Ata Izanda izstāde „Pārejas formas“. Foto: Klāvs Loris

Īssaruna ar mākslinieku Ati Izandu par viņa izstādi “Pārejas formas” 0

Lauma Laube
13/06/2017

Kopš maija Mūkusalas Mākslas salona Mazajā zālē skatāma jaunā mākslinieka Ata Izanda personālizstāde “Pārejas formas”. Apvienojot klasisko eļļas glezniecību, telpiskus objektus un spilgtus krāsu toņus, izstāde ir kā simboliem piepildīta pasaule, kas interesentiem jāsteidz apskatīt līdz 22. jūnijam. 

Atis Izands (1986) Latvijas Mākslas akadēmijā studējis glezniecību, tajā pašā laikā aizraujoties arī ar vides objektu veidošanu, un tieši šī izstāde kalpo kā secīga pāreja no glezniecības uz instalāciju mākslu. Lai gan “Pārejas formas” ir jaunā mākslinieka pirmā personālizstāde, Izands paspējis sevi pierādīt, piedaloties jauno mākslinieku grupas izstādē “Spriedze” (2016) un pārstāvot Latviju starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē Jeune Création Européenne (2015).

Arterritory.com aicināja Ati uz sarunu, lai uzzinātu vairāk par mākslinieka radošo darbību un izstādes iedvesmas avotiem.


Atis Izands izstādē “Pārejas formas”. Foto: Renārs Derrings

Šī ir jūsu pirmā personālizstāde. Kā jūtaties pēc izstādes atklāšanas?

Es pazīstu šo sajūtu – tā ir līdzīga, kā pēc skatēm, bet rodas arī domas par to, ko darīt tālāk. Vispār es strādāju ļoti periodiski, piemēram, gadu varu nedarīt neko saistībā ar izstādēm. Šķiet, ka pēc Mākslas akadēmijas pabeigšanas tā arī bija, veidoju tikai vides objektus. Tagad divus mēnešus esmu intensīvi nostrādājis, un atkal ir tāds tukšuma periods, ir arī meklējumi, kā to aizpildīt. Protams, gribētos turpināt nodarboties ar mākslu, bet ir personiskā dzīve, nauda arī jāpelna... Tomēr es ceru, ka varbūt kāds vēl uzaicinās veidot izstādi. (Smejas


Ata Izanda izstāde “Pārejas formas”. Foto: Renārs Derrings


Ata Izanda izstāde “Pārejas formas”. Foto: Agnija Grigule

Izstādē “Pārejas formas” redzamas gan jūsu jaunās gleznas, gan speciāli Mūkusalas Mākslas salonam veidoti telpiski objekti. Kā izvēlējāties izstādē apvienot atšķirīgus mākslas medijus?

Pirms tam es strādāju klasiskās eļļas glezniecības tehnikā – tādi darbi bija redzami arī izstādē “Spriedze”. Tomēr es mēģināju no tā attālināties, paralēli veidojot vides objektus – vairākus gadus esmu veidojis telpiskus objektus festivālam Positivus, piedalos Rīgas Domes konkursos. “Pārejas formās” parādās tāda kā iziešana no plaknes, jo šī plakne nesniedz piepildījumu. Manos darbos vienmēr ir parādījusies trīsdimensionālā vide, man gribas veidot trīsdimensiju pasauli. Vides objekti ir tā burtiskā pāreja no glezniecības uz instalāciju mākslu, un tie savā veidā sasaistās ar manām gleznām. Jāņem vērā arī izstāžu telpas uzstādījumu un pieņemtās normas, jo pārsvarā tajā tiek izstādīta glezniecība. “Pārejas formu” kuratore Diāna Barčevska mani iepazina kā gleznotāju, tādēļ bija pienākums izstādīt gleznas, un to visu mēs organiski mēģinājām savienot. Turklāt pēkšņi aiziet prom no glezniecības, kas ir mans pamats, būtu pārāk strauji. Pats izstādes nosaukums arī liecina par pāreju – tad redzēs, kas būs tālāk. Protams, man patīk veidot vides objektus, bet, ja skatāmies no racionālās puses, glezniecība ir medijs, ko var pārdot, ielikt kolekcijā, pielikt pie sienas. Ar telpiskiem elementiem ir sarežģītāk – tiek ieguldīti resursi, patērēts daudz materiāla un labākajā gadījumā tos varēs atrast laikmetīgās mākslas muzejos. 


Ata Izanda izstāde “Pārejas formas”. Foto: Renārs Derrings

Šīs izstādes darbi ir pakļauti gaismai. 

Jā, izstādes darbi ir pakārtoti zilai un rozā gaismai. Gleznas tapa, ņemot vērā zilas un rozā gaismas dominanci, un telpiskie objekti ir veidoti tā, lai ultravioletajā apgaismojumā tie spīdētu. Izstādes tumšā telpa deva iespēju darboties ar gaismu, un varētu teikt, ka izstāde tika pakārtota norises vietai. Mani uzrunāja telpas pelēkās sienas, un tā radās šie spilgtie toņi. Iepriekš es veidoju tādas klusinātas, pelēkas ainavas, tās šeit neiederētos. Ir vēlme darīt ko jaunu, varbūt tie nav eksperimenti, bet vienmēr kaut kas mainās gan formu, gan izmantoto mediju ziņā. Tas, ka esmu beidzis gleznotājus, neuzliek man nekādas robežas, es vairāk sevi uztveru kā plaša profila speciālistu. (Smejas

Jūsu darbos pamanāms plašs vizuāls vēstījums – no dabas ainavām līdz ģeometriskai abstrakcijai. Kā, jūsuprāt, šis vizuālais vēstījums rada vienotu māksliniecisko tēlu?

Vienojošais elements formāli un vizuāli ir krāsa, krāsu pārejas. Izstādi skatoties no tās sākuma un ejot no darba uz darbu, ir redzama transformācija – ainavas pāraug ģeometrijā. Šis izkārtojums ir speciāli veidots. Uz balkona, kas ir vēl viena atsevišķa telpa, ir redzami senākie (pelēkie) darbi, un tad soli pa solim notiek pāreja uz ģeometriju.


Ata Izanda izstāde “Pārejas formas”. Foto: Renārs Derrings

Tātad izstādes apmeklētājs tiek vests cauri izstādei. 

Jā, sāc ar vienu darbu, tad ir nākamais, līdz beigās nonāc pie ģeometriskas kolonnas.

Pastāstiet par izstādes iedvesmas avotiem! 

Iedvesmas avoti ir gan personīgi pārdzīvojumi, gan tāda kā nedrošības sajūta, kas, iespējams, turpinās no izstādes “Spriedze” laikiem, – par dažādiem pasaules procesiem, par vērtībām, kas paliks mūsu bērniem, par ētikas un morāles normu trūkumu mūsdienu sabiedrībā, kurā dominē masu kultūra. Arī bailes par nākotni un kultūras vērtību izzušana tiek atspoguļota. Izstādē ir ļoti daudz simbolu, piemēram, sabrukusī kolonna. To var uztvert diezgan tieši – kā Senās Grieķijas un Romas tempļu spridzināšanu Tuvajos Austrumos, Sīrijā, gan kā abstraktu simbolu un alegoriju par izzūdošām kultūras vērtībām. 

Kādi ir jūsu plāni nākotnei? Vai ir kāds jauns projekts, pie kā strādājat?

Uz valsts simtgadi ceram izveidot telpisku objektu pilsētvidē. Tas, protams, atkarīgs no finansējuma, bet konkursā kopā ar kolēģi piedalāmies un ceram, ka uz Latvijas simtgadi šis interaktīvais gaismas objekts varēs tapt. Protams, arī ceru, ka kāds uzaicinās vēl kādu izstādi izveidot. (Smejas) Es labprāt turpinātu nodarboties ar mākslu.


Foto no Ata Izanda privātā arhīva

mmsalons.lv