The July 16 radošā direktore Oksana Bondarenko

Iznest mākslu no tempļa un atgriezt cilvēkiem – The July 16 0

Intervē Anna Iltnere
12/08/2011 

The July 16 ir Maskavā dibināta aģentūra, kas aktīvi nodarbojas ar laikmetīgās mākslas menedžmentu. 2009. gada maijā aģentūru izveidoja Oksana Bondarenko, par mērķi uzstādot jaunu un nestandarta piemēru meklēšanu Maskavas, Parīzes, Londonas un nu jau arī Meksiko un Sanpaulu laikmetīgajā mākslā, lai ar tiem iepazīstinātu Krievijas auditoriju.

Oksana Bondarenko 2005. gadā absolvējusi Francijā pirmo mākslas biznesa augstskolu ICART (Institut Supérieur des Carrières Artistiques), pēc studijām divus gadus strādāja ar Moscow World Fine Art Fair, paralēli konsultējot Maskavas privātkolekcionārus. Pateicoties viņas iniciatīvai 2009. gadā nodibināts fonds "VICTORY - the Art of being Contemporary", kas ar grantu sistēmu atbalsta Krievijas jaunos māksliniekus. The July 16 ik vasaru sadarbojas ar Mediju, dizaina un arhitektūras institūtu Strelka Maskavā, ārvalstu māksliniekus un dizainerus aicinot veidot vietai speciālas instalācijas. 

Arterritory.com Oksanu Bondarenko aicināja uz sarunu, lai plašāk iepazītos ar aģentūras darbības mērķiem, sadarbību ar Strelka insitūtu un tālākiem nākotnes plāniem. Oksanas dzirkstošā enerģija rada pamatotas aizdomas, ka The July 16 vēriens tikai augs.

Pieņemu, tas varētu būt visbiežāk uzdotais jautājums – kāpēc aģentūras nosaukums ir The July 16? Ņemot vērā, ka tā dibināta maijā.

Nav nekā vienkāršāka – tā ir mana dzimšanas diena.

Kādi ir The July 16 galvenie darbības mērķi? Jūs nestrādājat ar Krievijas mākslas scēnu vien. Vai ir noteikts ārvalstu loks, kas jūs interesē, jeb tā varētu būt jebkura valsts – arī, teiksim, Latvija vai Somija? Un kādi ir galvenie kritēriji, izvēloties sadarbības māksliniekus?

Galvenais dzinulis ir pārliecība, kurai ticam.
Nestrādāju viena, esam neliela komanda, un mūsu primārais mērķis ir dzimtajai Krievijai sniegt to vizuālo pieredzi, ko krājam, apceļojot Rietumus. Tieši tālab Maskava ir kļuvusi par vienu no mūsu galvenajiem darbalaukiem. 

Jau studējot ICART Parīzē, zināju, ka gribu būvēt tiltu starp Krieviju (konstantu, sastingušu, nekustīgu) un pārējo pasauli. Modelis, šķiet, darbojas. Tilta otrā galā var atrasties ikviens Zemeslodes punkts, arī Latvija vai Somija. Kāpēc ne? Visinteresantākās valstis, ar kurām šobrīd sadarboties, manuprāt, ir Meksika un Latīņamerika.

Otrs mērķis ir sekot tendencēm, orientēties mākslas jaunumos un darīt to visu zināmu Krievijai. Iedvesmo, ka esam tādi kā uzsācēji, kas sēj idejas un tendences Krievijas mākslas vidē, kur tās zeļ. 

Kā piemēru darbībai varu uzskaitīt dažus mūsu projektus: Ielu mākslas festivāls 2. Jauno mākslinieku biennālē Maskavā; publiskās mākslas projekts Mediju, dizaina un arhitektūras institūtā Strelka; attīstām arī iPhone un iPad aplikāciju - pasaules mākslas biennāļu gidu (ieviest plānots augusta beigās). 


LangBaumann projekts Bistro_16 ietvaros. Foto: Daniel Baumann

Mīlam strādāt pilsētvidē. Mūsu nodoms ir skaidrs: jaukt robežas starp mākslu un skatītāju, graut elitārisma sienas, ko paši (kuratori un mākslas kritiķi) centīgi esam cēluši… Saskatu te bezgala daudz iespēju izglītot: vest mākslu pie cilvēkiem, nest to ārā no svētā tempļa, tā vairojot mērķauditoriju un līdzdarbojoties sabiedrības gaumes un viedokļa formēšanā. 

Aicinot mākslinieku vai kuratoru veidot ar mums kopprojektu, vadāmies pēc viena vienīga kritērija – lai mums patīk tas, ko viņš vai viņa dara.

Pastāstiet, lūdzu, vairāk par sadarbību starp The July 16 un Strelka institūtu!

Sadarbība veidojusies viegli un impulsīvi. Strelka radošais direktors ieteica piedalīties vasaras programmā, attīstot mākslas projektu sēriju institūta bāra, saukta arī par Bistro, iekštelpai. Tā rezultātā negaidīti ir dzimis ikgadējs projekts Bistro_16, kas aktivizējas ik vasaru no maija līdz septembrim.

Noteikti vēlos uzsvērt, ka, par spīti vēl īsajam institūta pastāvēšanas laikam, Strelka ir jau apveltīta ar modīgākās un ikoniskākās vietas statusu Maskavas sabiedriskajā dzīvē. 

Kāpēc Strelka bāram izvēlējāties publiskās mākslas projektus?

Novērojot Strelka apmeklētājus, apjautām, ka šie jaunieši reiz būs atbildīgi par pilsētas, varbūt pat visas valsts vispārējo sociālo un kultūras attīstību. Sapratām, ka ir nepieciešams auditorijai pietuvoties un attiecīgi uzsākt diskusiju par publisko mākslu. Varbūt izklausās dīvaini, taču Maskavā publiskā māksla ir maz zināms novirziens un te tikpat kā nenotiek tai veltītu, kur nu vēl regulāru projektu.

Ko Bistro_16 ietvaros The July 16 rādīja šovasar un ko joprojām ir iespējams vēl apskatīties? 

Četru mēnešu garumā četrus dažādus mākslas darbus vieno tikai viens nosacījums: visiem Bistro_16 viesautoriem ir jābūt ar pieredzi publiskajā mākslā. Koncepts ir iejaukties vidē, nelaupot tās funkcijas. Speciāli vietai radīti darbi bieži tiek kļūdas pēc saukti par dekoriem. Taču tādā gadījumā Mikelandželo būtu jādēvē par Siksta kapelas dekoratoru.


NINA DONIS projekts Bistro_16 ietvaros šovasar

Šīgada maijā Bistro_16 tika nodots krievu modes mākslinieku dueta NINA DONIS rokās. Man viņi nav tikai dizaineri. Abi ir mākslinieki, kas labi orientējas 20. gs. mākslas mantojumā. Kopdarba iedvesmas avoti varētu būt Kazimira Maļēviča supremātisms vai Aleksandra Popova un Aleksandra Ekstera avangards.


Sebastien Wierinck projekts Bistro_16 ietvaros šovasar

Pēc NINA DONIS sekoja beļģu dizainers un instalāciju mākslinieks Sebastjens Vīrinks (Sebastien Wierinck, 1975), kurš radīja vietai īpašu fetiša objektu – solu, kas Strelku acumirklī nolika uz viena sliekšņa ar Palais de Tokyo vai Espace 104 Parīzē, jo arī tur publiskā vidē tiek ievietoti mākslas darbi. 


LangBaumann projekts Bistro_16 ietvaros, šobrīd joprojām apskatāms. Foto: Daniel Baumann

Trešie, kuru projekts ir apskatāms šobrīd, ir šveiciešu duets LangBaumann. Man jau sen bija ideja ar viņiem kādreiz sadarboties – kopš reiz apmetos Hotel Everland uz Palais de Tokyo jumta. Bistro_16 ietvaros LangBaumann ir radījuši "sienas" gleznojumu ar viņiem raksturīgo kliedzošo krāsu salikumu un ģeometriskajām formām.

Ceturtais projekts, kuru plānojam septembrī, būs grafikas dizaina izstāde - mini ekspozīcija ar slavenā Parīzes grafikas dizaineru, mākslinieku dueta M/M Paris radītiem plakātiem.

Kā viesmākslinieki vērtēja iespēju būt Maskavā un strādāt Strelka institūtā?

Izraudzītie autori Maskavā vēl nekad nebija bijuši. Viņi varbūt nav šeit pārāk zināmi, bet to arī saskatām kā savu mērķi - darīt viņus atpazīstamus, panākt, lai pilsētnieki ielāgo viņu darbus. Un otrādi - ārvalstu māksliniekus vēlamies iepazīstināt ar Maskavu, palīdzēt viņiem dibināt te kontaktus. Esam kā pārmijnieki, kā jau minēju sarunas sākumā.

Kādi ir jūsu nākotnes plāni? Kas būs nākamie projekti? Un vai jūs jau zināt, kas būs Strelka institūta Bistro_16 viesautori nākamvasar?

Savus plānus vienmēr zinu diviem gadiem uz priekšu.

Pamatuzdevums, ko sev uzlieku, ir būt organizētai. Idejas un darbi gan plānoto mēdz pāraugt, bet tas ir tikai dabisks process! Nākamais tuvākais projekts ir vērienīga Bianca Casady (dueta CocoRosie dalībniece) un franču fotogrāfa Jean-Marc Ruellan izstāde "Total Installation" 4. Maskavas laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros, izmantojot neierastu formu. Tiks ietverta muzikāla performance - grupas CocoRosie koncerts. Atklāšana 23. septembrī. Un ir vēl trīs projekti, kurus plānoju īstenot līdz gada beigām.

Saistībā ar Strelka institūta Bistro_16, man labpatiktos, ja ik gadu būtu jauns vieskurators! Jo līdz nākamvasarai mūsu komanda būs jau pārcēlusies uz Latīņameriku :) 

Kas ir mākslas dzinulis, kas tai neļauj izzust?

Eksistenciālisms.

Kas jūs iedvesmo jūsu darbā? 

Mīlestība pret cilvēkiem.
Ikdienas darbs aģentūras komandā.

Strelka institūts un mākslas centrs “Garāža” – laikmetīgas un radošas telpas Maskavā, kas dibinātas pēdējos gados. Tostarp arī The July 16. Kāpēc, jūsuprāt, tieši tagad?

Briedums. Ir pienācis laiks darīt nopietnas lietas un vērst pasauli labāku :)


Oksana Bondarenko

Filozofiskāks jautājums – cik ilgi laikmetīgā māksla būs laikmetīga un kas sekos pēc tam?

Raugoties uz Kloda Monē darbiem, prātoju, kurš no laikmetīgajiem māksliniekiem bija abstraktās mākslas tēvs – Pols Sezans vai Mikelandželo? Arī Art deco un metāla abažūri būs laikmetīgi tik ilgi, cik vien mākslinieki būs sava laika priekšgājēji. 

Nākotnē var būtu viss un arī nekas.
Dzīvosim, redzēsim :) 

www.thejuly16.com