Foto

Vieta spontānām idejām

Īssaruna ar Maiju Kurševu par jauno mākslas galeriju LOW un A.Bran izstādi

Lauma Laube
12/04/2017

Aprīļa sākumā durvis vērušajā galerijā LOW dažas dienas bija skatāma lietuviešu mākslinieka A.Bran izstāde. Tajā mākslinieks piedāvāja savas ilustrācijas par tēmām – Dzīve vs Cerība, Labs vs Slikts, Jā vs Nē.

Kā norāda galerijas vadītāja Maija Kurševa, galerijā LOW šī bija jau otrā izstāde. Galerijas atvēršana un uzturēšana Maijai ir vēl viens no daudzajiem ikdienas pienākumiem – viņa ir māksliniece, kura aktīvi darbojas mākslinieku kolektīvā Popper Publishing, vada Rīgas Zīnu festivālu un pasniedz sietspiedes un ilustrāciju nodarbības Latvijas Mākslas akadēmijā. Tāpat Maija Kurševa aktīvi piedalās izstādēs gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Gada sākumā mākslinieces vārds bija redzams starp astoņu Purvīša balvas 2017 finālistu vārdiem.

Ar Maiju tikāmies jaunatvērtajā galerijā LOW īsi pirms A.Bran izstādes atklāšanas. Sarunājāmies ne tikai par A.Bran izstādi, bet arī par to, kā un kādēļ jaunā galerija Ģertrūdes ielas 115. numurā tika izveidota. 


A.Bran izstādes “Life vs Hope” atklāšana galerijā LOW. Foto: Andrejs Lavrinovičs

Pastāstiet mazliet vairāk par A.Bran izstādi un to, kā izdomājāt sadarboties ar šo lietuviešu mākslinieku!

Šī ir ļoti īsa izstāde, tā notiek tikai trīs dienas, bet tā bija paša mākslinieka vēlme. Viņš teica, ka garāku izstādi nevajag – tas ir pilnīgi bezjēdzīgi –, viņš tieši vēlas, lai ir šīs pāris dienas un viss. Ar mākslinieku iepazināmies, kad viņš iesūtīja darbu Popper Publishing open call “Girlfriend” numuram. Satikāmies arī Viļņā, kad notika Popper desmitā izdevuma prezentācija un izstādes atklāšana (tieši tajā Popper numurā bija ļoti daudz lietuviešu mākslinieku). Mākslinieks kopā ar saviem leišu draugiem piedalījās arī Draw Orgy, ko organizēja Popper Publishing grafiti atzars. Viņš ir gan ilustrators, gan nodarbojas ar street art. 

Īstenībā viņš man pats uzprasījās un teica, ka grib taisīt izstādi, un es izdomāju, ka varētu izstādi uztaisīt grāmatu veikalā “Bolderāja” vai arī te. (Smejas) Man joprojām šo vietu ir neērti nosaukt par galeriju, jo tam vārdam nāk līdzi kas tāds, kas šeit galīgi nav. Vienkārši bija tāda doma, ka būs vieta spontānām idejām – kaut kas ienāk prātā, lūk, ņem un darbojies! Arī Popper Publishing bija vajadzīga sava telpa, mūs vienmēr uzņēma kā viesus citur. Tagad situācija ir tāda, ka viss gads ir saplānots, bet izveidot šādu spontānu, īsu izstādi uz trim dienām – kāpēc gan nē? 

Man ļoti patīk šis mākslinieks, viņš ir tāds jauks, entuziastisks čalis, pats visu dara – nav tā, ka atbraucis kāds, kuru vajag apkalpot. Mēs saprotamies vienā līmenī. 


A.Bran izstādes “Life vs Hope” atklāšana galerijā LOW. Foto: Andrejs Lavrinovičs

Uz brīdi sarunai pievienojas pats mākslinieks A.Bran. No viņa uzzinu vairāk par to, kādi izstādē būs redzami. 

A.Bran: Šie darbi ir veidoti no dažādiem materiāliem, izmantojot dažādus medijus. Man vienmēr patīk strādāt ar dažādām lietām, piemēram, T-krekliem, tetovējumiem, ilustrācijām. Tagad es cenšos apvienot visas tehnikas vienā izstādē. Tas kalpo arī kā grūdiens un iespēja apmeklētājiem izmantot šo darbu paraugus savām vajadzībām, piemēram, drukājot uz apģērba. 

Vai darbus vieno kāda konkrēta tēma?

A.Bran: Jā, tas izriet no izstādes nosaukuma “Life vs Hope”. Būtībā tā ir tāda kā līnija starp šiem diviem atslēgvārdiem – dzīve un cerība. Es vienmēr cenšos veidot darbus starp diviem pretpoliem, lai cilvēki paši var izvēlēties, kas viņiem šķiet tuvāks. Tas arī strādā pēc un jaņ principa – labais nevar būt bez sliktā, un, manuprāt, šī ir arī galvenā motivācija mūsu eksistencei kā tādai. 

Kādēļ izvēlējāties izstādi izveidot tikai uz trim dienām?

A.Bran: Man īsti nepadodas darbs ar papīriem, piemēram, projektu, atskaišu rakstīšana, naudas piesaistīšana. Man ir vieglāk sarunāt kādu izstādi ar draugiem, paziņām. Arī pirms Ziemassvētkiem es veidoju divu dienu izstādi Viļņā. Kaut gan par izstādes veidošanu jāmaksā no sava budžeta, man patīk šis ļoti īsais izstādes modelis, tas ir kā īpašs notikums. Turklāt, Rīga, tāpat kā Viļņa, nav liela pilsēta, tādēļ ar trim dienām pilnībā pietiek. Es arī neesmu tas dižais mākslinieks, kuram izstādi vajadzētu rīkot uz veselu mēnesi. 


A.Bran izstādes “Life vs Hope” atklāšana galerijā LOW. Foto: Andrejs Lavrinovičs

Sarunu turpinu ar Maiju, jautājot par to, kā radās ideja par galerijas LOW veidošanu.

Maija Kurševa: Tā bija nejaušība. Man bija domas par to, kas būtu labi, ko vajadzētu, bet tas tiešām bija tādā fantāziju līmenī – nez, vai tas kaut kad sanāks. Būtu lieliski, ja būtu kāda vieta, kur varētu tā brīvi darboties, strādāt ar telpu, eksperimentēt. Negribētos to nosaukt par nenopietnu, jo, piemēram, pat ja izveido smieklīgu mākslas darbu, tajā tomēr ir jāiegulda laiks, tas ir nopietns darbs. Es arī domāju, ka tad, kad man būs kādi 50–60 gadi, būtu forši, ja man būtu sava galerija, es būtu iekšā mākslas dzīvē kopā ar dažādiem māksliniekiem – veciem un jauniem. Tomēr nebija nekāda liela mērķa tagad veidot galeriju – tas taču ir murgs, tev darīt nav ko? (Smejas) Primāri bija tas, ka vajadzēja jaunu vietu, kur glabāt mantas – ir sataisītie mākslas darbi, risogrāfs, grāmatas, materiāli, instrumenti… Patiesībā, es vienkārši braukāju ar ričuku pa Rīgu, meklēju telpas īrēšanai un, tikko kā redzēju kādu sludinājumu, lecu nost, zvanīju. Tā arī mēs te nonācām. 

Jūs aktīvi darbojaties mākslinieku kolektīvā Popper Publishing, vadāt Rīgas Zīnu festivālu, esat pasniedzēja Latvijas Mākslas akadēmijā, tagad darbojaties arī LOW galerijā. Vai darbu galerijā uzskatāt par jaunu izaicinājumu vai arī tas lieliski ieguļ jūsu ikdienas ritmā? 

Šis ir kaut kas pilnīgi jauns, es nestādos priekšā, kāds šis gads būs. Es esmu nedaudz arī tāds control frīks – tomēr ir ieguldīts daudz savas naudas un laika, tādēļ gribas šo vietu tā kā uzraudzīt un būt klāt. Turklāt, piemēram, kamēr Artjoms (mākslinieks A.Bran) iekārtoja izstādi, viss bija jāparāda, jāizstāsta. Arī tādēļ nāksies šeit būt. Bet jāskatās, vai šeit darbosimies arī ziemā, jo tad te būs šausmīgi auksts. Tad jau redzēs.

Šī nezināšana par to, kā būs, vairāk biedē vai sajūsmina?

Man šis viss liekas vienkārši super! Arī tas, ka saņemts atbalsts no Valsts kultūrkapitāla fonda, ir lieliski! Es ļoti novērtēju to, ka ir šāda iespēja, un sajūtu arī uzticēšanos. Tas, ka ir šāds atbalsts, ļoti atvieglo un nomierina nervus, uzreiz viss ir tā dzīvespriecīgāk, jo tu redzi, ka kādam tas liekas labi un interesanti. 


A.Bran izstādes “Life vs Hope” atklāšana galerijā LOW. Foto: Andrejs Lavrinovičs

Ko galerijā LOW varēsim redzēt nākotnē, kas jau ir ieplānots?

Ojāram Pētersonam būs izstāde, tad būs Golf Clayderman projekts. Jaunajam māksliniekam Oskaram Veilandam būs izstāde, viņš arī ir mūsu Popper Publishing darbinieku kodolā un organizē Popper jauno projektu “Ķekargalvis”. Mēs arī nodrukājām vienu franču mākslinieka grāmatiņu, to arī drīz prezentēsim. Būs arī viens Popper projekts, ko es organizēju, – pieci mākslinieki, pieci tekstu autori un risogrāfā drukāta grāmata. Pēc tam šeit būs jaunie mākslinieki no apvienības “3/8”. Arī manam bijušajam kursa biedram Jānim Filipovičam šeit būs izstāde, viņš nav tā īpaši redzams mākslas scēnā, bet viņam ir kaut kas unikāls, viņš seko līdzi mākslas dzīvei, iet uz atklāšanām. Es viņu uzaicināju, jo es zinu, ka viņš gribēs un spēs, un tā izstāde būs kaut kas interesants, citādāks nekā ierasts. Pēc tam arī būs izstāde vienai no manām mīļākajām latviešu māksliniecēm – Līvai Rutmanei. Nu, tāds būs tas gads, protams, pa vidu tam visam vēl būs dažādas citas darbošanās.  

facebook.com/lowgallery