Reinis Pētersons

Cilvēks kā visi citi 5

Intervē Mārtiņš Eņģelis
28/03/2012

Reinis Pētersons, ilustrators un reizēm arī animators, Lielajam Kristapam šogad ir nominēts trīs reizes – kā labākā debija, labākais animācijas filmas režisors (abas nominācijas par filmu“Ursus”) un labākais animācijas mākslinieks (“Kā lupatiņi mazgājās”). Lielā Kristapa filmu skate notiks no 10. līdz 15. aprīlim. Savukārt “Zelta Ābelei”, kas tiks pasniegta 11. aprīlī, šogad nominētas Reiņa ilustrētās grāmatas “Mufa” un “Mans draugs Pērsijs, Bufalo Bils un es”. Neraugoties uz to, viņš, sēžot klusajā un mājīgajā “AtomArt” studijā, blakus “Liels un Mazs” izdevniecībai, atzīst, ka visu cenšas uztvert mierīgi.

Lielais Kristaps 

Kristapam nominēts esmu pirmo reizi, un ir mazliet kauns, ka tikai šogad arī pirmo reizi to apmeklēšu klātienē. Lielajā Kristapā var koncentrēti apskatīt kopā visu to, kas pēdējos gados tapis Latvijas kino. Redzēt visu kontekstā. Citreiz saka, ka Latvijas kino nekas nenotiek, taču, aizejot uz Kristapu, kļūst skaidrs, ka notiek gan.

Lāči

Pirms daudziem gadiem biju ieguvis rezidences iespēju videomākslā Diseldorfā. Tā kā darbnīcas formāts bija brīvs, nolēmu iemēģināt roku animācijā, ko sen jau biju gribējis. Uztaisīju īsu filmiņu bez kādas tehniskās bāzes vai standartiem, neko nezinot ne par animācijas tehniku, ne teoriju. Viss tika darīts intuitīvi, un, tā taustoties, tapa desmit sekunžu fragments ogles tehnikā par lāci – cirkus motociklistu. “Ursus” galvenais tēls ir lācis, iespējams, tālab, ka cirkū viņi tiek daļēji antropomorfizēti, proti, lāčiem liek darīt tādas cilvēciskas lietas kā braukt ar motociklu vai stāvēt uz divām kājām. “Ursus” pasaulē lācis tā kā ir un reizē arī nav cilvēks, un ir interesanti, kā abas šīs viņa dabas sadzīvo. No tā arī izriet viņa attieksme pret to, ko viņš dara un kā vada dzīvi.


Kadrs no animācijas filmas “Ursus”

Atgriežoties Latvijā, pagāja vēl kāds prāvs laiks, līdz vienā brīdī nolēmu mainīt darbošanos reklāmā pret ko sirdij tuvāku. Nedaudz pazinu Edmundu Jansonu no animācijas filmu studijas “AtomArt”, tāpēc devos ar viņu aprunāties par iespēju strādāt šajā jomā. Tobrīd studijā ritēja darbs pie animācijas filmas “Pavasaris Vārnu ielā” pabeigšanas, kam uzreiz pieslēdzos, un tā arī bija pirmā reālā prakse. Kad filma tika pabeigta, sākās darbs pie nākošās studijas filmas, kam par pamatu tika ņemts Diseldorfā tapušais desmit sekunžu gabaliņš par lāci, un, pateicoties Nacionālā Kinocentra un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, no tā arī tika radīts tas, kas šobrīd ir filma “Ursus”. 

Ogle

“Ursus” pilnveidošanā tika saglabāts filmiņas sākotnējais materiāls – ogle uz papīra. Bija vēlme izvairīties no acīmredzamām digitālās pasaules lietām, kas gan piedāvā ērtākas un ātrākas veidošanas metodes, tomēr vizuāli uzspiež savu zīmogu. Protams, procesā izmantojām datoru, gan skenējot zīmējumus, gan montējot tos kopā, tomēr pati animācija tika radīta klasiski  – ar ogli uz papīra. No vienas puses ogle ir nepakļāvīga – tā birst un smērē, bet tajā pašā laikā ar to ir interesanti darboties: piemēram, strādājot pie “Ursus” fonu animācijām, tai klāt tika bērts ohras pulveris un skaidas, tādējādi radot dažādas faktūras. Ogles zīmējums ir īsts un dzīvs, un tā ir liela vērtība.


Kadrs no animācijas filmas “Ursus”

Digitālā zīmēšana

Visas manis veidotās grāmatu ilustrācijas ir tapušas digitāli. Digitālais zīmēšanas mēdijs piedāvā savas priekšrocības, piemēram, ir iespējams saglabāt dažādas darba versijas, un, zīmējot ar virtuālām krāsām, protams, izpaliek žāvēšanas process, nav arī kam notecēt. Turklāt, darbojoties profesionāli, laiks vienmēr ir no svara, un, ja ļoti ātri vajag kaut ko izdarīt, zīmēt digitāli ir daudz parocīgāk. Manuprāt, nav īsti godīgas tās situācijas, kad, uzzinot, ka kāds mans darbs nav zīmēts ar īstu zīmuli, bet digitāli, cilvēks kļūst vīlies un skumjš, tā it kā es viņu būtu ļauni piemānījis, lai arī pirms tam viss bija licies labi. Man jau liekas, ka digitāli gleznot arī ir gleznot – tie ir tie paši principi, vienīgā atšķirība ir tā, ka nav īstu krāsu. Tāpat tas notiek ar roku uz plaknes. Tomēr nez kāpēc daudziem pret to ir aizspriedumi. Vai tad nav vienalga, ar ko tiek zīmēts.

Bērni

Bērni ir baigi foršie! Kam ir, tie to zina. Tas, ka šobrīd manu darbu galvenā mērķauditorija ir tieši bērni, lielā mērā ir saistīts ar grāmatu izdevniecību “Liels un Mazs”, ar ko man ir lieliska un ilggadēja sadarbība, jo viņu izdotās grāmatas pamatā ir domātas tieši bērniem un jauniešiem. Protams, man nebūtu iebildumu ilustrēt arī kādu grāmatu pieaugušajiem, tomēr saprotams, ka bildes jau pārsvarā ir tikai bērnu grāmatām. 


Kadrs no animācijas filmas “Ursus”

Animācija Latvijā un pasaulē

Ja tu jautā, kas latviešu animāciju dara atšķirīgu, tad es teiktu, ka runa nav par latvietību, bet gan par cilvēkiem, kas ar to nodarbojas. Nav jau nekāda vienojoša domāšanas virziena, izteiktas tradīcijas vai vizuālā piegājiena, lai varētu runāt par latviešu skolu. Lielākā atšķirība no animācijas lielvalstīm ir tā, ka šeit tu esi viens no pārdesmit cilvēkiem, kas ar to nodarbojas, un nevis viens no vairākiem tūkstošiem. Līdz ar to ir cita konteksta izpratne, un lielvalstīs ir vairāk jācenšas lai izsistos, arī panākumi ir grūtāk sasniedzami. Bet tajā pašā laikā, ja ir daudz kolēģu, tad ir daudz vairāk iedvesmas un ideju apmaiņas.

Slodze

Pēdējā laikā manas brīvdienas diezgan bieži ir arī darba dienas. Gribētos jau gan censties nepārstrādāties, bet gribās arī mēneša beigās apmaksāt rēķinus. Reizēm viss nav tik vienkārši. Toties daudz kas ir padarīts, un tas to mazliet atsver.

“Kuš” komiksi

Tas ir vēl viens lielisks projekts, kurā man ir bijis liels prieks piedalīties, un ar “Kušu” es joprojām uzturu ciešu kontaktu. Reizēm mani aicina piedalīties, reizēm man tam tiešām arī ir laiks, bet katrā ziņā es zinu, ka Dāvids [komiksu žurnāla “Kuš” redaktors Dāvids Šilters – M. E.] vienmēr atradīs lieliskus autorus, ko publicēt.

Intervijas

Viena lieta ir parunāt tāpat vien, bet, ja tas tiek pierakstīts un publicēts, tad tam uzreiz tiek piešķirts tāds kā svarīgums, uz kuru sarunā es nemaz nepretendēju, tāpēc no intervijām parasti cenšos izvairīties.

www.reinispetersons.com

Filmas “Ursus” mājaslapa: atomart.lv/ursus

Liene Ruciņa - 29.03.2012 15:39
Reinis pats kā tāds jauks lācis :))
Krix Krists - 29.03.2012 11:11
Arī glezno viņš labi!
Jūlijs Cēzars - 29.03.2012 10:59
Ursusu redzēju pirms kāda laika Mākslas telpā... ļoti jauka multfilma, turu īkšķus par Kristapbalvām!!
Santa Muižniece - 29.03.2012 09:22
Pētersona ilustrētās grāmatas ir vienkārši izcilas!!!
students . - 28.03.2012 23:23
forši