Kultūras ministre Dace Melbārde. Publicitātes foto

Ministre atbild 0

Kultūras ministres Daces Melbārdes atbildes uz Arterritory.com uzdotajiem jautājumiem 

Arterritory.com
21/05/2018

Rūpēs par situāciju vizuālās mākslas nozarē, kas bija kļuvusi stipri neskaidra pēc divu mecenātu – ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonda paziņojumiem par darbības plānu pārskatīšanu – Arterritory.com vēlējās uzzināt kultūras ministres Daces Melbārdes viedokli vairākos jautājumos. Aicinājumi uz sarunu ministrei tika izteikti kopš 8. marta. Pēc vairāk nekā mēnesi garas nesekmīgas sarakstes ar Kultūras ministrijas pārstāvjiem Arterritory.com 24. aprīlī izšķīrās publicēt jautājumus bez atbildēm. Tos reizē ar garāku notikumu izklāstu var lasīt šeit.

Piektdien, 18.maijā ar prieku konstatējam, ka atbildes rakstiskā formā tiešām ir pienākušas mūsu pastkastītē. Gan arī izvērstais izklāsts, kas, jādomā, daudziem atklās agrāk nezināmus faktus par valsts atbalstu vizuālajai mākslai un ministrijas prioritātēm Latvijas simtgades kontekstā. Tādēļ steidzamies nodot kultūras ministres atbildes uz Arterritory.com uzdotajiem jautājumiem lasītāju uzmanībai!

Kāda ir aktuālā situācija ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projektu? Kādi lēmumi ir pieņemti un kas ir neskaidrie jautājumi?

Apzinoties, ka tuvākajos gados par valsts līdzekļiem nevar atrisināt visas nacionālās kultūras infrastruktūras vajadzības, Kultūras ministrija (KM) ar prieku uzņēma Borisa Tetereva iniciatīvu veidot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju (LLMM) ar privāto mecenātu atbalstu. Tādejādi 2014. gadā tika parakstīts sadarbības līgums starp KM un LLMM fonda dibinātājiem, tai skaitā ar ABLV banku kā vienu no ziedotājiem.

Pēc ABLV bankas darbības apturēšanas, LLMM fonda veidotāji ir informējuši arī par projekta apturēšanu. Savu darbību uz laiku ir arī sašaurinājis Borisa un Ināras Teterevu fonds sakarā ar to, ka fonda līdzekļi šobrīd ir ‘iesaldēti’ ABLV bankā.

Ir jāgaida Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmums par bankas likvidācijas procesu. Pēc tam tiks iecelts bankas likvidators, kurš lems tālāko projekta nākotni. Šobrīd diemžēl ir pārāk daudz nezināmo, lai KM vai projekta iecerētāji varētu zīmēt iespējamos nākotnes scenārijus par LLMM nākotni New Hanza City kvartālā.

Publiskajā telpā ir izskanējuši dažādi pieņēmumi par ABLV kolekciju topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam, kuru veidoja Kultūras ministrijas izveidota starptautiska ekspertu komisija. Kādas ir valsts vēlmes un iespējas ietekmēt tās likteni?

Mākslas darbus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai izvēlas starptautiska ekspertu komisija, tās sastāvā ir pieci ārvalstu un pieci Latvijas eksperti. Kolekcija ir veidota divās daļās – daļa pieder valstij, tajā ir vairāk nekā 400 mākslas darbi, un daļa bankai. ABLV kolekcijā ir vairāk nekā 1000 darbi, tā veidota no 2006. gada, atbilstoši 2005. gada nogalē parakstītajam līgumam, kas paredz toreizējās Aizkraukles bankas apņemšanos un mākslas darbu iepirkšanu Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma veidošanai.

Valsts veidotā laikmetīgās mākslas kolekcijas daļa sastāv no 409 darbiem teju 600 tūkstošu EUR vērtībā. Tā ir nodota Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja (LNMM) glabāšanā un izmantošanā, kas arī turpina darbu pie laikmetīgās mākslas kolekcijas izveides.

Par valsts kolekciju:
2017.gada nogalē KM LNMM piešķīra finansējumu nepilnu 85 tūkstošu EUR apmērā, par kuru ir iegādāti 19 laikmetīgās mākslas darbi.
Iepriekšējos gados KM finansējusi 41 mākslas darba iegādi par nedaudz vairāk nekā 156 tūkstošiem EUR.
Pēdējos gados LNMM iegādājies 65 laikmetīgās mākslas darbus no pašu ieņēmumiem par kopējo summu 160 360 EUR.
Valsts kolekcijā liela daļa mākslas darbu ir mākslinieku un kolekcionāru dāvinājumi.
94 mākslas darbi par vairāk nekā 215 tūkstošiem EUR iegādāta par EEZ projektu finansējumu.
Savukārt ABLV Bank kolekcijā šobrīd ir 1211 mākslas darbi par kopējo summu 830 648,39 EUR. Kolekcija ir ABLV bankas īpašums. Gan Kultūras ministrija, gan bankas vadība ir ieinteresēta, lai izveidotā laikmetīgās mākslas kolekcija tiktu saglabāta kā vienots veselums. Taču, tā kā mākslas kolekcija ir bankas aktīvs, šobrīd atliek gaidīt nozīmētā vai ieceltā likvidatora lēmumu šajā jautājumā. Nepieciešamības gadījumā KM aicinās valdību kolekciju izpirkt.

Vai Kultūras ministrija joprojām uzskata, ka publiskā un privātā partnerība būtu optimālais modelis laikmetīgās mākslas muzeja izveidei?

Aizvadītajā desmitgadē KM ir daudz ieguldījusi, lai iespēju robežās pakāpeniski sakārtotu vizuālās mākslas infrastruktūru. Ir atvērts mākslas muzejs Rīgas Birža, kura atjaunošanai piesaistīti līdzekļi vairāk nekā 16 miljonu EUR apmērā no valsts budžeta, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas sakārtošanai KM piesaistījusi finansējumu vairāk nekā 13 miljonu EUR apmērā, savukārt Marka Rotko centra izveidei gandrīz 2 miljonu EUR apmērā. Izstāžu iespējas ir nodrošinātas arī jaunajos multifunkcionālajos centros – Vidzemes koncertzālē Cēsīs, Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē un Lielajā Dzintarā Liepājā. Tāpat augsta līmeņa mākslas notikumi notiek Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kuras būvniecībā investēti 195 miljoni EUR no valsts budžeta. Šobrīd ir uzsākts darbs arī pie izstāžu zāles "Arsenāls" ēkas sakārošanas un daudzmiljonu muzeju krātuves izveides Pulka ielā, kurā uzkrātās mākslas vērtības tiks uzglabātas starptautiskajiem standartiem atbilstošos apstākļos.

Protams, Latvijā ir nepieciešams arī Laikmetīgās mākslas muzejs un ideālā situācijā būtu labi, ja līdzekļus visu kultūras ieceru īstenošanai varētu atrast valsts budžetā. Taču šobrīd valstī esam attīstības posmā, kurā prioritāri atbalstāmās nozares ir drošība un sabiedrības veselība. Lai varētu uzbūvēt Laikmetīgās mākslas muzeju, 2014. gadā parakstījām nodomu protokolu, kas paredz, ka ēkas būvniecību apņemas veikt privāti investori. Tas nav publiskās privātās partnerības modelis klasiskā izpratnē, šajā gadījumā publiskā jeb valsts apņemšanās bija veidot daļu no mākslas kolekcijas, ko varētu deponēt privātam muzejam eksponēšanai, kā arī apņemšanās topošajā muzejā līdzfinansēt satura veidošanu.

Kā jau minēju, šobrīd gaidām FKTK lēmumu un sīkāku informāciju no Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja fonda padomes par idejas tālāko nākotni. Atbilstoši iespējām KM meklēs risinājumus un finansējumu.

Jāatzīmē, ka publiskās privātā partnerība vai mecenātu līdzdalība kultūras „meku” veidošanā ir pasaulē plaši pieņemta prakse. Arī muzeju nozarē ir dažādi modeļi, gan to specializācijas, gan publisko partneru ieguldījuma, gan valstu deleģēto uzdevumu ziņā. Latvijā veiksmīgi ar privāto līdzekļu piesaisti ir izveidoti vairāki muzeji, tai skaitā Latvijas Okupācijas muzejs un Žaņa Lipkes memoriālais muzejs, kas pēc akreditācijas iziešanas saņem arī valsts līdzfinansējumu.

Ir izskanējusi pretrunīga informācija par sera Deivida Adžaja projektētās muzeja ēkas izredzēm tikt uzceltai. Tikmēr var gandrīz droši prognozēt, ka kolekcijas papildināšana par privātiem līdzekļiem neturpināsies. Tas noteikti atstās iespaidu uz mākslinieku radošā darba nodrošinājumu. Vai Kultūras ministrijas plānos ir kaut kā rūpēties par procesu nepārtrauktību, piemēram, palielinot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kapacitāti, palielinot nozarei pieejamos līdzekļus Valsts Kultūrkapitāla fondā vai veidojot jaunu institūciju?

KM ik gadu strādā pie tā, lai varētu palielināt nozares finansējumu. Taču diemžēl fiskālā telpa nav bezizmēra un visas vajadzības uzreiz ir ļoti grūti nodrošināt tikai no valsts budžeta līdzekļiem.

Valsts simtgades kulminācijas gadā atbalsts vizuālās mākslas institūcijām pieaudzis par 500 tūkstošiem, sasniedzot 5.7 miljonus EUR. Šogad valsts budžeta dotācija Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam tika palielināta par teju 50 tūkstošiem EUR un sasniedz 4.25 miljonus EUR. Lai arī Latvijas Nacionālais muzejs spēj piesaistīt samērā lielus ziedojumus, dāvinājumi, salīdzinājumā ar valsts budžeta dotāciju, ir tikai 7%, savukārt, ja salīdzina ziedojumu attiecību pret ienākumiem no biļetēm un nomas maksām, papildu piesaistītais finansējums ir aptuveni divas reizes mazāks.

Tāpat šogad KM palielinājusi valsts budžeta dotāciju nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar laikmetīgās mākslas projektiem. Latvijas Laikmetīgā mākslas centra (LLMC) un kim? Laikmetīgā mākslas centra darbībai par vairāk nekā 40%. Tāpat būtiski pieaudzis valsts finansējums LLMC, lai Latvijas mākslinieki varētu piedalīties dažādos starptautiskos notikumos ārvalstīs – ja 2017. gadā kopā ar Latvijas valsts simtgades projektiem tas sastādīja gandrīz 50 tūkstošus, tad šogad jau 80 tūkstošus EUR. Savukārt KIM? vēl papildu tieši Latvijas valsts simtgades projektu īstenošanai 2017. gadā piešķirti 48 500 EUR, bet 2018. gadā 31 000 EUR. Atbalstām arī RIXC aktivitātes, kurām novirzītais valsts finansējums pēdējā gada laikā ir gandrīz dubultojies, bet izstāžu zāles "Noass" aktivitātēm piešķirtais valsts finansējums audzis par vairāk nekā 40%.

Arī Valsts Kultūrkapitāla fondā katru gadu vairāk nekā miljons EUR tiek izlietoti tieši vizuālās mākslas projektu atbalstam. Ir īpaša apakšprogramma vizuālās mākslas projektiem, kurā ik gadu tiek atbalstītas vairāk nekā 300 dažādas ieceres. Šajā mērķprogrammā atbalstīto projektu finansējums sastādīja 16% no visa Valsts Kultūrkapitāla budžeta kopā. Tāpat vizuālās mākslas projekti tiek atbalstīti arī Latvijas valsts simtgades un reģionālajās mērķprogrammās, kā arī īpašs atbalsts paredzēts valstiski nozīmīgu kultūras pasākumu veidošanai, piemēram, katru gadu tiek atbalstīts Cēsu mākslas festivāls. Tāpat esmu rosinājusi fonda attīstības stratēģijā nākotnē iekļaut mērķprogrammu laikmetīgās mākslas darbu iepirkumiem.

Šobrīd aktīvi strādājam pie Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma modeļa maiņas. Ceram, ka jau tuvākajos gados fonda finansējums pieaugs, jo būs tieši piesaistīts konkrētiem procentiem no akcīzes, kā arī izložu un azartspēļu nodokļiem. Lai arī plānojam atgriezties pie iepriekšējās fonda finansēšanas sistēmas, nevar noliegt, ka šī avota līdzekļu novirzīšana kultūras projektiem sabiedrībā raisa plašas diskusijas.

Kādi Latvijas simtgades programmā iekļautie mākslas notikumi varētu būt apdraudēti privātā līdzfinansējuma atsaukšanas dēļ?

Darīsim visu iespējamo, lai Latvijas valsts simtgades notikumi, kas iekļauti nacionālajā programmā, tiktu īstenoti atbilstoši iecerētajam.

Kad tiks izsludināts 58. Venēcijas mākslas biennāles konkurss? Kā tiks nodrošināta Latvijas dalība Venēcijas 58. mākslas biennālē? 

Konkurss ir izsludināts maija sākumā un Latvija noteikti piedalīsies Venēcijas mākslas biennālē arī nākamajā gadā. Lielākā daļa Latvijas dalībai Venēcijas biennālē tiek finansēta no valsts budžeta. 

Priecājamies arī informēt, ka aprīļa beigās ir noslēgts līdzfinansēšanas līgums ar SIA „Alfor”, kuru parakstījis "Mākslai vajag telpu" valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns, par dalības nodrošināšanu Venēcijas mākslas biennālē līdz 2023. gadam. Ziedojuma līgums paredz līdzfinansējumu nākamo trīs Latvijas ekspozīciju veidošanai – kopumā 150 000 eiro apmērā.

VKKF nule kā paziņojis par pirmā radošo personu atbalsta konkursa rezultātiem, akcentējot, ka lielākā daļa iesniegumu bijuši tieši no māksliniekiem. Kas turpmāk būtu darāms, lai uzlabotu mākslinieku materiālo stāvokli?

Šogad Radošo personu atbalsta programma tiek realizēta pirmo gadu, jau janvārī VKKF saņēma desmit vizuālās mākslas pārstāvju pieteikumus. Šajos mēnešos Radošo savienību padome ir sniegusi teju 100 konsultācijas un pirmajos mēnešos piešķirts atbalsts 23 pretendentiem no iesniegtajiem 24 pieteikumiem VKKF.

Pēc pirmā pusgada izvērtēsim programmas rezultātus, apkoposim priekšlikumus, apzināsim nepilnības un pilnveidosim sistēmu. Atbalsta programmas finansējums ir 500 tūkstoši EUR gadā, ar to varēs palīdzēt vidēji 200 radošajām personām, kas nonākušas īslaicīgās grūtībās.

Vai Kultūras ministrija neplāno nākt klajā ar kādām iniciatīvām, kas stabilizētu stāvokli vizuālās mākslas nozarē?

KM katru gadu strādā, lai palielinātu nozares finansējumu. Kopš 2013. gada valsts budžeta finansējums kultūrai ir pieaudzis par aptuveni 75 miljoniem EUR, savukārt no ES fondiem kultūras projektu realizācijai KM ir piesaistījusi par 77 miljoniem EUR vairāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā.

Kā jau minēju, Valsts simtgades kulminācijas gadā atbalsts vizuālās mākslas institūcijām pieaudzis par 500 tūkstošiem, sasniedzot 5.7 miljonus EUR. Veidojot nākamā gada budžetu, meklēsim iespējas papildu finansējuma piesaistei. 

Kultūras vidē ir izskanējušas baumas, ka valstiski nozīmīgu nākotnes kultūras objektu ziņā Kultūras ministrijas prioritāte Rīgā šobrīd ir koncertzāle, nevis laikmetīgās mākslas muzejs. Vai tā ir un, ja ir, kāds tam ir pamatojums?

Šobrīd KM aktīvi strādā un modelē dažādas iespējas Nacionālās koncertzāles būvniecībai. Pēdējos gados tā viennozīmīgi bijusi ministrijas prioritāte, jo nekas neliecināja, ka Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekts New Hanza City kvartālā būtu apdraudēts.

Nacionālās koncertzāles būvniecība ir saistīta ar vairākiem jautājumiem: LNSO mājvieta un Lielās ģildes neatbilstība orķestra un mūzikas cienītāju vajadzībām, kā arī Latvijas mūzikas dzīves izcilībai un daudzveidībai neatbilstošas izpaušanās iespējas – uz Latvijas reģionālo koncertzāļu fona, Rīga vairs nav konkurētspējīga ne vien starptautiskā, bet arī pašmāju mērogā - tādejādi nepietiekami izmantojot mūzikas nozares gan māksliniecisko, gan sociālekonomisko potenciālu Rīgas pilsētas un Latvijas kopējai izaugsmei.

Kā KM redz savu lomu mecenātisma veicināšanā Latvijā?

Nodokļu reformas ietvaros KM strādāja pie tā, lai tiktu paredzēts reāls ieguvums uzņēmumiem, kuri ziedo, tostarp kultūras pasākumu nodrošināšanai. Daļēji to izdevies atrisināt – ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, turpmāk nodokļu maksātājs, kas vēlas ziedot, var izvēlēties ienākuma nodokļa atvieglojuma veidu. Turklāt UIN atvieglojumi pienākas tiem nodokļu maksātājiem, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic KM deleģētas valsts funkcijas un laikmetīgās mākslas jomā šajā sarakstā ir aptvertas gandrīz visas organizācijas.

Attiecībā uz mecenātismam labvēlīgu nodokļu regulējumu - tuvākā gada laikā būtu nepieciešams izvērtēt nodokļu reformas ietekmi uz kultūras sponsoru un atbalstītāju piesaisti, sadarbībā ar Finanšu ministriju organizējot diskusiju par papildus pasākumiem ziedošanas kultūras vairošanai.

Bet jau šobrīd KM un tās padotības iestādes īsteno aktīvu sadarbību ar privātiem ziedotājiem. Sadarbība pamatā tiek veidota sasaistē ar konkrētām kultūras programmām, piemēram, Dziesmu un deju svētkiem, Latvijas valsts simtgadi. Katrai nacionālai kultūras institūcijai ir iedibinātas mecenātisma tradīcijas. Pastāvīga sadarbība KM un tās iestādēm ir izveidojusies ar valsts kapitālsabiedrībām, kas ik gadu atbalsta kultūras procesus. Piemēram, īpašā Latvijas valsts mežu programma Kultūrkapitāla fondā.

Atbalstītāju ieinteresētība ir saistīta ar piedāvāto kultūras aktivitāšu izcilību, pievilcību, potenciālu piesaistīt plašākas sabiedrības uzmanību, kā arī atbilstību potenciāla atbalstītāja darbības mērķiem. Tādejādi katram atbalstītājam ir jāveido individualizēts sadarbības piedāvājums.

Nozīmīgs priekšnoteikums darbā ar mecenātiem ir kultūras vadītāju prasmes, zināšanas un pieredze, tādēļ sadarbības veidošana ar atbalstītājiem un privāto līdzekļu piesaistes jautājumi un prakses ir integrējamas profesionālajās kultūrizglītības programmās.