Foto

Īssaruna ar Gasworks izstāžu un rezidenču programmu kuratoru Robertu Lekiju

Tomass Pārups


08/03/2017

Roberts Lekijs dzīvo un strādā Londonā. Kopš 2011. gada viņš strādā Londonas mākslas centrā Gasworks kā izstāžu un rezidenču programmu kurators. Gasworks, kas 1994. gadā tika dibināta kā mākslinieku vadīta organizācija, ir pakāpeniski kļuvusi par nozīmīgu Londonas laikmetīgās mākslas vides pieturas punktu, ik gadu organizējot sešpadsmit mākslinieku rezidences, vienlaikus piedāvājot plašākai publikai pieejamu izstāžu un pasākumu programmu.

Uzturēšanās pilnīgi apmaksātā rezidencē māksliniekam var pavērt plašu iespēju loku. Laika pietiekamība, kas nepieciešama jaunu mākslas darbu radīšanai, ir garantēta. Tas pats attiecas uz telpām un mākslinieciskās kopienas sajūtu, kas dziļi sakņojas telpās kā Gasworks.

1. martā “kim? Rezidences Balvu” – iespēju uzturēties un strādāt Londonas Gasworks – saņēma māksliniece Ieva Kraule. Lēmumu teju vai vienpersoniski pieņēma Roberts Lekijs. Ar viņu tikāmies uz sarunu dažas stundas pirms balvas pasniegšanas ceremonijas.


Gasworks
2017. gada pavasara atvērtās darbnīcas notiks 18. martā. Mākslinieki – Cocoy Lumbao (Filipīnas), Adriana Minoliti (Argentīna), Catarina de Oliveira (Portugāle), Ben Rosenthal (Šveice)

Vai tu varētu paskaidrot tiem, kuri, iespējams, nezina, kas ir Gasworks, ko tieši šī institūcija dara?

Gasworks tika nodibināta 1994. gadā. Tā funkcionē kā starptautiska mēroga organizāciju tīkla Triangle Network centrs, kurš lielākoties sastāv no mākslinieku vadītām mākslas telpām – artist-run spaces. Lielākā daļa šo telpu atrodas ārpus Eiropas un Ziemeļamerikas. 

Mūsu institūcija sākās tikai kā rezidenču programma, bet tagad rīkojam arī izstādes – paralēli sešpadsmit mākslinieku rezidencēm gadā. Izstāžu programma pārsvarā fokusētu uz mākslinieku personālizstādēm, bet dažkārt organizējam arī grupu izstādes. Institūcijas pamatā ir vēlme savienot lokālo mākslas scēnu ar starptautisko. Esam attīstījuši programmas, kurās iesaistām vietējos māksliniekus, kā arī cenšamies radīt saskares punktus starp Gasworks un vietējām kopienām. 


Jamie Crewe. Wax Figure
. 2017. Mākslinieka īpašums. Izstāde Jamie Crewe: Female Executioner. 26.01.2017 – 26.03.2017. Foto: Andy Keate

Kā radās jūsu sadarbība ar kim? Laikmetīgās mākslas centru?

Es pieņemu, ka kim? komanda mūs uzmeklēja tāpēc, ka viņi zināja par mūsu vēlmi strādāt ar ārvalstu māksliniekiem. Domāju, ka kim? no savas puses vēlējās Latvijas mākslas ainu padarīt starptautiskāku.

Vai Baltijas valstis bija izraisījušas jūsu interese vēl pirms sadarbības ar kim? Laikmetīgās mākslas centru?

Ne gluži. Liela daļa mūsu sadarbību, kā arī tīri ģeogrāfiskais fokuss, ir bijis vērsts uz pasaules daļu, ko cilvēki allaž sauc par “globālajiem dienvidiem”. Mums ir daudz sadarbības partneru Dienvidamerikā un Āfrikā, bet mazāk – Eiropā un Ziemeļamerikā. Jau no paša sākuma mūs interesēja tās pasaules vietas, kas mākslas ziņā savulaik atradās ārpus Rietumu uzmanības zonas. Tādēļ cenšamies pievērsties tiem pasaules punktiem, kuros tieši pēdējā laikā sajūtamas spēcīgas mākslinieciskās vēsmas un attīstība.

Vai šis modelis neatbilst arī visam postpadomju blokam?

Jā, tieši tā. Tādēļ arī mums ir interese veidot saikni ar Latviju.


Foto: gasworks.org.uk

Šis varētu šķist visai tiešs jautājums, bet gribētu vaicāt, kāda, tavuprāt, ir vispārīgā nozīme institucionalizētām mākslinieku rezidenču programmām?

Gasworks rezidenču programmā uzsvars tiek likts uz mākslinieciski pētniecisko praksi un mākslinieku attīstību, kā arī mēs rūpējamies par iespēju radīt jaunus darbus. Gasworks ir vieta, kur mākslinieki dzīvo un strādā kopā noteiktu laika periodu un noslēgumā prezentē paveikto. Rezidenču programma ir nošķirta no izstāžu programmas – tas daļēji ir laika plānošanas jautājums, jo rezidences tiek organizētas katru gadu, balstoties uz starptautisko sadarbību, bet izstādes prasa ilglaicīgāku plānošanu. kim? rezidence ir sava veida izņēmuma gadījums – parasti pieteikties mūsu rezidencēm var caur atvērto konkursu. Izstādēs lielāks uzsvars tiek likts uz kuratora darbu; mākslinieki tiek pieaicināti tajās piedalīties.

Rezidence ir pilnībā apmaksāta iespēja ārzemju māksliniekiem uzturēties un strādāt Gasworks telpās. Māksliniekiem nav katru dienu jāuzturas darbnīcā. Viņi pēc saviem ieskatiem var doties un, piemēram, veikt pētniecisko darbu. Mēs vēlamies būt elastīgi attiecībā uz māksliniekiem.

Gasworks ir arī darbnīcu telpa – mums ir deviņas darbnīcas, kuras izīrējam Londonā dzīvojošiem māksliniekiem noteiktam laika periodam, kas var ilgt līdz pat pieciem gadiem. Līdz art to, Gasworks telpās pastāvīgi dzīvo un strādā mainīga mākslinieku kopiena.

Tātad sadarbība ar Gasworks ikkatram māksliniekam ir arī tāda kā “tīklošanās” iespēja.

Jā, es domāju, ka tā ir. Mēs cenšamies arī aicināt vietējos kuratorus un mākslas kritiķus, lai sapazīstinātu viņus ar māksliniekiem.

“kim? Rezidences Balvas” formāts atšķiras no citām balvām, kas sastopamas Latvijas kontekstā. Vai, tavuprāt, iespēja uzturēties rezidencē ārzemēs paver vairāk iespēju nekā, teiksim, naudas prēmija?

Daļā gadījumu tas varētu tā notikt. Domāju, ka šāda veida balva padara latviešu mākslu pieejamāku starptautiskā kontekstā un aktīvi palīdz veidot Latvijas laikmetīgās mākslas ainu gan šobrīd, gan nākotnes perspektīvā. Tā paplašina cilvēku redzesloku un padara viņus atvērtus laikmetīgās mākslas praksēm no dažādām pasaules malām.


Roberts Lekijs un trīs no “kim? Rezidences Balvas” finālistiem – Evita Vasiļjeva, Ieva Kraule, Krišs Salmanis

Kāds būtu tavs komentārs par “kim? Rezidences Balvas” finālistu atlasi?

Vēlos teikt, ka man bija liela prieks sastapties ar šiem māksliniekiem. Tikšanās ar viņiem man palīdzēja iegūt izpratni par Latvijas laikmetīgās mākslas ainu. Es domāju, ka šie mākslinieki kopumā pārstāv visai plašu un daudzveidīgu mākslas prakšu amplitūdu. Tādēļ man bija grūti iezīmēt atšķirības, kas varētu man palīdzēt pieņemt gala lēmumu, vadoties no darbiem, kurus es redzēju. Varētu teikt, ka izvēlēšanās process pats par sevi ir diezgan maldīgs – pareizu atbilžu nav. Tas padarīja manu darbu vēl grūtāku. Man bieži negadās iespēja apciemot svešu valsti un izvērtēt mākslinieku veikumus. Pieredze atšķiras no strādāšanas ar open-call projektiem, jo šādi ir iespējas ar māksliniekiem aprunāties, un, kad esi ar māksliniekiem personīgi iepazinies, gala lēmumu pieņemt ir vēl grūtāk.

Vai tev bija skaidrs, ko tu meklē, izvērtējot šo mākslinieku darbus?

Nē, nebija. Man nebija iepriekšēju zināšanu par to, kas notiek Latvijas laikmetīgajā mākslā, tādēļ būtu visai naivi iedomāties, ka jau zināju, ko vēlējos šeit sagaidīt. Tajā pašā laikā diezgan labi pazīstu Gasworks. Tādēļ, sastopoties ar šiem māksliniekiem, vadījos pēc tā, kas, manuprāt, vislabāk atbilstu Gasworks profilam.

gasworks.org.uk