Roberts Klantens

Grāmata kā gaumes manifestācija 4

Intervē Agnese Čivle, www.anothertravelguide.com
05/03/2013 

       Materiāls tapis ar ABLV Charitable Foundation atbalstu

Dibināta 1995. gadā Berlīnē, Gestalten ir viena no spēcīgākajām dizaina un vizuālās kultūras grāmatu izdevniecībām Eiropā. Savā ziņā – laikmeta spogulis, kas nu jau vairāk nekā 400 grāmatu veidolā dokumentējis mūsdienu dizaina, ilustrācijas, grafikas, arhitektūras, urbānās un laikmetīgās mākslas strāvojumus un attīstības tendences. Izdevniecības nosaukumā gestalten iekodētās nozīmes “iztēlot” un “izveidot” darbojas pavisam tieši – vienlaikus tā ir kā tendenču refleksija un inspirācija.

Vēsturiski par Gestalten dibinātājiem uzskatāma Roberta Klantena (Robert Klanten), Markusa Holmana-Lodža (Markus Hollmann-Loges) un Andreasa Peijerla (Andreas Peyerl) trīsvienība. Savulaik, ieklausoties prognozēs par jaudīgiem un universāliem nākotnes maketēšanas instrumentiem, Folkvanga Mākslas universitātes rūpnieciskā dizaina studiju biedri pievērsās vēl visai zaļoksnējai datorizētās projektēšanas (CAD) tehnoloģijai, kā arī mazzināmajai datorizdevniecībai (desktop publishing). Astoņdesmito gadu nogalē partneri aizsāka kūrēt dizaina prototipu šovus vērienīgajā dizaina mesē Ambiente, Frankfurtē. Tolaik Roberta Klantena vēl visai nelielā pieredze publicistikā, taču vērā ņemamais dizaina teorijas zināšanu pamats bija pietiekošs, lai taptu trijotnes pirmais iespieddarbs – izstādē ietverto produktu katalogs. Virkne sekojošo izstāžu un organizatorisko gadījuma darbu iepazīstināja partnerus ar radošo personību kontingentu – grafiskajiem dizaineriem, audiovizuālajiem māksliniekiem, programmētājiem, underground mūziķiem un pat ar pievilcīgām go-go dejotājām. Drīz vien ballīšu skrejlapu un mūzikas ierakstu vāciņu tirāžu drukāšana abās bijušā Berlīnes mūra pusēs trijotni aizrāva vairāk nekā BMW modeļu ēvelēšana no putuplasta studiju ietvaros. Līdz ar kompānijas Gestalten dibināšanu Andreass un Markuss turpināja darboties dizaina risinājumu izstrādē, bet Roberts Klantens – koncentrēties grāmatu izdevējdarbībā. Par pirmo Gestalten grāmatas projektu uzskatāms Localizer 1.0 – visaptverošs vizuālais apskats par tehno un elektroniskās mūzikas industriju.

Tagad izdevniecībai ir savi biroji Berlīnē, Londonā, Ņujorkā un Tokijā. Arterritory.com uz sarunu par grāmatu ar izdevniecības prezidentu Robertu Klantenu tikās rosīgajā Gestalten Berlīnes birojā.


Gestalten grāmata par jaunākajām tendencēm porcelāna, stikla un keramikas dizainā – Fragiles

Kopš izdevniecības Gestalten dibināšanas pagājuši jau 18 gadi. Sakiet, kā šajā laikā mainījies grāmatās aplūkoto vizuālās kultūras tēmu loks?

Darbs dizaina un vizuālās kultūras grāmatu izdevniecībā nozīmē nemitīgu sekošanu jebkurai iespējamai radošuma izpausmei, mākslas un dizaina manifestācijai. Pēdējos gados aplūkojamo tēmu lokā daudz kas ir mainījies. Ir notikusi dažādu klasisko dizaina disciplīnu paplašināšanās, piemēram, līdzās tradicionālai porcelāna amatniecībai – attīstās aizvien jaunas, inovatīvas un nekonvencionālas šī materiāla formu un tā dekoratīvo motīvu interpretācijas.

Savukārt dažādas sociodemogrāfiskās pārmaiņas, mobilitāte, globālie tīkli ir atstājuši iespaidu uz veidu, kādā mūsdienu cilvēki dzīvo, strādā, mijiedarbojas, kas savukārt būtiski ietekmējis mūsdienu izpratni par arhitektūru. Jaunie arhitekti vairs nav ieinteresēti klasikā ēku būvniecībā, bet vairāk orientējas uz īslaicīgiem, transformējamiem un mobiliem projektiem, to skaitā dažādiem paviljoniem un izstāžu platformām. Risinājumi vairs netiek meklēti vienas ēkas projektā, bet visas vides transformācijā. Ir parādījušies jauni laikmetīgās arhitektūras fenomeni, kuru agrāk vienkārši nebija. Tas pats notiek arī mākslā.

Daudz interesantu lietu notiek, kad šajās vecā un jaunā krustcelēs tiek šķeltas dzirksteles. Mēs savā ziņā cenšamies paredzēt jaunas parādības un atrast interesantas lietas.


Gestalten jaunās arhitektūras ceļvedis Spacecraft. Fleeting Architecture and Hideouts

Tik ilgu laiku atrodoties vizuālās kultūras procesu epicentrā, vai ir iespējams paredzēt nākotnes tendenču attīstību?

Es sacītu, ka patiesībā nemaz tik būtiski nav paredzēt jaunas tendences vai iespējamās pārmaiņas, kā drīzāk atklāt, kas no tā visa varētu būt derīgs un dzīvotspējīgs – interesants ilgākā laika periodā un plašākā mērogā. Tas mums ir daudz lielāks izaicinājums!

Šobrīd nav vairs tādas vienas tendences, tendenču ir daudz un vienlaikus noris vairāku lietu attīstība. Mēs cenšamies nosacīt, kura būs auglīga, bet kura, lai arī interesanta, tomēr ir pārejoša un maznozīmīga kopējā vizuālās kultūras ainā.

Ja atskatāmies uz 90. gadiem, kad aizsākāt Gestalten darbību, kas bija tās lietas, ko industrijā vēlējāties darīt citādāk?

Pirmkārt, vēlējāmies vērst savu uzmanību uz tālaika mazāk pazīstamiem māksliniekiem un dizaineriem, atspoguļot viņu veikumu, kamēr citi mediji par tiem vēl klusē.

Otrkārt, mēs zināmā mērā mainījām veidu, kādā dizaina un mākslas grāmatas tiek izdotas. Deviņdesmito gadu vidū, lai radītu vienu izdevumu, izdevējs gadu vai pat trīs meklēja citus līdz-izdevējus, kārtoja publicēšanas atļaujas... Mēs domājām: nē, ja koncentrējamies uz vizuālo kultūru, kas atrodas nepārtrauktā kreativitātes procesā, ja runa ir par tendencēm – mums jābūt ātriem! Mēs sākām strādāt patstāvīgi, jaunākās vēsmas atspoguļojām ļoti savlaicīgi un pievērsāmies eksportam.

Reizē mēs kļuvām par tādu kā kvalitātes zīmi, norādot uz to, kas ir labs un vērtīgs. Mēs cilvēkiem ierādījām taisnāko ceļu uz zināšanām un kopskatu par vizuālajā kultūrā notiekošo. Cilvēki bija ar mieru samaksāt noteiktu naudas summu par grāmatu, lai, ietaupot laiku, saņemtu tādu kā shortcut uz aktuālāko.

Kuri, jūsuprāt, būtu izdevniecības vēsturē paši interesantākie paragrāfi?

Viss ir bijis kā izaicinājums, visu laiku ir bijis interesanti! Mūsu acu priekšā ir notikušas un aizvien notiek daudz pārmaiņu. Savu darbību esam centušies darīt interesantu pirmkārt sev, jo tiklīdz tā kļūtu mums apnicīga – garlaicīgi kļūtu arī lasītājiem.


Gestalten izdotā grāmata par interaktīvo tehnoloģiju izmantojumu inovatīvajā dizianā A Touch of Code

Sava veida izaicinājums ir bijis arī tehnoloģisko mediju vides attīstība. Kā tas ietekmējis izdevējdarbību un ar kāda veida izaicinājumiem izdevējiem jābūt gataviem sastapties tuvākajā nākotnē?

Attiecībā uz mediju – tehnoloģiskās pārmaiņas var salīdzināt ar pāreju no sveču gaismas uz elektronisko apgaismojumu. Taču tāpat kā sveces aizvien eksistē – arī grāmatas nekur nav pazudušas. Tikai nu jau tās pilda citu funkciju.

Agrāk grāmata bija galvenais informācijas nesējs, tagad daļa informācijas ir novirzīta internetā. Tam, protams, ir ietekme uz veidu, kādā grāmatas tiek veidotas un lietotas. Laicīgu informāciju, ko iespējams pārraidīt caur cita veida medijiem, vairs nav nepieciešams iespiest grāmatās, brošūrveidīgus izdevumus var aizvietot ar e-grāmatām. Taču e-grāmatām obligāti nav jāaizvieto ilustrāciju grāmatas. Drukātos izdevumus, kādus rada Gestalten, nav iespējams aizstāt ar citu mediju.

Taču lieta, uz ko jākoncentrējas šajos informācijas palos, ir saturs. Tam jābūt īpašam, unikālam un citviet nepieejamam.

Kādreiz grāmatas bija kā vērtīgi pulksteņi, kas tika nodoti no paaudzes paaudzē. Cik ilgs mūsdienās, jūsuprāt, ir grāmatu mūžs?

Tas ir atkarīgs no grāmatas. Kopumā grāmatas kļūst aizvien lētākas, tajā pat laikā labu un vērtīgu grāmatu cenas pieaug. Turklāt tās tikai pieaugs, jo cilvēkiem vairs nav nepieciešams grāmatu iegādāties tikai informatīvos nolūkos, bet gan kā lietu, ko lolot – gluži kā mākslas darbu vai dizaina objektu. Cilvēki pirks grāmatas par viņus interesējošām un nozīmīgām tēmām. Dārgas grāmatas kļūs par sava veida gaumes manifestāciju. Digitālo materiālu pasaulē, kad vairs tikai retajam ir mūzikas ierakstu kolekcija, nopirkta grāmata liecina par to, ka tās īpašnieks to nešaubīgi vēlējies kā savas dzīves sastāvdaļu. 

Cik svarīga ir grāmatas izklaides funkcija?

Nav iespējams radīt garlaicīgu grāmatu par interesantu tēmu.

Veidojot grāmatas izklaidējošas un viegli uztveramas, mēs uzrunājam to auditorijas daļu, kas vēl joprojām atrodas meklējumos, uzdod jautājumus dažādu tēmu ietvaros. Tas ir mūsu mērķis, jo nestrādājam tiem, kam viss jau ir zināms. Tālab gan negribu sacīt, ka esam uz izklaidi orientēti, drīzāk demokrātiski tādā izsmalcinātā veidā.

Mēs vēlamies, lai cilvēki saprastu grāmatu dizaina vērtību. Šādu grāmatu izveide nozīmē pamatīgu darba ieguldījumu. Jaunās paaudzes dizaineri, ilustratori, žurnālisti, grafiskie redaktori aizvien paplašina vizuālās stāstīšanas iespējas, lai pārraidītu informāciju pēc iespējas vieglāk uztveramā, saistošā un estētiski inovatīvā veidā.

Gestalten grāmatas ir unikālas ar to, ka tās visas veidojuši dizaineri. Sakiet, kā atrodat un izvēlaties savu radošo komandu?

Mūsu datu bāzē ir aptuveni 40 000 mākslinieku. Mēs intensīvi lūkojamies apkārt, sekojam līdzi citiem medijiem, mums ir kontakts ar dizaina skolām un pasniedzējiem, kuri rekomendē jaunos talantus.

Pastāv teiciens: “Nevērtē grāmatu pēc tās vāka!” Sakiet, cik liela nozīme mūsdienu impulsu pārsātinātajā pasaulē – grāmatas pārdošanā un attiecībās ar to – ir pirmajam iespaidam?

Aizvien liela nozīme. Aptuveni 40 procenti no lēmuma pieņemšanas par grāmatas pirkšanu veido tas, kā pircēju uzrunājis tās vāks.

Taču lielākā problēma, ar ko mūsdienās izdevējiem jāsaskaras, nav “pareizais” vāks. Redziet, piemēram, ASV ir ļoti maz grāmatu veikalu, un aizvien tie tiek likvidēti. Cilvēki spiesti grāmatas pirkt, piemēram, Amazon.com, neko nezinot par to materiāla kvalitāti. Taču, jo īpaši attiecībā uz grāmatām, kuras mēs radām, cilvēki vēlas tās vispirms apskatīt, aptaustīt un sajust to smaržu.


Gestalten grāmata par mūsdienu vizuālās kultūras trīsdimensionālajiem aspektiem jeb taktīlo dizainu High Touch

Cik tad svarīgas šodienas grāmatu pasaulē ir taktilās sajūtas – pieskāriens grāmatas vākam, papīra faktūra?

Tās ir būtiskas, taču izdevējam ir jāatrod balanss starp grāmatā ieguldītajām pūlēm un tās pārdošanas cenu. Var jau radīt īpašu grāmatu, bet ja pircējs nebūs gatavs rēķināties ar tās cenu – tam īsti nebūs jēgas. Ir jārada ar mērķtirgu sasaukties spējīgs produkts.

Vai, jūsuprāt, grāmata var būt māksla vai tikai produkts?

Grāmata var būt māksla, ja tā jau radīta ar tādu nolūku – īpašās, limitētās izdevumu sērijās. Mēs radām produktus – skaistus un funkcionālus, taču produktus. Mums ir jānodod vēstījums – tas ir izdevējdarbības galvenais uzdevums. Gestalten savas grāmatas neuzlūko kā mākslas darbus, kaut arī tās par mākslu runā.

Sakiet, lūdzu, ko nozīmē būt mūsdienīgai izdevniecībai? Vai izdevniecība var izdzīvot, tikai izdodot grāmatas? Jūs 2008. gadā nodibinājāt arī Gestalten televīziju...

Vēl pirms desmit gadiem cilvēki iespieda kabatā noteiktu naudas summu un devās uz grāmatnīcu, lai iegādātos grāmatu, par kuru iepriekš neko nebija dzirdējuši. Pietika ar veikalu un vitrīnu.

Mūsdienās produkts ir jākomunicē jau pavisam citā līmenī – ir jāizveido Facebook profils un jāatver Twitter konts. Caur tiem atraktīvā veidā produktam jāpievērš cilvēku uzmanība, jāliek par to runāt.

Televīzija ir daļa no mūsu mārketinga stratēģijas un zīmola komunikācijas plāna. Caur to mēs ne tikai prezentējam savu produktu, bet arī idejas un pasauli, par kuru runājam savos izdevumos. Īpašās interviju programmās dizaineri, arhitekti un mākslinieki runā par savām radošajām kaislībām, šādi ieinteresējot cilvēkus grāmatu iegādē.

Tā kā mēs strādājam noteiktai cilvēku grupai ar noteiktām zināšanām un interesēm, viņiem esam radījuši arī citus blakus produktus, piemēram, burtveidolu un rakstzīmju vietni.


Gestalten Space

2011. gadā atvērāt arī grāmatnīcu-galeriju Gestalten Space. Ar kādu mērķi to dibinājāt, un vai viss darbojas, kā iecerēts?

Kad mūsu grāmatas tiek novietotas citu valstu veikalu plauktos, nevienam nav ne jausmas, kas esam, no kurienes nākam. Tagad mums ir tiešās komunikācijas iespējas gan ar vietējo auditoriju, gan ar pilsētas viesiem no visas pasaules. Mums ir iespēja uzzināt viņu viedokli, izzināt viņu intereses, kā arī radīt vīziju par mums pašiem. Tas ir ļoti svarīgi vispārējai uztverei par zīmolu.

Izstādēs mēs iegūstam lielisku atgriezenisko saiti ne tikai no publikas, bet arī no māksliniekiem.

Pēc 2004. gada Āzijas cunami krīzes sadarbībā ar Londonas dizaina aģentūru ILovedust realizējāt labdarības projektu – grāmatu A Book Designed to Help. Sakiet, vai arī šobrīd strādājat pie līdzīgiem labdarības projektiem?

Šobrīd nē. Un man jāsaka, ka salīdzinot ar 2004. gada projektu, pēdējais – grāmata Arigato, kas tapa ar nolūku palīdzēt atjaunot 2011. gada Japānas zemestrīcē nopostītās teritorijas, diemžēl no tirgus puses nevainagojās ar īpašu interesi.

Lai mūsdienās šādi palīdzētu un veicinātu sociālo atbildību – produktam ir jābūt pašpietiekamam, ļoti vērtīgam mērķauditorijas acīs.

Gestalten izdotā grāmata Nostalgiaveltījums krievu krāsu fotogrāfijas pionierim Sergejam Mihailovičam Prokudinam-Groskim ieguva German Photobook Award zelta medaļu. Kā nonācāt pie idejas par šādas grāmatas tapšanu? Cik nozīmīgas izdevniecībai ir šādas balvas?

Grāmata ir krievu fotogrāfa Sergeja Mihailoviča Prokudina-Gorska (1863–1944) cara Nikolaja II laika Krievijas portretējums. ASV Kongresa bibliotēkas restaurēto fotogrāfiju izstāde savu Eiropas pirmizrādi piedzīvoja tieši Gestalten Space galerijā, mēs izdevām arī fotogrāfiju izdruku sēriju un grāmatu.


Fotoalbums The Russian Empire of Czar Nicholas II

Patiesībā mēs nekad šādos konkursos nepiedalāmies. Mūsu izplatīšanas menedžeris grāmatu pieteica un es par to neko nezināju. Negaidījām, bijām ļoti pārsteigti un sūdzēties nevaram! Taču mārketinga ziņā balvai nav sevišķi lielas nozīmes. Lai no šādiem konkursiem un balvām būtu kāda jēga, tajos jāpiedalās regulāri un tiešām jāspēj izcelties – mēs to nevēlamies.

Tirgus ziņā Gestalten vienmēr bijis internacionāli orientēta izdevniecība. Kura pasaules daļa tagad ir jūsu uzmanības lokā?

Esam globāli. Tagad cenšamies vairāk darboties Ķīnā, taču tas ir sarežģīti – nelegālās izdevējdarbības dēļ. Ķīnā ar pirātismu nav iespējams cīnīties.

Modes dizaineris Karls Lāgerfelds reiz sacīja: “Grāmatas ir kā stiprās narkotikas bez pārdozēšanas riska. Esmu laimīgs atkarīgais.” Ko personiski jums nozīmē grāmata?

Medijs, ar kura palīdzību iespējams noteiktam saturam piekļūt ļoti tiešā un īpašā veidā. Grāmata ir unikālas informācijas nesējs, kuram nav aizstājēja. Strādāt izdevējdarbības industrijā – tas ir ārkārtīgi aizraujoši!

shop.gestalten.com

Marija Sarža - 06.03.2013 07:16
Lieliska intervija!
Red Wagon - 05.03.2013 13:46
Grāmata uz papīra arī lasās rūpīgāk. Ekrāns paliek ekrāns un pat egrāmatas tiek vienkārši browsētas.
R. R. - 05.03.2013 12:17
bez tās virzības uz Āziju laikam nu galīgi nekā?
Karlis Zeltins - 05.03.2013 10:55
interesanti palasīt pasaules profesionalu viedokli un parliecinaties, ka domaju tiesi tapat! paldies! :)