Marks Allens Svēde

Ko tu domā ar institucionālo kritiku?

Atcerēsimies mākslinieku Hansu Hāki (Hans Haacke), kurš reiz gatavoja darbu MoMA modernās mākslas muzejam Ņujorkā. Ar savu 1970. gada Moma Poll (“MoMA vēlēšanas”) viņš mudināja apmeklētājus ar balsojumu atbildēt uz jautājumu par Nelsona Rokfellera – MoMA valdes locekļa un viena no toreiz lielākajiem muzeja sponsoriem – politisko darbību. Vēlēšanu urnas bija divas caurspīdīgas kastes, kas atklāti parādīja, ka Rokfelleram neglaimojošākā urna ir divas reizes pilnāka nekā otra. Hanss Hāke būtībā iešļakstīja krāsu sejā visai institūcijai, norādot, ka šo lielisko uzņēmumu finansē nejēdzīgā veidā. Jau toreiz tas bija diezgan šokējoši, bet Latvijā tas varētu būt vēl bīstamāk – tā izteikties no mākslinieka puses. Acīmredzot tas ir iespējams attīstītākā situācijā, kad tu vari atļauties iekost rokā, kas tevi baro, un tev tiks laipni iedota otra.

Tavs pēdējā laika spilgtākais iespaids mākslā?

Tā kā pasniedzu kino vēsturi, es pēdējā laikā mazāk sekoju līdzi jaunumiem mākslā, bet vairāk skatos filmas. Un no jaunākajiem atklājumiem varu izcelt Āfrikas mūsdienu kino. Interese aizsākās, kad pats pirms gada biju Āfrikā. Nesen noskatījos pērnā gada Abbas Kiarostami filmu “Certified Copy” – tiešām valdzinoša.

Kur laikmetīgā māksla virzās?

Uz to ir grūti atbildēt. Un ne tikai tāpēc, ka virzienu ir tik daudz un arī katrā vietā attīstība atšķiras. Bet arī tāpēc, ka vispārējā cilvēku apetīte pēc kaut kā jauna tikai palielinās, bet spēja noturēt uzmanību arvien samazinās. Ir daudzi fantastiski tīklā balstīti mākslas projekti. Arī sabiedrība sāk atmest grāmatas, priekšroku dodot Kindle u.c. elektroniskajiem lasītājiem. Bet man ir priekšnojauta, ka tas drīz piebremzēs un cilvēki atkal pievērsīsies īstiem objektiem virtuālo un digitālo vietā. Kaut vai glezniecības atgriešanās – tā atkārtojas. Gleznu pasludina par mirušu, bet tad tā atkal atdzimst, tad nozūd utt. Domāju, ka šāda veida cikli būs mūžam.

Bet patiesībā es nezinu. Es nevaru to paredzēt. Man liekas, ka labs kritiķis ir tas, kas atrodas vienu soli atpakaļ un nevis cenšas skriet pa priekšu, izdarot pareģojumus.