi zināmiem vārdiem. Piemēram, Teātra mākslu pārstāv tādi locekļi kā Mārtins Skorsēze, Uma Tūrmane u.c., bet Literatūras biedru skaitā reiz bija Marks Tvens. Kopš pagājušās vasaras Nacionālajam Mākslas klubam ir jauna prezidente – gleznotāja un filantrope Dianne Bernhard, kas dubultoja biedru skaitu.

Taču ir priekšnojauta, ka šī tomēr ir pārāk slēgta vide, lai latviešu mākslas izstādi dabūtu redzēt iespējami plašs mākslas mīļotāju loks. Pat lai iepazītos ar galerijas darba laikiem, ir iepriekš jāreģistrējas kluba mājaslapā. Atliek cerēt, ka izmeklētajā vidē izstāde sastaps ieinteresētus kolekcionārus.

Trešā ceļojošās ekspozīcijas vieta ir Driehaus muzejs Čikāgā. Līdzīgi kā Nacionālais Mākslas klubs, arī šī ir grezna un smalka vieta ar vēsturisku 19. gs. beigu interjeru. Muzeju 2003. gada 1. aprīlī dibināja Čikāgas filantrops Richard H. Driehaus ar mērķi saglabāt un popularizēt arhitektūras un dizaina pagātnes paraugus un atbalstīt restaurācijas prasmes un tradīcijas. Tiek uzsvērts, ka laikā, kad izstāde būs Čikāgā, te notiks arī G8 un NATO līderu tikšanās, kuru plāno apmeklēt arī Latvijas Republikas prezidents. Būtu lieliski, ja minētie viesi vizītes laikā dotos apskatīt latviešu laikmetīgo mākslu. Taču negribētos, ka izstāde izvēršas par ārkārtīgi smalku pieņemšanu, bet izskanētu arī līdz citām ausīm. Lai tā tiešām būtu ceļojošā ekspozīcija un nevis grezna izbraukuma sēde aiz gandrīz slēgtām durvīm.

Visas trīs izstādes norises vietas nav tās, uz kurieni regulāri dodas laikmetīgās mākslas mīļotāji, jo tur vienkārši šāda veida izstādes notiek salīdzinoši reti, jo tās nav tradicionālas un ierastas laikmetīgo izstāžu mākslas telpas. Atliek cerēt, ka mārketings nostrādās arī ASV un cilvēki par izstādi uzzinās tikpat skaļi, kā tas ir izskanējis Latvijā.

Galvenais ir turēt īkšķus, lai atlasītie darbi kopā izskatītos iespaidīgi un labi (par ko varēsim pārliecināties jūnijā, kad izstādes ceļojums noslēgsies Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā). Lai kristāla kurpe nepārvērstos par kristāla krupi, kas jānorij.

www.importantlatvianartists.com

Arhīvā lasi:
20/04/2012 - Recenzijas :: Latviešu mākslinieki Ņujorkā
12/04/2012 - Atklāšanas :: Latviešu laikmetīgie mākslinieki Ņujorkā 

Lasiitaajs Parastais - 28.03.2012 16:57
man patiik, kaa Voldemaars Daale raksta :) gribeetos ar vinju vairaak papljaapaat. vai arii vairaak palasiit vinja runaato
Voldemars Dale - 28.03.2012 16:50
R.R. -am

Nē. Gribu teikt, ka viena cilvēka nenoteiktība ir mazāk kaitīga kā organizēta nenoteiktība grupā un publiski. Individuālas nenoteiktības arī ir tas ar, ko dien-dienā nodarbojas jebkurš šīs zemes iedzīvotājs. Noteiktības kopšana var kļūt, izaugt par kaut ko spēcīgu. Noteiktības kopšana grupā ir sarežģīta, bet ir bijuši labi piemēri, piemēram The Beatles. Indivīda nenoteiktības izraisītās problēmas noliktas uz analīzes galda ir iespējamāks uzdevums kā organizētas nenoteiktības problēmu mezgls, hibrīds. Tādiem ķerties klāt nav iespējams pēc definīcijas, jo tādam veidojumam nav autora. Indivīda nenoteiktības analizējot var izrādīties kā potenciālas noteiktības.

Veikmīgs darbs grupā, kurā ir vairāki līderi vai autori kā The Beatles ir liels retums vispār. Arī The Beatles sastāvā daži tomēr bija vairāk autori un daži mazāk, bet tas notika uz savstarpējas nerakstītas vienošanās pamata. Plūstoša un spontāna sadarbība.

Šīs izstādes veidotāju grupā tomēr autors ir. Tā vārdu mēs zinām.
Ir jūtama autora ietekme arī iznākumā. Iznākums atgādina grupas darbu, bet tajā tomēr ir skaidri atpazīstams rokraksts. Rokraksti nereti ir stipri līdzīgi, bet tos atšķir tikai pāris detaļas. Šī projekta iznākums nav atbilstošs tīram grupas darbam ar izlīdzinātu varas un idejas vektoru un tapēc tas ir nedaudz simpātisks. PIevilcība ir tieši kļūdā, jo kā jau minēts Brants un Laganovskis ir sauzami par gleznotājiem tikai salīdzinot ar traktoristiem vai jūrniecēm vai arī traktoristēm un jūrniekiem.

...








Pauls Āders - 28.03.2012 14:40
nu es domaaju, ka propbleema ir tikai viena. tas, kaa shis viss tiek pasniegts. uztaisiit visaa Latvijaa super rezonansi, ka dazhi latvieshi tagad celjo uz kaut kaadaam mistiskaam amerikas vietaam - tas ir tik provinciaali. kad "normaali" cilveeki brauc uz centru, tas nav nekas taads. kad lauku meitenes brauc uz centru, vinja par to runaa visu nedeelju. nu kaut kaa taa...
Krix Krists - 28.03.2012 14:36
Tikai kā viņi kopā izskatās... par to joprojām raizējos. Jo no mājaslapas maz var saprast to kopskatu.
Krix Krists - 28.03.2012 14:35
Jo var runāt par to, vai šie visi ir Latvijas glezniecības superpārstāvji, bet skaidrs ir tas, ka darbi jau nav slikti nu nemaz. Un par to vismaz sirds mierīga ;)
Krix Krists - 28.03.2012 14:34
Manuprāt, runa nav tik daudz par nenoteiktību, cik par elementāru neprofesionālismu šādas patiesībā ļoti foršas idejas realizēšanā. Gribēja kā labāk, sanāk, kā "vienmēr"... Bet vēl jau ir cerība, ka viss beigsies labi un izskatīsies ok ;)
R. R. - 28.03.2012 14:29
Voldemars Dale >> grib teikt, ka tas jau tā kā iepriekšnoteikts, ka neko normālu nav iespējams uzorganizēt un jau pašā saknē ir skaidrs, ka viss organizētais vienmēr būs bezjēdzīgs? ja kam šādam nekad nepievērš pienācīgu uzmanību, tad skaidrs, ka tādas lietas var zelt un plaukt uz urrā.
Voldemars Dale - 28.03.2012 14:24
Citkārt daudzu nenoteiktību savstarpējā reakcija vai kombinācija sasummējas neatšķetināma mēroga problēmu mezglā. To varētu saukt par organizēto bezjēdzību. Nenoteiktības avantūrai pievērst uzmanību nozīmē tikai vienu - būt par tās dalībnieku.
Krix Krists - 28.03.2012 12:57
Nekad jau neviena mākslinieku atlase nebūs vislabāk tā, lai neviens nebūtu apvainojies un visi būtu mierā. Bet es pilnīgi piekrītu, ka tomēr ir kaut kādi varianti, kas nu galīgi neatbilst uzstādījai koncepcijai. Aplūkojot atlasītos darbus viņu mājaslapā, liekas, ka - ja pat māksliniekiem nav ne vainas, tad vai tie atlasītie darbi ir tiešām tie veiksmīgākie? Un kā viņi vispār kopā izskatīsies? Baigākais mišungs būs. Lai arī atlase ir objektīvs variants, tomēr nepamet aizdomas, ka šādai reprezentatīvai izstādei tomēr ir vajadzīgs kurators, kam ir vienots redzējums un izstāde tiek veidota kā spēcīgs veselums. Jo nevienu izstādes apmeklētāju jau neinteresēs NE atlases process, NE jebkādas citas peripetijas. Viņš ieies izstādē un nolasīs iespaidu. Un ja iespaids būs sadrumstalots un kā tāds rosols, tad ar tādu iespaidu viņš arī izies pa durvīm.
R. R. - 27.03.2012 22:12
Nu, fruktiņš tas Hamids, ko lai saka =)
Kaspars Zārdiņš - 27.03.2012 19:43
Anastasij, izcila ilustrācija!!!!!!! :)
Jūlijs Cēzars - 27.03.2012 19:38
beidzot.