Foto

Aptauja: Vai māksla spēj mainīt sabiedrību un vai tā reāli spēj ietekmēt pasauli?

Arterritory.com

Arterritory.com
04/01/2018

Māksla vienmēr ir bijis sabiedrības spogulis, un tagad mēs dzīvojam ļoti sarežģītā un bīstamā sociālpolitiskajā situācijā. Atskatoties uz 2017. gadu, vērojams, ka arvien vairāk un vairāk mākslinieku darbojas kaut kur starp mākslu un sociālo aktīvismu. Aptaujas dalībniekiem jautājām vai, viņuprāt, mākslai piemīt spēja mainīt sabiedrību un vai tā reāli spēj ietekmēt pasauli?


Alehandro Injaritu Gonsaless (Alejandro G. Iñárritu) darba CARNE y ARENA, Lietotāja pieredze plakāts | Neil Kellerhouse © FONDAZIONE PRADA Milan

Kristians Ērentrauts, galerijas EIGEN + ART (Leipciga/Berlīne) vecākais direktors

Muzejiem ir izšķirošā lomā diskursa veidošanā un lielākās iedomājamās brīvības izteikšanā, lai izplatītu kontraversālu attieksmi izraisošos jautājumus un pretotos reakcionāriem ierobežojumiem… Un daudzi tagad ir nonākuši krustugunīs (Drēzdene un Brazīlija). Tas vien parāda to potenciālu, kāds piemīt mākslai. Ir daudz kolekcionāru, bieži vien svarīgos amatos, kas atbalsta noteiktu māksliniecisku nostāju un var šos jautājumus padarīt pieejamus plašākai publika, arī ārpus mākslas pasaules. Māksla vienmēr ir bijusi arī reprezentācijas līdzeklis, un ir lieliski, ja cilvēki vai kompānijas sevi reprezentē ar visai kritisku nostāju ieturošu mākslu. Un, protams, mākslai ir arī loma ģeopolitiskajos jautājumos, un izsoļu pārdošanas rekordsummas daudz pasaka par šībrīža globalizētās ekonomikas stāvokli… Noteikti, ka arī Leonardo gleznas Salvator Mundi nonākšanai arābu pasaulē būs kaut kādas politiskas sekas.


Ķīnas disidenta – mākslinieka Aja Veiveja (Ai Weiwei) mākslas projekts "Labi žogi veido labas kaimiņattiecības" Vašingtonas skvēra parkā kā kampaņa pret ASV prezidenta Donalda Trampa robežkontroles pasākumiem. Foto: Jason Wyche / Public Art Fund, NY /  Ai Weiwei Studio

Kristians Ringness, mākslas kolekcionārs

Ietekme – noteikti, jā, spēja mainīt – iespējams, netiešā veidā un ne uzreiz. Iespējams, māksla vairāk iespaido un darbojas kā evolūcijas, nevis revolūcijas katalizators. Tā noteikti ir ārkārtīgi vērtīgs jaunu zināšanu, pārdomu, apsvērumu un apzinātas attieksmes avots.

Marks Gisborns, mākslas vēsturnieks, kritiķis un kurators

Māksla kā tāda nespēj tiešā veidā mainīt sabiedrību, bet retos gadījumos tai var piemist spēja radīt apstākļus, no kā var attīstīties un notikt aktīvāka iesaistīšanās sociālajos procesos. Kad ideja par mākslu kā avangarda sajūtu ir sen jau kā mirusi, mums jāpatur prātā, ka termins ‘avangards’ vispirms parādījās utopisma politikā un sākotnēji tika izmantots 19. gadsimta sākuma franču sociālista Sensimona loka kontekstā. Bet tad terminu patvaļīgi piesavinājās (“māksla mākslas dēļ”) formālisms, un tas zaudēja lielu daļu no savas politiskās enerģijas.


Kino režisora Alehandro Injaritu Gonsalesa (Alejandro G. Iñárritu) darbs CARNE y ARENA, Lietotāja pieredze, 2017. Foto: Emmanuel Lubezki © FONDAZIONE PRADA Milan. Jauna virtuālās realitātes instalācija, kas ikvienam dod iespēju iejusties nelegālā imigrantu ādā un sešās ar pus minūtēs emocionāli piedzīvot daļu no tā, ko bēgļi piedzīvo šķērsojot ASV un Meksikas robežu.

Kaido Ole, mākslinieks

Gribētu teikt, ka māksla noteikti spēj mainīt mūsu dzīves, taču es izvēlos viltīgākus ietekmēšanas līdzekļus par klaju aktīvismu. Dažādība vienmēr ir laba lieta. Un no šī skatpunkta man patīk viss, bet tieši daudzveidības dēļ es vēlos saglabāt dažādas pieejas. Mākslas dzīve ir arī daļa no dabas, un pēdējos gados uz skatuves ir parādījusies spēcīga nepolitiskas un uz sevi vērstas mākslas kustība kā atsvars aktīvismam. Nav vienas taisnības un nav vienas labākās metodes, tikai labs dažādu viedokļu ritms.  

Mihaels Klārs, mākslas kolekcionārs

Noteikti, jā!

Hedviga Fiena, Eiropas laikmetīgās mākslas biennāles Manifesta dibinātāja un vadītāja

Māksla un politika vienmēr bijušas saistītas. Daudzi mākslinieki nodarbojas ar politisko aktīvismu vai izvērš tēmas, kas saistītas ar to. Kāda mūsu nākotne izskatās šodien? Ja vīzijas trūkst politikai, tad mākslai ir jānāk ar šo vīziju.


Olafurs Eliassons. Green light. 2016. Sadarbībā ar Thyssen-Bornemisza Art Contemporary. 57. Starptautiskā mākslas izstāde La Biennale di Venezia VIVA ARTE VIVA. 2017.  Foto: Sandro E. E. Zanzinger / TBA21, 2016© Olafur Eliasson

Marija Aruso, kuratore, Igaunijas Laikmetīgās mākslas centra direktore

Es domāju, ka māksla ne vien to spēj, bet tās pienākums ir dot savu ieguldījumu sociālajos jautājumos. Neuzskatu mākslu par tiešu risinājumu vai tūlītēju pārmaiņu nesēju, taču par apbrīnojamu rīku, kas spēj izgaismot, piešķirt balsi un radīt jaunu vārdu krājumu pārmaiņām.

Arvien vairāk projektu iziet ārpus elitārā “baltā kuba” konteksta, un es domāju, ka tas šajā politiskajā klimatā ir būtiski. Turklāt, domājot par 2017. gadu, ir bijušas daudzas iniciatīvas,  lai arī nenosauktas par kuratoru vai mākslas projektiem, ko veidojuši mākslas pasaules cilvēki un uzskatāmas par aktīvismu. Piemēram, We Are Not Surprised vēstule, kas iestājās pret ļaunprātīgu varas izmantošanu mākslas pasaulē. 


Ķīnas disidenta – mākslinieka Aja Veiveja (Ai Weiwei) mākslas projekts "Labi žogi veido labas kaimiņattiecības" Vašingtonas skvēra parkā kā kampaņa pret ASV prezidenta Donalda Trampa robežkontroles pasākumiem. Foto: Jason Wyche / Public Art Fund, NY /  Ai Weiwei Studio

Olga Temnikova, galerijas Temnikova & Kasela līdzīpašniece un vadītāja

Es personīgi nesaskatu 2017. gadu kā īpašu mākslas aktīvisma gadu – nezinu, kādus notikumus jūs šeit domājāt. Es to redzu kā gadu, kad mākslas tirgus sajuka prātā, kad mākslai bija ļoti liela auditorija, kad tika uzstādīti izsoļu rekordi… Taču es redzu, ka mākslai ir ietekme. E =s redzu, kā tas darbojas – drīzāk tādā individuālā līmenī, un ar to man pilnīgi pietiek, lai es turpinātu darīt to, ko es daru.

Noemi Givona, galeriste

Mākslai diemžēl ir ļoti maza ietekme uz sociālām vai politiskām pārmaiņām. 


Olafurs Eliassons. Green light. 2016. Koks (osis), otrreizējās pārstrādes jogurta trauciņi (PLA), lietoti plastmasas maisi, pārstrādāts neilons, LED (zaļš). 35 x 35 x 35 cm. 57. Starptautiskā mākslas izstāde La Biennale di Venezia VIVA ARTE VIVA. 2017. Foto: María del Pilar García Ayensa / Studio Olafur Eliasson. 2017. Mākslinieka un Thyssen-Bornemisza Art Contemporary īpašums. © Olafur Eliasson

Katerina Gregos, 2018.gada Rīgas starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles galvenā kuratore

Jā, tiešām, pēdējos gados arvien vairāk un vairāk mākslinieku darbojos teritorijā starp mākslu un aktīvismu, taču aktuālais jautājums, kas jāuzdod, ir  un kāpēc tas tiek darīts un vai tam ir jēgpilns iznākums gan mākslas, gan sociālās prakses ziņā. Naivo jautājumu: “Vai māksla spēj mainīt pasauli?” mēs dzirdam ļoti bieži. Nē, māksla nespēj mainīt pasauli, un kā gan tā to spētu, ja visbiežāk to pat nespēj ne politiķi, ne nevalstisko organizāciju pārstāvji, ne citi spēki. Tomēr tas, ko māksla spēj un kas ir tās spēks, ir spēja mainīt veidu, kā cilvēki domā par pasauli. Tā spēj izaicināt nostiprinājušos viedokļus, pieņēmumus un aizspriedumus, un tā spēj celt gaismā nezināmo, marginalizēto un apspiesto. Sabiedrību būtiski māksla spēs mainīt tikai tad, kad politiķi un valdības sapratīs, kā tā ir vērtīgs izglītības līdzeklis, kā arī līdzeklis, ar ko vairot zināšanas, un ka to vajag iekļaut nacionālajās mācību programmās kā kaut ko tikpat vērtīgu kā citas zinātniskās vai tehniskās disciplīnas.