Lietuvu 54. Venēcijas mākslas biennālē pārstāvēs mākslinieks Darjus Mikšis

Ciets kā krams, nav krams* 0

Anna Iltnere
14/05/2011 

Pēc tikšanās ar Darjus Mikšu (1969) prātā nāk metafora “krams”. “Sitot krama atšķilu pret tēraudu, krams atšķeļ mazus, sitiena sakarsētus tērauda vai kāda cita materiāla gabaliņus, kas atmosfērā oksidējas – aizdegas,” rakstīts enciklopēdijā. Darjus personība šķiet blīva un nesatricināma. Viņš nedeg pats, tāpēc nesauc sevi par mākslinieku. Bet ar ziņkārīgu aizrautību iekurina situācijas un procesus, vērojot, kā tie tālāk dabiski izvērtīsies.

2008. gada 16. Sidnejas biennālē Darjus organizēja performanci, uz tikšanos ar biennāles radošo direktori Karolīnu Kristovu-Bakargjevu (Carolyn Christov-Bakargiev) uzaicinot dalībnieku vecākus. Satikšanās laikā Karolīna informē, ko biennālei gatavo viņu bērni. Vadlīnija ir ļaut vecākiem atskārst, ka arī viņi neapzināti kļuvuši par biennāles māksliniekiem, jo ir savu bērnu autori un radītāji. Citu projektu ietvaros Darjus ir e-bay tirgojis tukšu smaržu pudelīti, dokumentējis Viļņas Parapsiholoģijas mesi un kavējis lekciju par prokrastināciju.

Pērn viņš piedalījās Eiropas laikmetīgās mākslas biennālē Manifesta 8, bet šogad pārstāvēs Lietuvu 54. Venēcijas mākslas biennālē ar darbu “Aiz baltā priekškara” (Behind the White Curtain), kuru aprīlī Viļņas iedzīvotājiem un viesiem bija iespēja skatīt klātienē, jo Laikmetīgās mākslas centrā CAC  bija eksponēts paviljona “ģenerālmēģinājums”. Tiekos ar Darjus CAC kafejnīcā, kamēr stāvu augstāk notiek testa paviljona iekārtošana. 

Kā tu raksturotu sevi kā mākslinieku? Ir gleznotāji, video mākslinieki, skulptori. Vai tevi varētu dēvēt par procesu, situāciju, kontekstu mākslinieku?

Es nereflektēju tādās kategorijās. Es nepieķeros vienam žanram vai medijam. Tas nenozīmē, ka es nevarētu to kā formulēt. Bet es apšaubu, vai medijs ir tik svarīgs. 

Bet ir taču jābūt kādam personiskam formulējumam, ko tieši dari un ko tev ir saistoši īstenot.

Jaunākā e-flux izdevuma [Ņujorkas virtuālais mākslas žurnāls www.e-flux.com, aprīļa numurs – A. I.] redakcijas slejā bija rakstīts, ka jebkurš labs mākslinieks ļoti labi var sevi attīstīt vismaz vēl divās vai trīs profesionālās nozarēs. Un ir jautājums, kāpēc viņi tomēr turpina nodarboties ar mākslu, kas prasa ieguldīt laiku un naudu, un atgriezeniskā saite ir vien nosacīta. Nedomāju arī, ka varētu saņemt skaidru atbildi. (Klusē.) Bija laiks, kad caur mākslas darbu es izglītojos. Nodarboties ar mākslu vienmēr nozīmē risināt kādas problēmas. Tu attīsties, izvēlies, kontrolē. Ikreiz man tas ko nozīmē.