Jānis Murovskis. Foto: Matīss Murovskis

Tumsa, zvaigznes, mēnesgaisma, lietus, atkusnis, vējš, okeāns... 0

Īssaruna ar mākslinieku Jāni Murovski par izstādi “Skata punkts”

Lauma Laube
23/02/2017

15. februāra vakarā galerijā „Daugava” tika atklāta Jāņa Murovska personālizstāde „Skata punkts”. Šī izstāde, kas apmeklētājiem pieejama līdz 18. martam, ir liela radoša darba rezultāts. Tā lielumu apliecina ne darbu skaits, kas ir vērā ņemams, bet mākslinieka profesionālā varēšana, meistarība pārvaldīt viņa instrumentu – krāsu. Ar to viņš operē, uz audekla vai papīra plaknes izspēlējot visu, kas dzīvē viņu pratis uzrunāt, pārsteigt, ko nav ļāvusi aiznest ikdienas steigai. 

Jānis Murovskis ir vērtīgu atradumu glabātājs, pareizāk – lietotājs, jo visa tā atrastā bagātība ir viņa sietspiedēs. Jā, viņš ir meistars. Bet vispirms gan mākslinieks, kurš ar savu meistarību uzrunā skatītāju. 

Arterritory tikās ar Jāni, lai noskaidrotu mazliet vairāk par izstādi, mākslinieka iedvesmas avotiem un to, kādēļ tieši sietspiede ir Murovska liktenīgā tehnika. 


Jānis Murovskis. “Pēdējā pietura.” 2017. Papīrs, sietspiede

Pastāstiet, lūdzu, par izstādi un tajā redzamajiem darbiem!

Ekspozīciju veido darbu izlase no pēdējo divu gadu laikā radītajām sietspiedēm. Tās tapušas, izmantojot paša atrastus un attīstītus tehnoloģiskus un radošus risinājumus.

Vai izstādes darbiem piemīt kāds konkrēts vadmotīvs vai tēma, par kuru šie darbi stāsta?

Skaidrs, ka te caurvijas dabas tēma. Iedvesma ir daba, dabas parādības. Tumsa, zvaigznes, mēnesgaisma, lietus, atkusnis, straume, zibensizlāde, vējš, okeāns. Visticamākais, ka skatītājs pirmajā mirklī šīs parādības vai objektus nesaskatīs. Katram darbam piemīt sava grafiskā interpretācija, kas neatspoguļo reālo vidi, bet ļauj sajust noskaņu, aicina paskatīties ilgāk. 


Jānis Murovskis. “Mēnesnīcā.” 2017. Audekls, sietspiede

Izstādei ir dots nosaukums „Skata punkts”. Ko tas nozīmē?

Šo skata punktu var dažādi uztvert un tulkot. Tā var būt gan īpaša vieta, no kurienes skatīties, tas var būt laiks, kad skatīties. Tas var būt arī uzskats, attieksme pret attēlojamo objektu, skatītāju vai darba tehnoloģiju. Kad, kā un kāpēc veikts šis darbs. 

Arī uz gatavu darbu var raudzīties no dažādām pozīcijām. 

Jau vairāku gadu desmitu garumā veidojat sietspiedes. Kā izlēmāt, ka strādāsiet tieši šajā tehnikā?

Man nebija jāizlemj. Viss notika ritumā. Studiju gados radās interese par šo drukas tehnoloģiju, vēlāk tā kļuva par nopietnu aizraušanos. Sekoja un joprojām turpinās sietspiedes pasniedzēja darbs Mākslas akadēmijā. Tā sietspiede kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem ir mans interešu lauks. Tajā ir tik daudz vēl neapjaustu iespēju un neapgūtu tehnoloģisku risinājumu! Rodas nepārvarama vēlēšanās to visu pārbaudīt.


Jānis Murovskis. “Pļavā.” 2017

Kādēļ sietspiežu veidošanā jums tik svarīga ir krāsu izmantošana?

Nu kur liksies bez krāsas? Krāsa ir neatņemama gan dzīves telpas, gan mākslas darba sastāvdaļa. Krāsa viena nevarētu krāsoties, tai vienmēr blakus būs kāda cita. Un tad jau sākas saspēle. Tā uzreiz rada kādas asociācijas, noskaņas. Pat ja nodrukā audeklu ar vienu, pieņemsim, melnu krāsu. Audekla materiāla krāsa, blakus sienas vai grīdas krāsa, parādās vēl kādi atspīdumi vai gaismas, viss mainās.

Ja runa ir par krāsu kā materiālu, tad jā – es dodu priekšroku šķīdinātāju grupas krāsām. Tās ļauj strādāt nesteidzīgi, panākt vajadzīgos spīdumus, matējumus, caurspīdīgumus vai pārklājumus. Veidot gan plānus, gan biezus, fakturētus krāsu slāņu klājumus. Darbiem ir ļauts pieskarties. Izmēģiniet! Tā ir vēl viena sajūta.


Jānis Murovskis. “Kāpums.” 2017. Papīrs, sietspiede

Pie vairākiem jūsu darbiem bieži var lasīt apcerīgas, pat poētiskas rindas. Kādēļ nolēmāt tās darbiem pievienot? Varbūt tās paspilgtina to, kas darbā attēlots?

Bērnībā man simpātijas izraisīja garie viduslaiku grāmatu virsraksti, kurus izlasot jau puslīdz bija skaidrs, par ko būs runa. Droši, ka šīs atmiņas ir mani ietekmējušas. 

Tomēr jāatzīst, ka mani darbu paraksti neapraksta pašu darbu. Tie ir kā manu konkrētā mirkļa sajūtu restaurācija. Šīs sajūtas veidojās ne tikai kā vizuāls attēls, bet tās ietekmēja vietas situācija, laikapstākļi, paša noskaņojums utt. Es nedomāju, ka šie paraksti ko paspilgtina, bet tie ir darba daļa. Varētu tos nosaukt arī par personisku vietas sajūtas apraksta vingrinājumu. Pietiekami īsi, lai lasītājam neapniktu, bet ar koncentrētu, man svarīgu saturu. 

Kas parasti kalpo par jūsu iedvesmas avotu jaunu darbu veidošanai?

Tas ir vairāku faktoru komplekss. Te noteikti sava ietekme ir redzes atmiņai, vizuālai pieredzei. Ļoti svarīgs ir „kļūdas faktors”. Es to tā saucu. Manā uzskatā tas ir vislabākais dzinējspēks. Jo gandrīz katra kļūda vai atkāpe no normas paver jaunu meklējumu lauku. Kā šo kļūdu padarīt apzinātu? Ko šī atkāpe no normas slēpj? Kā tā var ietekmēt darba tehnoloģisko procesu? Tie ir man svarīgi jautājumi, ko cenšos savā darbā risināt. Sietspiede ir pietiekami stingri pakļauta gadu gaitā izveidotiem tehnoloģiskiem rāmjiem. Pārkāpjot šīs robežas, rodas jaunas iespējas. Un tad vienā mirklī saslēdzas. Saproti, ka ar šo „kļūdas paņēmienu” vari parādīt vienu vai otru vizuālās pieredzes mirkli.