Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Foto: Jānis Deinats

Rīgas Birža: Intervija ar Māru Lāci 0

Intervē Anna Iltnere
12/08/2011 

Vecrīgas sirdī, Doma laukumā jau no 19. gs. slejas Venēcijas renesanses palaco stilistikā projektēta grezna ēka – Rīgas Birža. Gadu gaitā tā pieredzējusi ne vien daudzas varas un saimniekošanas, bet arī apjomīgus ugunsgrēkus, kas bija pilnībā izpostījuši Biržas ceturtā stāva zāles. Pēdējā dekāde mērķtiecīgi veltīta ēkas restaurācijai, un jau no 22. augusta atjaunotā Rīgas Birža vērusi savas durvis apmeklētājiem. Uz skaistajām un plašajām telpām pārcēlies Ārzemju mākslas muzejs, kurš līdz šim mājoja dažus kvartālus tālāk – Rīgas pilī. Darījumus ar vērtspapīriem Biržas telpās nu nomainījis daudz drošāks ieguldījums – bagātība, ko sniedz kultūras mantojuma baudīšana.


Foto: Indriķis Stūrmanis

Rīgas Birža atklāta ar vairākām izstādēm, tostarp vērienīgu laikmetīgās mākslas izstādi “Glasstress Rīga – darbi no Berengo studijas”. Tā veidota kā sasaiste starp Venēcijas un Rīgas pilsētām – mākslinieki no dažādām pasaules valstīm ir radījuši laikmetīgās mākslas darbus Venēcijas (Murāno) stiklā. Projekts jau guvis atzinību 2009. gadā Venēcijā un norisinās Venēcijā arī šogad paralēli laikmetīgās mākslas biennālei. Daļa no izstādes darbiem tapuši pēdējos gados tieši Berengo studijas laikmetīgās mākslas kolekcijai.

Ārzemju mākslas muzejam pieder plašākā citzemju mākslas kolekcija Latvijā, kas aptver dažādu laikmetu un tautu mākslu, kas radīta laika periodā no 5. g.t. pirms Kristus līdz pat 20. gadsimta sākumam. Šobrīd muzeja krājumu veido vairākas apjomīgas pamatgrupas: Senās Ēģiptes māksla; antīkā māksla; Tālo Austrumu māksla; Rietumeiropas māksla. Lai arī oficiālo muzeja vēsturi rēķina kā 80 gadus ilgu, patiesībā tās pirmsākumi meklējami 1773. gadā, kad ārsts Himzels novēlēja Rīgas pilsētai savu plašo un ļoti dažādo mākslas kolekciju, kuras atsevišķi priekšmeti joprojām atrodas muzejā.

Arterritory.com uz sarunu aicināja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs šobrīd ir liela un sazarota struktūra, izvietota piecās ēkās. Pārraudzībā ietilpst galvenā ēka, izstāžu zāle “Arsenāls”, Romana Sutas & Aleksandras Beļcovas muzejs, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs un Ārzemju mākslas muzejs.

Vai Ārzemju mākslas muzeja krājums pilnībā pāriet uz Rīgas Biržu un telpas Rīgas pilī tiek slēgtas?

Ārzemju mākslas krājums no Rīgas pils uz Biržu pāriet vien daļēji. Pilī daļa telpu turpinās funkcionēt kā muzeja glabātavas, jo Biržas ēkā tādas netika paredzētas. Visu triju Rīgas pils muzeju – Latvijas Nacionālā vēstures, Ārzemju mākslas, Rakstniecības un mūzikas, – kā arī “Arsenāla” krājumam jau 2010. gadā būtu bijis jāpārceļas uz jauno kompleksu pie Dzegužkalna jeb uz t. s. Pulka ielas krātuvēm. Taču projekts apstājās, būvniecībai vēl nesākoties.

Rīgas pils Mozus zālē joprojām atradīsies grieķu un romiešu tēlniecības darbu kopijas. No rudens ir iespējams pieteikt grupu mācību ekskursijas, tādējādi dodot iespēju interesentiem iepazīties ar šo krājumu.

Vai pastāvīgā ekspozīcija Biržā atšķiras no tās, ko varējām skatīt Rīgas pilī?

Rīgas Biržā ir t. s. Gleznu galerija, kurā ir eksponēta 16.–19. gs. Rietumeiropas mākslinieku darbi. Glezniecības eksponēšanas iespējas lielā mērā nosaka telpu interjers. Tas ir ļoti bagāts, ar daudziem dekora elementiem, logiem, durvīm, kolonnām. Dažādu laikmetu, stilu un māksliniecisko rokrakstu gleznām ir ar to jāsadzīvo.


Foto: Indriķis Stūrmanis

Vērienīgums raksturos porcelāna kolekciju, kurai Biržā atvēlēta īpaša vieta – t.s. Rietumu galerija, kas pēc savas arhitektoniskās struktūras ir piemērota vitrīņu izvietošanai. Muzejam ir ļoti laba Rietumeiropas porcelāna kolekcija, kas agrāk ir rādīta visai fragmentāri. Samērā plaši būs pārstāvēti Meisenes porcelāna manufaktūras ražojumi, hronoloģiski pietuvinoties arī mūsdienām, jo savulaik Ārzemju mākslas muzejam bija veiksmīga sadarbība ar manufaktūru kolekcijas komplektēšanā.

Ir arī atsevišķs Sudraba kabinets – sudraba priekšmetu kolekcijai, kas pirmo reizi tiek tā izcelta, jo Biržā ir ļoti piemērota neliela telpa – seifs. Sava vietiņa ir izprojektēta arī objektam, par kuru visi interesējas viscītīgāk – mūmijai. [Tā ir vienīgā Latvijā esošā ēģiptiešu cilvēka mūmija, kura Rīgā nonāca 1902. gadā un kopš tā laika tika uzskatīts, ka iebalzamēta ir sieviete. 2001. gadā tika pabeigta mūmijas izpēte, izmantojot modernās tehnoloģijas. Izpēte noritēja sadarbībā ar Luvras un Turīnas eģiptologiem, un tika atklāts, ka tas patiesībā ir 35–40 gadus vecs vīrietis. Vēl Ārzemju mākslas muzeja Senās Ēģiptes kolekcijā ir divas kaķu un piecas zivju mūmijas. – A.I.] Taču Ēģiptes materiālu izrādīsim 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta – sadarbībā ar Luvru turpinās Ēģiptes kolekcijas izpētes projekts. Līdz tam mūmija vēl gulēs pilī.


Vāze. Ap 1670–1690. Delfta, Nīderlande. Fajanss, dekorēts ar Ķīnas zili baltā porcelāna imitāciju. Hroninhera muzeja muzeja kolekcija. Publicitātes foto

Viens no trim Rīgas Biržas stāviem ir atvēlēts t.s. Austrumu galerijai, kur pastāvīgā ekspozīcija taps vēlāk. Muzejam ir ievērojamas Ķīnas un Japānas mākslas kolekcijas. Kopš atvēršanas Austrumu galerijā ir skatāma viesizstāde “Austrumu porcelāns un Nīderlande: Austrumu un Rietumu mijiedarbība 17. gadsimtā”. Bet pēc 4. decembra, kad izstāde beigsies, galerijā tiks veidota ekspozīcija jau no muzeja krājuma.

Vai Biržas vēsturiskais interjers un eksterjers uzliek papildus atbildību izstāžu iekārtotājiem?

Rīgas Biržas ēka ar arhitektoniskām kvalitātēm ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Ēka celta laikā no 1852. līdz 1855. gadam, atdarinot Venēcijas renesanses palaco formas, kas simbolizē bagātību un pārpilnību. Tā veidota pēc vācu izcelsmes Pēterburgas arhitekta Haralda Jūliusa Bosses (1812–1894) projekta biržas operāciju veikšanai – finansēm un tirdzniecībai. Rīgas Birža ar grezno veidolu bija simbols 19. gs. Rīgas finansiālajai labklājībai. Šobrīd šie akcenti ir pārvirzīti no finansēm pie mākslas kvalitātes.

Arī ēkas interjers ir grezns. Vēsturiskajās telpās tas ir saglabāts autentisks, kas uzreiz radikāli nosaka to mākslas darbu raksturu, kas tiek izstādīti. Eksponēt mākslu šajās telpās ir salīdzinoši grūti. Tā ir ļoti aktīva vide. Nekad nevarētu tikt pieļauta situācija, kad mākslas muzejā interjers dominē pār mākslas darbiem. Tāpēc ir nemitīgi jāpiedomā, kā saglabāt līdzsvaru.


Foto: Indriķis Stūrmanis

Kāda ir Biržas Lielās zāles izstāžu programmas stratēģija un vai plānots eksponēt arī laikmetīgo mākslu?

Pirmajā stāvā ir Lielā izstāžu zāle ar kolonnām. Kad šī māja nonāca mūsu rīcība, tad smējos, ka no astoņām kolonnām es vaļā netieku nekur. Muzeja galvenās ēkas zālē Kr. Valdemāra ielā ir astoņas kolonnas un te arī. Izstāžu zāle ir ļoti skaista. Arī specifiska un sarežģīta. Mēs ar interesi vērojam, kā tā funkcionē jau pie pirmās izstādes, kas ir ar izteikti laikmetīgu raksturu Glasstress Rīga – darbi no Berengo studijas”. Laikmetīgās mākslas darbi stiklā. [Lasi recenziju par izstādi Arterritory.com portālā.]


Juiči Higašionna (Yuichi Higashionna). Bez nosaukuma. 2010. Venēcijas stikla lustra, neons, transformators. Berengo studijas kolekcija. Foto: Frančesko Allegreto (Francesco Allegretto)

Izstādes saikne ar Venēciju nav nejauša, ņemot vērā Rīgas Biržas arhitektoniku. Izstāde būs atvērta līdz 11. decembrim. Redzēsim, kā eksponāti pieņems telpu, kā tie savstarpēji sadzīvos. Es domāju, ka laikmetīgā māksla veiksmīgi var tikt eksponēta visdažādākajos interjeros.


Havjers Peress (Javier Pérez). Maita. 2011. Pūsts stikls, vārnu izbāzeņi. Berengo studijas kolekcija. Foto: Frančesko Allegreto (Francesco Allegretto)

Izstādē skatāmi Jana Fabra (Beļģija), Ernsta Billgrēna (Zviedrija), Freda Vilsona (ASV), Havjera Peresa (Spānija), Orlāna (Francija), Konstantīna Hudjakova (Krievija) un citu mākslinieku darbi. Latviju pārstāv Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns ar darbu "Neaizmirsti mani".


Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns. Neaizmirsti mani. 2011. Pūsts stikls, spoguļi. Berengo studijas kolekcija. Foto: Frančesko Allegreto (Francesco Allegretto) 

Lielajā zālē gadā plānotas 4–5 izstādes. Pamata akcents izstāžu politikā likts uz ārzemju projektiem. Protams, tie prasa lielas pūles, arī ievērojamus naudas resursus un labus sadarbības partnerus. Ir iestrādes, pie kā esam sākuši aktīvi strādāt jau pēc muzeja atvēršanas. Pieļauju, ka Lielajā zālē varētu iemājot arī vērienīgi laikmetīgās mākslas projekti.


Marta Klonovska (Marta Klonowska). Princis Baltazars Karloss mednieka tērpā (pēc Velaskesa gleznas motīviem). 2003. Metāls, stikls, digitālā druka. Berengo studijas kolekcija. Foto: Frančesko Allegreto (Francesco Allegretto)

Vēl gribu uzsvērt, ka Lielā zāle atbilst tām starptautiskajām normām, ko nosaka mākslas darbu eksponēšanas noteikumi un pēc kuriem būtu jāvadās visiem muzejiem. Tostarp iespēja regulēt iekštelpu klimatu, variēt gaismas visdažādākajos veidos.

Kad Valsts Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka Kr. Valdemāra ielā vērsies ciet uz rekonstrukciju, atsevišķas muzeja izstādes varētu tikt rīkotas Rīgas Biržā. Visdrīzāk tādas, kas attiecas uz klasisko mākslas mantojumu. Aiznākamgad latviešu gleznotājam Jūlijam Federam apritēs 175 gadi. Ja galvenā ēka būs slēgta, jubilejas izstāde notiks Biržas Lielajā zālē.


Foto: Indriķis Stūrmanis

Ko vēl saistībā ar Rīgas Biržu apmeklētājiem būtu noderīgi zināt?

Principā beidzot ir īstenots viss, ko Latvijas muzeju apmeklētāji vienmēr ir vēlējušies: modernas, labiekārtotas telpas nodarbībām ar bērniem, arī kafejnīca, restorāns un muzeja suvenīru veikals. Domāju, ir īstenoti visi nepieciešamie nosacījumu, lai jaunais Mākslas muzejs “Rīgas Birža” piedzīvotu aktīvu apmeklējumu un interesi kā no rīdziniekiem, tā Rīgas viesiem.

www.lnmm.lv
www.rigasbirza.lv