Verners Lazdāns. Foto: Gints Gabrāns

Vienas dienas saimnieks 0

Īssaruna ar mākslinieku Verneru Lazdānu

Lauma Laube
03/02/2017

Sākot ar pirmdienu, 6. februāri, galerijā “Alma” būs skatāma mākslinieka Vernera Lazdāna personālizstāde “Rītdiena nav apsolīta”. Nu jau piektā mākslinieka solo izstāde galerijā “Alma” apmeklētājiem būs atvērta līdz 3. martam, tajā skatāmie darbi, kas tapuši pagājušā gada laikā, veidoti izteiktā mākslinieka rokrakstā un stāsta par attiecībām starp kosmosu, dabu un cilvēku.

Verners Lazdāns Latvijas mākslas telpā darbojas vairāk nekā divdesmit gadus, secīgi studējot arhitektūru, grafikas dizainu un 2008. gadā absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistrantūru. Savulaik mākslinieks saņēmis Induļa Zariņa stipendiju (2000), bet par izstādi “Nativus” viņš bijis nominēts Purvīša balvai 2013.

Arterritory tikās ar Verneru, lai uzzinātu mazliet vairāk par gaidāmo izstādi un to, kādēļ rītdiena mums nekad nav apsolīta. 


Verners Lazdāns. „Novērotājs 3.“ 2016

Lūdzu, pastāstiet par pašu izstādi un tajā redzamajiem darbiem! 

Izstādē būs apskatāmi 2016. gadā tapuši darbi. Tas ir laiks, kuru es varētu raksturot kā neziņas, šaubu un nedrošības periodu manis paša dzīvē. Nedrošību par rītdienu.

Šo nedrošību un uztraukumu es jūtu arī sabiedrības noskaņojumā. Tas ir viens no iemesliem, kas man lika izvēlēties konkrēto izstādes nosaukumu.

Droši vien nozīme ir arī darbu tapšanas vietai un veidam. Nu jau vairākus gadus daudz laika pavadu laukos, Salacgrīvas novadā. Tur arī strādāju. Cilvēkam, kurš visu līdzšinējo dzīvi bijis pilsētnieks, tas ir savdabīgs eksperiments pašam ar sevi – ir jādzīvo vidē, kur nav pilsētas steigas un likumu. Salacgrīvā ir labi nosacījumi, lai vēl vairāk attīstītos tas pirmatnējais un mitoloģiskais elements, kas ir klātesošs arī manu iepriekšējo gadu darbos. 


Verners Lazdāns. „Antena.“ 2016

Kas kalpoja par iedvesmas avotu šīs izstādes veidošanai?

Iedvesma veidot izstādi man radās no pašas iespējas strādāt regulāri un intensīvi. To man finansiāli nodrošināja labs draugs. Liels paldies viņam par to.

Ja nav iespējas strādāt, nav arī darbu. Ļoti vienkārši! Gribu pateikties arī Kultūrkapitāla fondam par sniegto atbalstu radošas stipendijas veidā.

Vai izstādes darbiem piemīt kāds konkrēts vadmotīvs vai tēma, par kuru šie darbi stāsta?

Vadmotīvs ir attiecības starp cilvēku, dabu un kosmosu. Par kādu „iekšēju telpu“, kura atrodas katrā cilvēkā un robežojas ar vēl neizpētītu teritoriju. Skatītājam ir iespēja interpretēt, balstoties uz savām sajūtām un pieredzi. Darbos ir vairāk metaforu, nevis konkrētu refleksiju, kuras ir bāzētas uz kādiem notikumiem. 


Verners Lazdāns. „Rītdiena nav apsolīta.“ 2016

Izstādei ir dots nosaukums „Rītdiena nav apsolīta“. Ko tas simbolizē?

Nosaukums vienlaikus ietver gan neziņu un nedrošību, gan paļāvību. Tiešākajā veidā tas attiecas arī uz manu darbu tapšanas procesu. Bieži vien, atnākot uz darbnīcu, man ir neliela vīzija, bet nav ne jausmas, vai es šodien vai rīt kaut ko jēdzīgu uzgleznošu. Tad es sāku darboties un „lietas“ parādās. Dažreiz ātrāk, dažreiz lēnāk. Reizēm nesanāk nekas. Turklāt mani tas nemaz neuztrauc, jo neticu iepriekš izdomātām un uzkonstruētām lietām. Ticu, ka tikai procesā rodas reāli atklājumi. Man patīk pats darba process. Kontrolējami instinktīvs.

Es to izjūtu tā kā Frenks Auerbahs (Frank Auerbach) par to ir teicis. Latviski tas skan aptuveni tā: „Visa gleznošanas būtība ir lielā mērā prasme aizmirst sevi un būt gatavam darboties instinktīvi.“ Es arī esmu tās teorijas piekritējs, ka nevis mēs (mākslinieki) radām mākslu, bet tā caur mums rada pati sevi.


Verners Lazdāns. „Viņš nav perfekts.“ 2016

Vai jūs pats ietekmējaties vai dzīvojat pēc šī principa – rītdiena nav apsolīta, tādēļ jādzīvo šodien?

Esmu izteikts „vienas dienas saimnieks“. Tas sevī ietver nedrošību, bet vienlaikus trenē paļāvību un cerību, ka viss būs labi... 

Iespējams, tas māca arī samierināšanos ar esošo stāvokli un lietām, kuras es nespēju ietekmēt. 

Ar mākslu nodarbojaties jau vairāk kā divdesmit gadu, un jūsu darbos izteikti pamanāms jūsu rokraksts. Tomēr kā savu rokrakstu saredzat un raksturojat jūs pats?

Grūti spriest pašam par savu rokrakstu. Ir labi, ja tas šķiet izteikti pamanāms un vēl labāk, ja var atrast savu „mašīnu“. Par to labi ir pateicis New York Magazine mākslas kritiķis Džerijs Salcs (Jerry Saltz): “Visiem izcilajiem māksliniekiem jāspēj radīt mašīna, kas var darīt neparedzamas lietas. Arī tad, ja šīs lietas māksliniekam šķiet murgainas vai neglītas.”

Kādi ir Jūsu plāni nākotnei? Vai ir kāds jauns projekts, pie kā strādājat?

Saskaņā ar izstādes nosaukumu, varu teikt, ka nav nekādu plānu. 


Verners Lazdāns pie gleznas „Kažoks“ galerijā „Alma“. Foto: Gints Gabrāns

vernerslazdans.com