(Fragments) Claire Fontaine. Secret Painting. 2009. Foto no Briseles galerijas “Sorry We’re Closed” arhīva

Komentārs: “Pilnīgi slepenais” Latvijas mākslas tirgus? 26

Arterritory.com redakcija
03/03/2014 

Maijā Arterritory svinēs trīs gadu jubileju. Tāds niķīgs vecums. Mēģinot regulāri atspoguļot Latvijas mākslas tirgus ziņas, reizēm gribas krist gar zemi un dauzīt kājas. Jebkura vietējo galeriju informācija par pārdotajiem darbiem, gala summu, pircējiem, kā arī panākumiem vai tieši otrādi – zaudējumiem starptautiskās mākslas mesēs ir apzīmogota ar asinssarkanu CLASSIFIED. Var tikai minēt, kurš mākslinieks šobrīd ir pirktākais Latvijā, cik izpārdotas ir izstādes un kurus vietējos autorus šad tad iekāro ārvalstu pircēji. Ja vien tas nav Benetons, kas Rīgā atvēra savu naudas maku, visa pārējā informācija no galerijām ir jāizvelk ar zobārsta stangām. Turklāt procesa laikā neizbēgami jūties vainīgs – kā tāds paparaci no krūmiem.

Cerību stars pavīdēja žurnāla L’Officiel februāra numura rakstā “Inereces spēks. Latvijas mākslas tirgus īpatnības”. Taču ātri vien to aizēnoja mākonis. Lasot publicēto galerijas “Alma” vadītājas Astrīdas Riņķes viedokli (starp citu, kāpēc izsakās tikai viena galeriste?) par situāciju Latvijas mākslas tirgū, jūties kā tikko modies no komas. Kas tie par cilvēkiem pie tavas gultas? Vai būsi ko palaidis garām? Rakstā ir minēts sešu pasaulē pieprasītāko latviešu laikmetīgo mākslinieku tops, kas vieš neviltotu ziņkāri – diez uz kāda pamata šāds saraksts ir sastādīts? Var piekrist par topa galvgali, jo Jānis Avotiņš un Ēriks Apaļais tik tiešām ir tie retie latvieši, kurus pārstāv visnotaļ ietekmīgas ārvalstu galerijas. Arī citi pieminētie mākslinieki lauž ceļu apritē, piemēram, Miks Mitrēvics, Krišs Salmanis, Frančeska Kirke u.c. 

Tomēr lielākoties topa sastādīšana šķiet kā skaļi vārdi bez reāla seguma, vai precīzāk – nepaskaidrota seguma, bet vietējo galeriju darījumu pasaules informācijas vakuumā bez paskaidrojumiem neiztikt. Citādi Astrīdas Riņķes teiktais skan kā atbalss no slepenas sektas saieta. Varbūt vispirms jāsāk ar sistemātisku atklātību? Lai katrs lasītājs pats varētu presē sekot līdzi un redzēt, uz kāda pamata šādi topi pamazām veidojas. Pretējā gadījumā L’Officiel raksts ir kā ķēpājums uz vārtrūmes sienas, kuru ņemt par pilnu ir traģikomiski. Turklāt, viedokli taujājot tikai vienai galeristei, nevar nepamanīt, ka lielai daļai rakstā minēto mākslinieku ir bijušas izstādes “Almā”.

Tajā pat laikā ir rūgti šādu komentāru rakstīt, jo par visu kaismīgāk Arterritory vēlas, lai par mākslu runā un raksta, lai informācija par māksliniekiem un galeriju darbību sasniedz pēc iespējas plašākas auditorijas ausis. Tas ir viens no soļiem, lai vispār varētu sākt runāt par kaut kādu vietējo tirgu, nevis slepenas darbības neregulāru uzburbuļošanu. Tomēr sacelt “vētru ūdens glāzē” nav pareizākais veids, ar ko sākt. Vispirms, lūdzu, mīļās galerijas, noraujiet to sasodīto noslēpumu plīvuru, kurā kājas tā pinas, ka uz priekšu mēs tikai tipinām.

(Papildināts plkst. 16.30)

Pēc lasītāju lūguma publicējam rakstā minēto “starptautiskajā tirgū pašu pieprasītāko Latvijas mākslinieku” topu: Jānis Avotiņš, Ēriks Apaļais, Kalvis Zuters, Krišs Salmanis, Miks Mitrēvics un Miervaldis Polis. Tālāk rakstā uzskaitīti “citi tirgū pieprasīti Latvijas mākslinieki”: Andris Breže, Kristaps Ģelzis, Frančeska Kirke, Ieva Iltnere, Dace Lielā, Ivars Poikāns, Ivars un Helēna Heinrihsoni, Normunds Brasliņš, Ritums Ivanovs, Barbara Gaile, Andris Eglītis un Gints Gabrāns.

Ko par šo sarakstu domā citas Latvijas galerijas?

Arta Bute - 10.03.2014 10:16
Lasu un domāju, ka esmu pilnīgi savādāk uztvērusi galerijas,jo piestaigāju uz tām regulāri, lai paskatītos mākslu.Bieži ejam kopā ar draugiem.Mēs neejam tur mākslu pirkt, ja godīgi, nav jau arī par ko.Pēc apgaitas pa vairākām galerijām pasēžam pie kafijas un parrunājam.Nu, negājām mēs Kristapu Ģelzi pirkt, bet redzēt gribējās.No manu draugu un paziņu loka nav mākslas pircēju, domāju Latvijā nav daudz tādu, kuri var pirkt mākslu, bet interese par mākslu ir daudziem.Tikai izrādās, ka galerija vispirms ir jāuztver kā veikals, bet mēs bez maciņa, tikai acis pamielot. ...
Lieto Rīgā - 05.03.2014 15:28
" Kamēr paši latvieši neuzņemsies risku un nesāks vērt galerijas ārpus Latvijas, tikmēr vien būs atsevišķi veiksmes stāsti par to, kā kāds ir pamanīts un veiksmīgi pārdevies." Un atverot galerijas pasaulē arī tie būs tikai atsevišķi veiksmes stāsti, tieši tā pat kā tas ir ar visām galerijām visur. Svarīgāks jautājums ir ko nozimē veiksme. Varbūt veiksme nozimē galerijā Latvijā, kuras darbība ir pievilcīga, tāda, kura ir katalizātors un iedvesmotājs ar savu programmu. Varbūt tādai finansiālā veiksme būs tikai dabiska balkus parādība. Uz Rīgu, Latviju mākslas cilvēki no "ārpus Latvijas" ar rudijumu, labu aci brauc reizes desmit gadā un tādi nepalaidīs garām neko izteiksmīgu, tādu kas izceļas salīdzinot ar visu to triljonu mākslu, ko tie redzējuši savos pārsātinātajos mākslas meklējumu klejojumos. Nelaidīs garām aicinot, piesaistot paši, vai stāstot par to citiem, jo atšķirībā no nenovīdīgā un savtigā latvieša, dalīsies ar "ārpus Latvijas" kolēģiem ar iespaidīgo Latvijā redzēto, jo tā izpaužas elementāra savas jomas profesionāļa kaislība, ticība lietai. Būšana ārpus Latvijas tad būtu tikai dabisks turpinājums vai papildus aktivitāte, jo ar to sākt nozīmē kaut kur dabūt kādus vairākus simtus tūkstošus sākumam, kas ir tikai un vienigi naudiņa un nekas vairāk, jo ir vajadzīgs milzīgs komunikātora talants tādam galeristam, milzīgi labas angļu valodas zināšanas, netvorks, kas krāts un kopts gadiem, persosnu pievilcīgums, kas pārstāv galeriju un labi pārstāvēto māksliniku darbi, kas kā kopums veido ne tikai Latvijas pārstāvniecību, bet arī kaut kādu estētisku, politisku, poetisku utml koptēlu, kopsaucēju.
Zināms cik viegli jaunie mākslas profesionāļi diarejas stilā tiek cauri latvijas mākslas akadēmijas studijām, bez pretestības, iespējams, visvieglākākas studijas no visām Latvijas augstskolām. Zināms cik un kādi ir Latvijas mākslas potenciālie un esošie dalībnieki un cik pašapmierināti dod balvas viens otram. Zināms, ka tāda pasaules galerija ar izcelsmes vietu Latvija nebūs vēl triljons gadu.
Rīga Lieto - 05.03.2014 10:55
Jādomā, ka Latvijas galeriju durvis ir pietiekami atvērtas. Jautājums, vai ārpus Latvijas ir interese par šīm atvērtajām durvīm. Nevar noliegt, ne meistarības, ne talanta trūkumu vietējiem māksliniekiem, bet pasaulē tādu talantu ir pietiekami. Ir vajadzīgi ģēniji vai vismaz novatori mākslā, lai Latvija būtu pamanīta publiskā mākslas patēriņa tirgū, ne tikai starp nozares speciālistiem, bet arī vienkāršo mākslas patērētāju vidu. Runāt par topiem Latvijas mazajā tirgū un nebūt nepārsātināta piedāvājumā īsti nav iemesla. Kamēr paši latvieši neuzņemsies risku un nesāks vērt galerijas ārpus Latvijas, tikmēr vien būs atsevišķi veiksmes stāsti par to, kā kāds ir pamanīts un veiksmīgi pārdevies.
J.P. Toth - 04.03.2014 14:51
Intervija ar galeristu, no 18. minūtes

http://www.hulu.com/watch/602857

Jana Kukaine - 04.03.2014 14:28
Šodien iepazinos ar L’Officiel raksta saturu, un tā gaismā vairāki Arterritory redakcijas paustie izteikumi parādās kā diezgan nepamatoti. Nevaru piekrist, ka “Almas” vērtējums par mākslas tirgu būtu “bez seguma” – gluži otrādi, „Almai” tieši ir starptautiskā tirgus pieredze. Tāpēc gribētos noskaidrot, kas tieši teiktajā radīja “pamošanos no komas” stāvokli? Galu galā – vai tad portāla rīcībā nav visi resursi, lai veicinātu šo “sistemātisko atklātību”? Ceru, ka arī citas galerijas sekos „Almas” piemēram.
zuzanna zuze - 04.03.2014 01:23
zuzia, vispār jau Zuzānam nepieder komerciāla galerija, viņš darbus nepārdod un nepiedalās ar tiem mākslas mesēs. un Zuzāna mākslinieki, starp citu, šajā sarakstā stipri figurē. šī tumsonība komentētāju tekstos reizēm ir apbrīnojama, ka pat liekas, kā jūs esat nonācis kultūras medijā?
zakjo zuzia - 04.03.2014 01:17
Un runājot par slepenību, kāpēc jūs nerakstāt, kā Zuzāns cenas dempingo ? Divkosīgi sanāk!
zakjo zuzia - 04.03.2014 01:15
Visa šī jezga, jo Riņķe promotē savus māksliniekus, kamēr Zuzāna -šī medija sponsora - mākslinieki nav izcelti. Nujā, ja būtu Zuzāns aptaujāts, tad nu gan raksts būtu ideāls! Cik prasti...
Karlis Zeltins - 03.03.2014 23:13
Sūds par modes žurnāliem un to raksteļiem. Galvenais, lai nesākas īsts karš :-(
students . - 03.03.2014 23:11
Vai tad Arterritory redakcija ir noslēpumaina? Tepat zemāk ir sadaļa "Par Mums" :D
Z Z Top - 03.03.2014 23:10
Joos van Cleeve, tas, ka galerijas Latvijā vēl tikai attīstās, ir skaidrs. bet tad no kurienes rodas skaļš raksts par "pasaulē pieprasītiem LV māksliniekiem"? no komercnoslēpumu zupas?
Z Z Top - 03.03.2014 23:08
Spriežot pēc komentāru skaita (un arī garuma!) raksts tomēr kādā ahileja papēdī ir trāpījis. Joprojām uzskatu, ka raksts ir vietā.
Kaija L - 03.03.2014 22:56
Atvainojos, Rotko nav pat latviešu izcelsmes...
Kaija L - 03.03.2014 22:55
Diez vai latviešu izcelsmes amerikāņu mākslinieki Celmiņa un Rotko, kurus ar Latviju saista piedzimšanas fakts, ir tie profesionālākie piemēri un liecība tam, ka komentētājs gan zina, kas notiek tur - lielajā dīķī.
Astrida Riņķe - 03.03.2014 22:48
Savādi , ka mana intervija izraisījusi arterritory tādu satraukumu :) Labprāt uzzinātu kurš tieši ir noslēpumainais artterritory .Tik personīgi, kādu tā uztraukusi – „raksts ir kā ķēpājums uz vārtrūmes sienas, kuru ņemt par pilnu ir traģikomiski” varbūt autors varētu atzīties :), kurš ir tas speciālists ! Varu publiski diskutēt un argumentēt visu ko esmu teikusi .Manuprāt portālam ir bijušas visas iespējas līdz šim veidot nopietnu diskusiju par šo tēmu , pirms publicēt tekstu, kurā ir tik daudz smieklīgu pretrunu ka nesaprotu , kāds būtu tās mērķis?

Joos van Cleve - 03.03.2014 22:24
Jebkura pasaules galerija, kas nav nostabilizējusies, līdzīgi kā jebkurš jauns uzņēmums būs ļoti piesardzīgs publicēt vai kādam stāstīt savus komenrcnoslēpumus. Varenas un bagātas galerijas Latvijā nav, tas nav noslēpums, to var redzēt gan pēc mesēm uz kurām tās (ne) brauc, gan pēc tā cik "dinamiski" tās darbojas. Jaunās galerijās mākslas epicentros bieži dzīvo īsu mūžu, jo tēmē augstu un, ja nesanāk liekas mierā un bankrotē.
Finansiāli veiksmīgas galerijs nesēž 50 m2 mazās telpās, ja vien tas nav Londonas vai Ņujorkas galeriju rajona centrā, dārgās telpās. Tapēc
bakstīt Latvijas galerijas ir pat kaut kā neveikli, jo skaidri redzams, ka tās pastāv no iedvesmas, veiksmes un centības, mīlestības. Pircēji mūsu galerijām nav 2.5, tie ir daudz vairāk, bet tie pirkumi ir reti un mākslinieki ir pārsvarā vietēji nozīmīgi.
Māksla ir esperanto un tapēc runāt par mūsu labo mākslu, ko citur nesaprot nozīmē atzīt Latvijas mākslu par folkloru, kas tā arī ir, bet ar pietiekami daudziem izņēmumiem. Laba māksla ir spēcīgs tēls un to sajutīs visur.
Arterritory pieradums pie cenu publikācijām, iespējams, nāk no gigantisko mākslas darbu darijumu gadijumiem izsolēs vai mākslu fabrikantiem kā Kūns, Hersts, Murakami u.c., kuriem cenu publicēšana ir mārketinga sastavdaļa.
"Sistemātiska atklātība" izklausās pēc kaut kā kas nav demokrātija un tiesības.
Gan arterritory, gan galeristes patiesība ir ļoti vāji informētas par to kas notiek galeriju biznesā vietās, kur tas vārās. To var spriest pēc raksta.
Ja seko līdzi pilnīgi visam kas notiek ar māksliniekiem ar izcelsmes vietu Latvija, tad gruti nepamanīt Rotko un Celmins veiksmes stāstus, lol.
Māra Brīvere - 03.03.2014 22:22
Ne tikai Latvijas mākslas galerijas regulāri nesniedz šādu informāciju. Tam varētu būt vairāki iemesli, pirmais, kas nāk prātā- kaut vai pašu mākslinieku konfidencialitāte.
Z Z Top - 03.03.2014 21:37
Es vispār to nemaz neuztvēru kā klaju uzbraucienu konkretai galeristei, bet gan kā pārmetumu zurnalam par vienas galerijas iztaujasanu, kā arī pārmetumu visām galerijām par to, ka nekādu šādu informāciju regulāri nesniedz...
Māra Brīvere - 03.03.2014 21:25
Šis komentārs uzrakstīts tiešām ir labi, pat kaismīgi. Tomēr pārmetumi Galerija Alma vadītājai, manuprāt, ir nepamatoti bet, ja ir vēlēšanās ieviest taisnību, ar tiem drīzāk varētu vērsties pret L’Officiel, piemēram, kāpēc intervēja tikai vienu cilvēku?
Kaija L - 03.03.2014 20:08
Man šķiet, ka stāsta būtība ir ļoti skumja - Latvijas mākslinieki vispār nav pieprasīti starptautiskajā tirgū. Un ne tālab, ka viņu māksla būtu sliktāka, bet tālab, ka tāds ir mazu nāciju mākslinieku liktenis. It īpaši, ja vietējā tirgū it 2, 5 kolekcionāri un galerijas cīnās par izdzīvošanu, kas rezultējas nespējā (cerams, ka ne negribēšanā) strādāt pēc metodikas, kuru jau gadu desmitiem ilgi prakstizē Rietumu galerijas. Tas nozīmē, ka normāla galerija par saviem līdzekļiem izdot grāmatas un katalogus, promotē māksliniekus starptautiskajā vidē un regulāri darbojas kā uzticības persona cilvēkiem, kas pērk mākslu. Mūsējie ar cerībām var lūkoties uz durvīm, vai pārpratuma pēc neieklīdīs kāds Benetons vai arhitekts, kas iekārto bagātu iebraucēju mitekļus. Nu nav mums kolekcionēšanas tradīcijas... Un trakākais -laikam taču pat nav vēlmes ar kaut ko tādu nodarboties.
kristofers robins - 03.03.2014 19:57
Eh "neesmu galerija":)) Tipiski latvisks veids visur meklēt "radiniekus", tādējādi smuki izliekoties nemanām būtību. Trāpīgs teksts Arterritory un īsti vietā!
viens no viņiem - 03.03.2014 19:54
Kuri ir redakcijas "viņējie"? Ja sarakstā IR minēti Iltnere, Ģelzis, Mitrēvics... ir vēl kādi? :D un domāju, ka raksts neprasa pēc "objektivitātes", bet gan oēc kaut nelieliem informācijas datiem. es arī to Oficieli izlasīju, tur tiešām viss kā no gaisa sagrābstīts. tur pat bija minētas Avotina un Apala darbu cenas, kamer galerijas Rīgā reti kad vispār izpauž, par cik kas ir pardots....
neesmu galerija - 03.03.2014 19:30
Neesmu galerija, bet domāju, ka Arterritory.com redakcija lielākoties vienkārši pārdzīvo, jo sarakstā nav minēti "viņējie" (piem. "redakcijas" radinieki).
Protams,ka šis žurnāla raksts kopumā, ieskaitot rakstā minēto “starptautiskajā tirgū pašu pieprasītāko Latvijas mākslinieku” topu, nebūs pilnīgi objektīvs, jo kā zināms, nav nekā pilnīgi objektīva, to regulāri pierāda pats Arterritory.com .
Z Z Top - 03.03.2014 18:21
Pievienojos Janai.
Jana Kukaine - 03.03.2014 17:49
Labi uzrakstīts.
Ieva Pelēce - 03.03.2014 16:20
MJā, es arī brīnījos par to rakstu. Vairāki mākslinieki nav pieminēti vispār. Starp citu - vai māksliniekam obligāti jāsadarbojas ar galeriju, lai tas skaitītos vērā ņemams? Kā ar tiem, kas aktīvi strādā un izstādās pasaules muzejos? Tie skaitās "pieprasīti"?