Foto: Kaspars Breidaks, SSE Riga

Korīne Estrada – muzeja biļešu pārdevēja 0

Viestarts Gailītis, speciāli Arterritory.com
23/09/2011

Francūziete Korīne Estrada (Corinne Estrada) 1995. gadā dibināja Agenda – starptautisku sabiedrisko attiecību un tirgvedības aģentūru, kas specializējas mākslā un kultūrā. Aģentūras misija ir veicināt tūrisma galamērķu un kultūras organizāciju starptautisko atpazīstamību.

Estrada ir attīstījusi pasauli aptverošas komunikāciju kampaņas, stratēģiju un zīmolvedību simtiem muzejiem un galeriju, no kurām lielākās ir Teita galerija, Britu Nacionālā galerija, Viktorijas un Alberta muzejs. Agenda arī ir konsultējusi Polijas valdību Eiropas savienības prezidentūras kontekstā un šobrīd apmāca muzejniekus Igaunijā.

2000. gadā Estrada izveidoja Muzeju komunikācijas jeb Communicating the Museum konferences, pasaules vadošo ikgadējo notikumu, kas veltīts muzeju profesionāļiem. 2007. gadā viņa aizsāka balvu MCA Awards, kuras mērķis ir vērtēt mākslas organizāciju labākās dizaina identitātes.

Savukārt 2008. gadā viņa Parīzē iniciēja pirmo starptautisko forumu par sponsorēšanu mākslā,  Culture Business. Sava Rīgas apmeklējuma laikā septembra sākumā viņa lasīja lekciju Rīgas Ekonomikas augstskolā Business Opportunities in the Art World jeb Uzņēmējdarbības iespējas mākslas pasaulē.

Jūs esat tirgvedības praktiķe kultūras jomā. Kā Jūs nonācāt līdz šai nodarbei un kā Jūs kļuvāt veiksmīga?

Es sāku strādāt ASV pēc biznesa vadības maģistra programmas absolvēšanas tur. Mani pieņēma darbā ceļojumu aģentūra, lai vervētu eiropiešus tūrisma braucienos uz ASV. Kad atgriezos Eiropā, tie paši amerikāņi mani lūdza atvērt viņu kompānijas meitas uzņēmumu Eiropā.

Tas bija biļešu uzņēmums, kam bija jāpārdod biļetes uz sporta norisēm ārzemēs. Biļešu biznesā ir milzīga sacensība un grūti apstākļi. Tā arī ir ļoti starptautiska vide. Es nodomāju – ja mēs spējam pārdot biļetes ārvalstu tūristiem, tad mums viņiem jāspēj pārdot biļetes uz ko citu kā vien sporta pasākumiem.

Iešāvās prātā, ka varētu mēģināt pārdot biļetes uz muzejiem, jo cilvēki, kas pērk biļetes uz muzejiem, iespējams, arī pirktu biļetes uz tādiem kultūras pasākumiem kā mūzikli, operas utt. Muzeju biļešu cena ir tik zema, ka šim produktam ir ļoti liela patērētāju auditorija. Un no tiem atkal, teiksim, 10% būtu ieinteresēti operā, 10% mūziklos... Tas ir ļoti labs veids, kā būvēt kultūras auditorijas datubāzi. 

Kā Jūs tikāt pie tādiem lieliem klientiem kā Teita galerija?

Sākot strādāt ar biļešu pārdošanu, man izveidojās labs klientu tīkls. Teita galerija pati uzrunāja mani. Viņi redzēja biznesa iespēju, ko varēju viņiem nodrošināt, jo strādāju ar biļešu pārdošanu visā pasaulē. Kā jau teicu, biju saistīta ar ceļojumu aģentūrām.

Tas bija tas, ka viņus interesēja – dabūt citu, neierasto auditoriju. Tā kā viņi bija gudrinieki šajā gadījumā, ne es. Un es nebiju brits, es biju kontinentālā eiropiete, kas varēja viņiem palīdzēt nokļūt kontinentā. Kā zināt, briti ir meistari uz izplešanos.

Vēlāk viņi man sacīja, ka, ja vēlos pārdot vēl lielāku skaitu biļešu, man vajadzētu sākt nodarboties arī ar tirgvedību. Es tam ar prieku piekritu, jo biļešu pārdošana bija ļoti grūta, lai arī ļoti noderīga pieredze. Es strādāju ar četriem atzītākajiem muzejiem Londonā, kuri bija pietiekoši gudri, lai saprastu, ka spēks ir sadarbībā nevis sacensībā.

Strādājot komandā, bija daudz vairāk iespēju aizvilināt cilvēkus uz Londonu, nekā, ja to darītu atsevišķi katrs no muzejiem – Britu muzejs, Teita galerija, Nacionālā galerija un Viktorijas un Alberta muzejs.