Foto

Ko likt šodienas muzejam vēderā?

Intervija ar Turcijas laikmetīgās mākslas centra SALT izpētes un programmu direktoru Vasifu Kortunu

Monta Gāgane
29/09/2016

  Materiāls tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu

Lai aktualizētu jautājumu par topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja idejisko konceptu, no 8. līdz 9. septembrim Rīgā notika starpinstitucionālais mākslas simpozijs „Cross-training: 10 vingrinājumi ceļā uz muzeju”, ko organizēja ABLV Charitable Foundation. Tajā tika rīkotas vairākas vietējo un ārzemju nozaru speciālistu lekcijas, kā arī diskusijas un citas aktivitātes, lai apspriestu laikmetīgās mākslas muzeju transformācijas pasaulē un prakses, ko varam ņemt vērā, strādājot pie savas institūcijas izveides Latvijā.

Viens no astoņpadsmit priekšlasījumu autoriem bija arī kurators, autors, pasniedzējs un šobrīd vienas no redzamākajām mākslas institūcijām Turcijā – SALT – izpētes un programmu direktors Vasifs Kortuns. Viņš otrajā pasākuma dienā uzstājās ar lekciju „Muzejs kā instrumentu komplekts pārdomātu lēmumu pieņemšanai”.

Kortuna interešu lokā ir laikmetīgā vizuālā māksla, tās institūcijas un izstāžu centru prakses. Pirms SALT izveides viņš bijis direktors Platform Garanti laikmetīgās mākslas centram, vadījis projektu „Proje4L” Stambulas Laikmetīgā mākslas muzejā, kā arī bijis pirmais muzeja direktors; strādājis kuratoru studiju centrā Barda koledžā. Viņš kā starptautiski atzīts kurators piedalījies arī vairākos projektos, tostarp, kopā ar Menreju Hsu 2008. gadā bijis kurators Taipejas biennālei, kopā ar Čarlzu Ešu – 9. Stambulas biennālei, bijis direktors un galvenais kurators 3. Stambulas biennālei, līdzkurators 1998. gada Sanpaulu biennālei u.c.

Paralēli tam Vasifs Kortuns paguvis būt valdes loceklis arī tādās institūcijās kā Mākslas iniciatīvu fonds, CIMAM Starptautiskā modernās mākslas muzeju un kolekciju komiteja, Āzijas Mākslas arhīva konsultatīvā padome, FM laikmetīgās mākslas centrs, kā arī bijis žūrijas sastāvā tādām godalgām kā Tērnera balva, Ars Fennica 2014, Velaskesa balva u.c. Vasifa Kortuna darbs kopumā palīdzējis mainīt Turcijas laikmetīgās mākslas pasauli, kas, neraugoties uz garo paveikto darbu sarakstu kuratora lauciņā, panākts pateicoties arī daudzām starptautiskām publikācijām un izdotajiem periodiskiem izdevumiem.

Kortuna šī brīža galvenās uzmanības centrā esošā iestāde SALT pēta kritiskus un aktuālas dabas jautājumus vizuālās un materiālās kultūras jomā, lai rosinātu inovatīvu pieeju izpētes darbam. Tajā būtiska loma atvēlēta bibliotēkai un laikmetīgās mākslas, arhitektūras, dizaina, pilsētplānošanas, sociālās un ekonomikas vēstures arhīviem, vienlaikus realizētas teju trīssimt dažādas programmas un rīkoti starpdisciplināri pasākumi. Turklāt centrs darbojas arī kā izdevējs, kas nodrošina ne tikai drukātas, bet arī lejupielādējamas digitālās grāmatas.

Uzstāšanās laikā Kaņepes Kultūras centrā kurators vērsa uzmanību uz tādiem jautājumiem kā izpratne par muzeju kā noderīgu darbarīku ne tikai ēkas un kolekcijas kontekstā, vajadzību līdzsvarošana starp tā publiskās telpas un iekšējās pētniecības procesiem, iepriekšējās muzeju prakses kļūdas un centieni tās neatkārtot u.c.

Pēc lekcijas pusdienu pārtraukumā Vasifs Kortuns, cenšoties izvairīties no tukšas spriedelēšanas un raugoties uz situāciju ar neatkarīgu aci, sniedza dažus ieteikumus un komentārus, ko ņemt vērā izstrādājot laikmetīgās mākslas muzeju Latvijā.


Izstāde Migrating Spaces. SALT Research & Programs publicitātes attēls

Ko jūs ieteiktu ņemt vērā strādājot pie topošā laikmetīgās mākslas muzeja Latvijā?

Es nevaru dot ieteikumus, tā kā šeit nedzīvoju, jūs paši daudz labāk zināt situāciju. Varu ieteikt tikai to, ko visi vienmēr uzskata par svarīgu. Pirmkārt, izmantot visas savas zināšanas konkrētajā situācijā un skatīties, vai tās ir noderīgas un darbojas vai nē. Otrkārt, mēs visi tomēr vienlaicīgi ejam cauri ļoti līdzīgām problēmām – ir ļoti svarīgi sadarboties ar institūcijām, kuras labi darbojas arī publisko pakalpojumu sfērā. Visu savu dzīvi strādāju ar privātajiem fondiem, un visi no tiem ir arī ļoti labas publisko pakalpojumu institūcijas. Tomēr darbam ar tiem var būt arī ļoti specifisks konteksts.

Ir ļoti svarīgi saprast, kā jaunizveidotajai institūcijai radīt nepārtrauktību tās procesos un konceptā, lai tā darbotos ilgtermiņā. Tai jāstrādā vairākus gadus, un jums jāzina, kā tam pareizi sagatavoties. Domāju, ka Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveidei ir izvēlēts pareizais brīdis.

Jums nav liels iedzīvotāju skaits, tāpēc jājautā, cik no visiem šiem cilvēkiem jūs vēlētos redzēt šajā muzejā? Vērtīgi ir saprast, kā veidot cilvēkos interesi to apmeklēt. Vispirms jums jāsāk ar rīdzinieku iesaisti, tad Latvijas, Ziemeļeiropas un jāturpina ar starptautiskas publikas piesaisti šai iestādei. Jums jāapzinās, kā to veidot un kāda veida izstādēm tajā būtu jābūt. Pastāv ļoti daudz dažādu apstākļu, kurus ņemot vērā ir iespējams to izdarīt ļoti labā līmenī.

Domāju, ka tikšanās ar mazām cilvēku grupām būtu ļoti jauka un noderīga pieeja. Jums ir jājautā, ko plānotajā muzejā viņi vēlētos redzēt vai darīt, kā viņiem, iespējams, pietrūkst. Laika gaitā cilvēki kļūs un jau kļūst daudz aktīvāki. Viņi sāk piedalīties šāda veida pasākumos un gūst sev arī labumu domājot par mākslu no dažādiem skatu punktiem – vismaz esmu to novērojis pēdējo gadu laikā savā valstī.

Tomēr, protams, es nevaru sniegt konkrētas atbildes pirms rūpīgas jūsu esošās situācijas analīzes. Ja veiksiet to ļoti uzmanīgi un vienkārši akli nesekosiet līdzi citiem veiksmīgiem piemēriem, kas ir nostrādājuši citur, vienmēr ir iespējams nokļūt pie labiem piedāvājumiem. Es domāju, ka mēs dzīvojam laikmetā, kurā virzāmies prom no klasiskās mākslas pasaules un izstāžu veidošanas sapratnes, bet dodamies pretī daudz starpdisciplinārākai pieejai. Atsevišķa mākslas pasaule vairs pati sev nav pietiekama, un institūcijām ir jāpielāgojas šādām pārmaiņām. Tām jaunie procesi ir jāatbalsta un jābūt gatavām pārcelties nākamajā līmenī.


Izstāde Rainbow in the Dark. SALT Research & Programs publicitātes attēls

Tātad jūs iesakāt muzeju veidot multifunkcionālu, tajā iekļaujot arī daudzas citas aktivitātes līdzīgi kā to darāt SALT?

Tieši tā, tomēr ne vispārīgā veidā. Tam ir jādarbojas saskaņā ar jūsu konkrēto misiju, redzējumu un virzienu. Jūs nevarat izvēlēties šādu pieeju tikai tāpēc, lai atzīmētu, ka tas ir izdarīts. Jūsu mērķis nav savākt pēc iespējas lielāku apmeklētāju skaitu, bet radīt institūciju ar vērtību.

Pastāv viedoklis, ka viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras jaunizveidotie laikmetīgās mākslas muzeji, ir apstāklis, ka dažreiz to ideja gan sākas, gan beidzas tikai ar to celtni.

Tā notiek. Tomēr stāsts muzeja izveidē nekad īsti nav par telpu. Ēka un tās telpa nevar būt pati institūcija, kas pastāv pašos cilvēkos, viņu prātos un rīcībā, un sabiedrības viedoklī par to. Tur tai arī ir jārealizējas. Nekur citur institūcija nevar atrasties. Cilvēki domā, ka viņiem nepieciešams uzcelt ēku un ka tad uzbūvēta tiks arī institūcija, tomēr celtne šajā gadījumā ir ļoti sekundāra. Tā ir tikai instruments tam, ko patiesi vēlies darīt. Ēka nav mērķis. Turklāt tik pat nozīmīgi ir arī apzināties, ka konkrēti instrumenti var tikt izmantoti tikai konkrētiem mērķiem, ne pilnīgi visam. Ēka nepalīdzēs, ja vēlies tajā darīt ļoti daudzas lietas, ko neieplānoji laikā, kad tā vēl tika būvēta.

Tajā paša laikā, ja būve nokļūst galvenajā uzmanības centrā, rodas problēma, jo tad tā kļūst prioritāra attiecībā uz plānoto pasākumu programmu. Tādā gadījumā celtne kļūst par smagumu uz pleciem, tomēr tā tam nevajadzētu būt, jums tas nav jānes. Celtnei ir jārūpējas par tās iemītniekiem. Dažreiz valdības ar lieliem naudas resursiem pieļauj šādu kļūdu un vienā celtnē iegulda milzu finanses. Tomēr viņi neatceras, ka līdzekļi ir nepieciešami arī darbībai un notikumiem, kas tiks rīkoti šīs celtnes iekšpusē vēlāk. Ir jāapzinās – jo lielāku celtni radīsiet, jo lielāku naudu vajadzēs, lai to pārvaldītu – nepieciešama pamatīgāka apsardze, vairāk tīrīšanas utt.


Izstāde Migrating Spaces. SALT Research & Programs publicitātes attēls

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs tiks būvēts, pateicoties valsts un privātā sektora fondu atbalstam. Vai jums ir kāds komentārs, raugoties no savas pieredzes, kā šīs abas puses spēs sadarboties?

Mani īpaši neinteresē klasiskais sadalījums privātajos un valsts fondos. Tiem abiem ir gan savi “par”, gan “pret”. Galvenokārt visi vienmēr runā par garlaicīgo situāciju, ka, ja darbojies ar privāto naudu, visbiežāk to izmanto privātiem mērķiem, bet ar publisko naudu cilvēki rīkojas publiski. Tā nav patiesība. Tas arī ir tas, kas jāpatur prātā un jāizvairās no šādas situācijas. SALT sadarbojas ar privātajiem fondiem, jo tā vienmēr iespējams zināt, ar ko konkrēti sadarbojies. Šādā gadījumā ir konkrēta seja un persona, pie kuras vari doties, jo zini, kā viņš/viņa strādā un uzņemas atbildību par tavām darbībām.

Jūsu uzdevums būtu atrast labu un ciešu sadarbību starp šiem abiem sektoriem. Daudzus gadus ir pastāvējis priekšstats, ka izmantot privātos līdzekļus ir slikti, bet ne vienmēr. Tomēr pastāv atšķirība, ko daudzi nesaprot, starp privātu un privatizētu naudu.

Dažkārt Austrumeiropas valstis dažādās nozarēs cenšas sekot Rietumu piemēram, bet rezultātā plānotais nenostrādā kā cerēts. Kā izvairīties no šādas sekošanas Rietumu tendencēm, kas ne vienmēr mums ir piemērotas?

Man nav atbildes uz šo jautājumu. Vienkārši pastāv kaut kādas lietas un kritēriji, ko mums nepieciešams paturēt prātā, piemēram – kāda cita vēsture nav gluži arī tavs pagātnes stāsts. Ir svarīgi savu vēsturi uztvert nopietni un to pētīt, nepalaižot garām arī nenozīmīgākos stāstus. Kādēļ mēs nerunājam daudz neatkarīgāk? Kā mēs varam zināt, ka tieši „tas” notikums izmainīja pasauli? Varbūt tas notika kaut kur citur pavisam citā laikā. Ja sāk domāt šādi, ir reāli iespējams lauzt viedokli, ka vēsturei jābūt būvētai pēc Rietumu stāsta un ka mums jābūt veidotiem pēc tā.


Izstāde A Century of Centuries. SALT Research & Programs publicitātes attēls

Kādas ir jūsu prioritātes veidojot mākslas kolekcijas SALT?

Mēs nenodarbojamies ar mākslas kolekcionēšanu, bet veidojam dažādas nozīmes objektu un lietu krājumu. Tajā ir dažādi dokumenti, fotogrāfijas, arhitektūras un 3D maketi un modeļi. Šobrīd veidojam kolekcijas no lietām, kuras mums šķiet svarīgas. „Kas rada vēsturi? Kas no tās ir saglabājies?” – šie ir jautājumi, kas mūs interesē. Bieži vien daudzas vienlīdz nozīmīgas lietas netiek kolekcionētas, par tām neparūpējas un par tām neraksta. Mēs vēlamies situāciju mainīt.

Vai varat sniegt kādu komentārus par laikmetīgās mākslas procesiem šobrīd Eiropā kopumā?

Es domāju, ka šobrīd dzīvojam ļoti labā un interesantā laikā. Mākslas pasaule izplešas starp dažādām zināšanām un praksēm daudz vairāk nekā agrāk. Tā zaudē saikni ar izpratni par tirgu, mantojumu un klasisku pieeju lietām. Māksla vairs neiederas tradicionālo disciplīnu rāmjos. Tas arī ir iemesls, kāpēc šis ir labs laiks, lai tajā praktizētos.


Izstāde One and the Many. 06.09. – 13.11.2016. SALT GalataSALT Research & Programs publicitātes attēls

Bet vai nav arī mazliet bīstami, ka viss var sajaukties pavisam kopā?

Nepavisam, jo viss joprojām tomēr arī saglabā savu formu. Lietas rezultātā nekļūst vienādas, bet drīzāk viena otru ietekmē, tajā pašā laikā nesajaucoties vienā zupā.

Jūsu jautājumam ir ļoti vēsturiska pieeja, tomēr mēs vairs nedzīvojam 1880. gados. Tad kāpēc muzejiem un bibliotēkām nebūtu jāmainās? Mums zināmais to tradicionālais formāts bija nepieciešams citā, ne šajā laikā.

Bet vai mēs zinām, ko mums vajag šodien?

Mums ir nepieciešama kopiena, ne tīkli.

Bet kas vispār šodien uzlabojas? Nekas. Neuzlabojas ne vides globālais stāvoklis, ne ēdiens. Depresijas ir daudz vairāk nekā jebkad agrāk – it īpaši lielās pilsētās. Pasaule pārvēršas par kaut ko daudz sliktāku nekā tā ir jebkad bijusi pagātnē.

Vai mēs to varam padarīt labāku ar mākslu?

Protams. Tas ir lielisks instruments, lai to izdarītu.

Vai mēs šo instrumentu izmantojam?

Nē. Ne tik daudz, cik tas varētu būt iespējams. Māksla nav pietiekoši demokratizēta un pietiekoši daudz mums apkārt. Tajā pašā laikā tā ir lieta, kas vienmēr ir starp cilvēkiem. Par to un caur to cilvēki runā un komunicē. Māksla pati par sevi neko nedara – mēs darām.

saltonline.org