Anete Melece. Foto: Atis Jākobsons

Mazliet sarežģīts stāsts par vientulību un empātiju 0

Īssaruna ar animācijas filmu režisori un ilustratori Aneti Meleci

Lauma Laube
18/10/2016 

Šo ceturtdien, 20. oktobrī, sākas Rīgas Starptautiskā filmu festivāla (Riga IFF) īsfilmu konkursa programma Riga Short. Bet jau rīt plkst. 20.00 kinoteātrī “Kino Bize” notiks Riga Short atklāšanas pasākums, kura ietvaros Latvijas pirmizrādi piedzīvos Anetes Meleces animācijas filma “Analīzes paralīze” (Analysis paralysis, Šveice, 2016)*.

“Analīzes paralīze” ir Meleces trešā animācijas filma, kurai viņa ir gan scenārija autore, gan māksliniece, gan režisore. Filmas galvenais varonis ir Antons, kurš apmaldījies pats savā galvā, līdz kādu dienu dzeltens zābaks parāda viņam izeju.

Filma īsā laikā paspējusi iegūt vērā ievērojamus novērtējumus – septembra sākumā notikušajā animācijas filmu festivālā Fantoche Šveices pilsētā Bādenē Anetes Meleces režijā tapusī filma “Analīzes paralīze” saņēma divas godalgas – Šveicē producēto filmu kategorijā tā godalgota ar High Swiss risk, kā arī skatītāju balvu. Savukārt septembra otrajā pusē īsfilmu un animācijas filmu festivālā Encounters Lielbritānijas pilsētā Bristolē filma ieguva Animated Grand Prix 2016.

Arterritory tikās ar Aneti, lai uzzinātu mazliet vairāk par pašu filmu, Anetes dzīvi un radošo darbību Šveicē un to, kā radās ideja par neizlēmīgo Antonu un sērijveida dārza vandāli.


Kadrs no animācijas filmas “Analīzes paralīze”

Lūdzu, īsi ieskicējiet, par ko ir “Analīzes paralīze”!

Filma ir par Antonu, kurš bieži vien nespēj pieņemt lēmumus, jo ir apmaldījies savās garajās domās, kas rodas no pārliekas centības visās situācijās izdomāt pašu pareizāko un labāko risinājumu. Stāstā darbojas arī parka dārzniece, kuras dobes regulāri cieši no vandāļiem, un tas viņu padara ļoti piktu. Kopumā tas ir mazliet sarežģīts stāsts par vientulību un empātiju.

Kas kalpoja par filmas iedvesmas avotu?

Katram no mums šad tad piemetas tādi neizlēmības brīži. Man tas laikam ir īpaši bieži. Bet ideja par sērijveida dārza vandāli radās atceroties to senseno vasaru, kad piepelnījos, ravējot Mālpils tehnikuma puķudobes. Bija pāris tādi gadījumi, kad kāds bija akurāti nogriezis īrisus (droši vien cilvēks bija gājis ciemos), vai vienkārši nolauzis un turpat riņķī izmētājis rozes.


Kadrs no animācijas filmas “Analīzes paralīze”

Ko nozīmē filmas nosaukums “Analīzes paralīze”?

Tā sauc Antonam piemītošo kaiti.

Ko sagaidāt no skatītājiem? Varbūt ir kas konkrēts, kam vēlaties, lai skatītāji pievērš uzmanību?

Atšķirībā no manas iepriekšējās filmas “Kiosks”, kur darbība tā ļoti gludi mūs no sākuma aizved līdz beigām, šeit dramaturģija ir mazliet līkumaināka, tāpēc tas, ko es ieteiktu, ir vienkārši uzmanīgi skatīties. Gaidīt es neko negaidu, tomēr priecāšos, ja iznākuši no seansa, skatītāji būs mazliet smaidīgāki.


Kadrs no animācijas filmas “Analīzes paralīze”

Kā nonācāt līdz lēmumam veidot tieši animācijas filmas?

Tas kaut kā dabiski radās, savienojoties visām manām patikšanām – stāstīšanai, zīmēšanai, kustībai un skaņai.

Vai uzskatāt, ka jums piemīt kāds konkrēts rokraksts, kas iezīmējas jūsu filmās?

Gan jau ka ir, bet par to lai spriež skatītāji.


Kadrs no animācijas filmas “Analīzes paralīze”

Jūsu filmās ir vērojami ļoti interesanti varoņi, katram no viņiem piemīt arī ļoti atbilstošs raksturs un uzvedība. Kā jūs veidojat filmu varoņus – iedvesmojoties no apkārtējiem cilvēkiem un notikumiem vai radāt tos pilnīgi no jauna?

Tie varoņi nemaz nav interesantāki par tiem, ko var sastapt tepat apkārt, tikai viņu iekšējā pasaule daudz redzamāk atspoguļojas viņu ārējā veidolā un uzvedībā. Vismaz galvenajiem tēliem tā ir, un parasti tam ir kāds sakars ar manis pašas pieredzi un sajūtām. Pārējie, otrā plāna tēli, pārsvarā ir radušies no maniem apkārtējo cilvēku novērojumiem.


Kadrs no animācijas filmas “Analīzes paralīze”

Pašreiz jūs dzīvojat un strādājat Cīrihē, Šveicē. Kādēļ izlēmāt savu dzīvi un radošo darbību saistīt tieši ar Šveici?

Sākotnējais iemesls, kāpēc uz Šveici aizbraucu, nebija saistīts ar manu radošo darbību. Vēlāk, kad gribēju turpināt studijas, zināju, ka Lucernā ir ļoti laba animācijas skola, tāpēc nolēmu mācīties tur. Tā es iekļuvu Šveices animācijas vidē, kurā mani ļoti ātri pieņēma. Tomēr paralēli es darbojos arī Latvijā, un brīžiem gribētos kaut man būtu 1000 kilometru garas kājas, lai var vieglāk uztaisīt šo špagatu. Šveice pilnīgi noteikti arī ir atstājusi ietekmi uz veidu, kā es strādāju. Mana pirmā filma, ko veidoju vēl dzīvojot Latvijā – “Šodien Vilma nestrādā” – būtībā bija kustīga teksta ilustrācija un, jāsaka, tur bija ļoti daudz teksta. Kad filmu rādīju ārzemniekiem, viņiem to bija grūti uztvert, jo vienā laidā bija jālasa subtitri. Tā es nolēmu, ka turpmāk mēģināšu iztikt bez teksta, kas nemaz nebija tik grūti. Tas sakrita ar laiku, kad es tikai sāku mācīties vācu valodu, pie kam šveicieši raksta vāciski, bet runā dialektā, kas ļoti stipri atšķiras no vācu valodas. Dzīvojot tādā valodas miglā un mēģinot saprasties ar cilvēkiem, laika gaitā es uzasināju savu vizuāli intuitīvo uztveri, jo biju spiesta pievērst lielāku uzmanību sejas izteiksmēm un ķermeņa valodai. Animācijā tas ir ļoti noderīgi.

*Anetes Meleces animācijas filma “Analīzes paralīze” būs skatāma arī Riga IFF Starptautiskā konkursa pirmajā programmā 20. oktobrī plkst. 20.30 kinoteātrī “Kino Bize”.

anetemelece.lv
rigaiff.lv