Jaunavas tornis. Publicitātes foto

Skatītāju advokāti – DD Studio 0

Saruna ar Dāvidu un Jāni Mitrēviciem

Agita Salmiņa
13/03/2015

Jaunavas tornis (Qız Qalası), kas atrodas Baku, Azerbaidžānā, un tiek datēts ar 12. gadsimtu, ir neskaitāmu leģendu apvīts un tiek uzskatīts par azerbaidžāņu lepnumu un godu. Nupat Jaunavas tornis un tur esošais muzejs rekonstruētā formā atkal vēris durvis apmeklētājiem. Tā ekspozīciju veidojusi latviešu radošā komanda ar DD Studio priekšgalā. Par šo ekspozīciju dizaina studija atkārtoti nominēta Eiropas Gada muzeja titulam (European Museum of the Year 2015), sacenšoties ar Nīderlandes Nacionālo mākslas muzeju Rijksmuseum Amsterdamā, Eiropas un Vidusjūras civilizācijas muzeju Marseļā un leģendārajam kuģim „Titāniks” veltīto muzeju Belfāstā. Šis nav pirmais DD Studio realizētais projekts Azerbaidžānā – 2013. gadā par Gobustānas petroglifu muzeja ekspozīcijas izveidi kompānija ieguva Eiropas Gada muzeja specbalvu, bet šobrīd pilnā sparā rit darbi pie uguns pielūdzēju tempļa Atashgah muzeja ekspozīcijas, kam pasaules uzmanība tiks pievērsta šī gada jūnijā, tur aizdedzot I Eiropas spēļu lāpu.


Jaunavas tornis. Publicitātes foto

Azerbaidžānā esat realizējuši vairākus augsta līmeņa projektus. Kas ir tas, kas viņus piesaista jūsu darbos un ko viņi novērtē visvairāk?

Dāvids Mitrēvics: Azerbaidžānai kā valstij ir lielas ambīcijas, un viņiem svarīgi ir parādīt sevi uz āru pēc iespējas labāk. Azerbaidžāna orientējas uz Abu Dabī un Dubajas tendencēm, viņu mērķis ir izveidot Eiropas ‘Dubaju’. Daudz naudas tiek  ieguldīts tūrismā, tiek atjaunoti kultūrvēsturiskie pieminekļi, tādēļ viņi lūkojas pēc kāda, kas varētu to visu realizēt Eiropas līmenī. Tas arī viņiem patīk mūsu darbā. Turklāt vieglāku komunikāciju nodrošina kopīgā vēsture un valodas zināšanas. Viņiem patīk tas, ka mēs klasiskos medijus apvienojam ar interaktīviem medijiem. Šajā tirgū viss balstās uz atsauksmēm. Cilvēkiem mūsu radītās ekspozīcijas patīk, ir pozitīvas atsauksmes, sākot ar Tripadvisor un beidzot ar vietējiem medijiem.


Jaunavas tornis. Publicitātes foto

Kā jūs raksturotu vidi, kāda valda Azerbaidžānas muzejos?

Dāvids Mitrēvics: Pirms trīsdesmit gadiem cilvēkiem bija skaidrs, kādam jābūt muzejam – tā bija samērā klasiska pieeja. Mūsdienās cilvēks jau sagaida kaut ko modernu. Attiecīgi tie muzeji, kas ir celti vai rekonstruēti pēdējo 20–30 gadu laikā, arī ir modernāki. Taču, protams, visu nevar uzreiz izmainīt, tas lielā mērā ir arī finanšu jautājums. Un tas tā ir ne tikai Azerbaidžānā, bet arī Latvijā un citur pasaulē.

Uzdevums nebija  vienkāršs – nācās atspoguļot visas vēsturiskās versijas par  Jaunavas torņa vēsturi, kas skaita ziņā bija vairākas. Kā jums izdevās to realizēt, atstājot atbildi atvērtu skatītāja ziņā?

Dāvids Mitrēvics: Saturiski tas bija vissarežģītākais projekts, ar kādu esam strādājuši. Vēsturiskās versijas ir daudz, taču mūsu koncepts bija neizcelt nevienu versiju kā patieso. Tornim ir astoņi stāvi, un katrā stāvā ilustrēta viena no versijām par to, kādām funkcijām tas varētu būt ticis izmantots – kā observatorija, kā aizsargmūris, kā bāka vai cietoksnis. Iespējams, ka visas versijas ir patiesas, jo laika periods, kurā tornis eksistējis, ir ļoti garš, un katrā vēsturiskajā periodā tam varētu būt bijusi cita funkcija.


Jaunavas torņa makets. Publicitātes foto

Projektam piesaistījāt krietnu pulku palīgu. Kas bija tās specifiskās jomas, kas šoreiz bija jāiesaista?

Jānis Mitrēvics: Muzejs pats par sevi ir abstrakts jēdziens. Katrs tomēr savā būtībā atšķiras. Tādēļ arī katrs projekts ir savādāks, un katram mēs pieejam individuāli un risinām to savādāk. Mēs nenodarbojamies ar izpēti un vēstures faktu vākšanu – mēs darbojamies ar to, kas mums tiek dots no muzeja puses.

Dāvids Mitrēvics: Atkarībā no muzejā pieejamajiem materiāliem mēs mēģinām izstāstīt tā stāstu. Un šie stāsta veidi ir ļoti dažādi – tā var būt mūzika, video projekcija vai kas cits. Šajā gadījumā mums vajadzēja parādīt torņa struktūru. Projektā tika iesaistīti vairāk nekā piecdesmit cilvēki, uzņēmumi un citas institūcijas, jo ekspozīcijas izveidei bija nepieciešami lieli cilvēkresursi.

Mēs sevi uzskatām arī par skatītāju/apmeklētāju advokātiem. Jo muzejs dod daudz – tie ir tekstu blāķi, ir resursu krājumi, ar kuriem var pieblīvēt visas telpas. Taču mēs nenodarbojamies ar pētniecību, bet zinām, ka apmeklētājs, ierodoties muzejā un sastopoties ar tur esošo informācijas apjomu, apjuks. Tādēļ mums katrā projektā ir satura speciālists, kura uzdevums ir izvilkt galveno no pieejamās informācijas apjoma – šajā gadījumā tas bija Artis Svece. To tālāk viņš nodod mūsu rokās, un mēs ar šo informāciju darbojamies tālāk – tas vienmēr ir komandas darbs.

Jānis Mitrēvics: Taču nevarētu teikt, ka Svece radīja saturu un mēs to vienkārši izkrāsojām. Veidojot ekspozīciju, tai ir organiski jāizaug – tas ir kopīgs radošās komandas darbs, kurā ietilpst dažādu interešu pārstāvji, sākot no satura līdz tehnoloģijām. Būtiska ir arī tehnoloģiju izvēle satura veidošanā.

Dāvids Mitrēvics: Visu laiku ir atgriezeniskā saikne, nemitīga komunikācija...


Publicitātes foto

Kāds ir jūsu redzējums par  muzeju nākotni? Internets ir pilns ar informāciju, muzeji līdz ar to ir zaudētāji.

Jānis Mitrēvics: Man šķiet, ir gluži otrādi –  domāju, ka tieši muzeju vērtība arvien pieaug. Mēs jau vairs nedalām medijus digitālajos un analogajos. Brīžiem grūti vairs saprast, kas ir digitāls un kas ir analogs. Taču, lai arī kāda virtuālā pasaule neeksistētu internetā, lai arī kādas informācijas gūzmas tur nebūtu pieejamas, muzejs dod neatkarīgu fizisko sajūtu, kas katram fiziskam ķermenim ir nepieciešama.

Un nav jābaidās no informācijas ievietošanas internetā – lai arī cik daudz tā nebūtu pieejama, cilvēkam rodas vēlme to pieredzēt, ieraudzīt savām acīm, pasmaržot. Maņas cilvēkam joprojām ir aktuālas. Līdz ar to domāju, ka mūsdienu muzeja vērtība tikai aug.

Nesen sociālajos tīklos pacēlās jautājums, vai muzejam nepieciešams dizains. Nedomāju, ka atslēgas vārds ir dizains. Muzeja funkcija ir krāt, saglabāt un pētīt, otra funkcija ir komunikācija. Taču ir labi, ja šīs divas funkcijas nodala. Katrs muzejs ir profesionālis savā jomā, taču komunikācija ir pavisam cita joma.  Mūsdienās komunikācijas attīstības jautājums ir sarežģīts un daudzplākšņains. Komunikācijā ietilpst vesela virkne jautājumu, ar kuriem muzejs ikdienā nenodarbojas. Tādēļ loģiski, ka tiek sadalītas šīs divas funkcijas, ļaujot ar ekspozīcijas izveidi nodarboties komunikāciju speciālistiem.


Jaunavas tornis. Publicitātes foto

Dāvids Mitrēvics: Jābūt stāstam! Ir jāsaprot tas āķis, kas aizķer un ar kura palīdzību pēc tam var iemānīt pārējo informāciju. Nepietiek tikai ar dizainu.

Kā jums šķiet, kādēļ no jauna esat nominēti Eiropas Muzeju gada balvai?

Jānis Mitrēvics: Tas nozīmē, ka mēs neesam palikuši sliktāki!

Dāvids Mitrēvics: Esam lepni par šo nomināciju, jo ekspozīcija veidota muzejam. Muzejs netiek novērtēts tikai no dizaina puses – uzmanība tiek pievērsta arī tam, kā tiek pasniegta informācija, kā tiek apspēlēts kultūrvēsturiskais piemineklis. Šajā projektā, piemēram, nedrīkstēja aizskart sienas, torņa platība bija samērā neliela, līdz ar to nedrīkstējām to pārbāzt. Un tas viss no muzeju profesionāļu viedokļa tiek vērtēts kā kopums.


Procesa laikā. Publicitātes foto

Vai no muzeja puses bija kādi nosacījumi vai ierobežojumi? Kas bija šī projekta izaicinājumi?

Jānis Mitrēvics: Sāksim jau ar to, ka iepriekš tur vispār nebija muzeja – tur esošie materiāli lielā mērā mums pašiem bija jāapstrādā vai jāievāc. Tornis ir arī UNESCO aizsardzībā.

Dāvids Mitrēvics: Visam vajadzēja būt izplānotam jau krietni iepriekš, kamēr torni renovēja, un pēcāk nebija vairs iespēja neko mainīt.

Jānis Mitrēvics: Bija 14 zinātnieki, kuriem katram bija savs stāsts par to, kas tornī iepriekš bijis. Nonācām pie četriem galvenajiem variantiem – observatorijas, aizsardzības torņa, bākas un Jaunavas leģendas. Jaunavas leģendu vajadzēja parādīt ļoti politkorekti. Arī visa valsts ir sadalījusies šajos 14 viedokļos, un katrs vēlas tornī redzēt iekļautu arī savu stāstu. Taču uz nevienu no stāstiem nav likts lielāks uzsvars, tie viens otru neapgāž. Ir galvenie stāsti, un ir papildus interaktīvie līdzekļi, kas ļauj apgūt konkrēto tēmu padziļinātāk, ja rodas tāda vēlme.