Baltkrievu fotogrāfs Andrejs Lenkevičs

Fotodokumentālais pagānisms 0

Intervē Šelda Puķīte
06/07/2011 

Jūlijs ir laiks, kad Rīgas muzeji, galerijas un mākslas centri ieslēdz vasaras režīmu, veidojot programmas tiem, kas šaubās – palikt karstuma nokaitētajā pilsētā vai doties tuvāk dabai. Kim? laikmetīgās mākslas centrs šobrīd piedāvā sajust pirmatnīgās dabas, tradīciju un mītu apvītu pasauli un atklāj trīs izstādes vienlaikus. Starp tām arī starptautiski atzītā baltkrievu foto dokumentālista Andreja Lenkeviča (Андрей Ленкевич, 1981) projekts “Pagānisms”, kas būs skatāms līdz 7. augustam (kurators Arnis Balčus). Izstāde Latvijā ir fotogrāfam piešķirtā balva, kas saņemta, piedaloties Kauņas fotokonkursā Kaunas Photo STAR un gūstot otro vietu. 

Andrejs Lenkevičs izstādījis fotogrāfijas, video darbu “Pagāniskā kultūra” un dzīvnieku izbāzeņus, kurus var dēvēt arī par pieteikumu viņa nākamajam projektam “Viltotie dzīvnieki”. Domājot par izstādi, neviļus prātā nāk stāsts par viduslaiku pagāniem Latvijas teritorijā, kurus vācu krustneši kristīja, bet pagāni pēc tam upē kristietību centās nomazgāt. Vai par dainu tēvu Krišjāni Baronu, kas apstaigāja Latviju, vācot un pierakstot mutvārdu daiļradē saglabātās tautasdziesmas. Laikam jau izstādes burvība slēpjas tajā, ka, skatot baltkrievu pagānisko tradīciju dokumentējumu melnbaltās fotogrāfijas formātā, nevilšus sāc domāt par savas tautas identitāti, vēsturi, tradīcijām un ticību pārdabiskajam dabā.

Vai Jums ir jau izveidojies kāds vienots vizuāls attēls tam, ko pašlaik redzat Latvijā?

Esmu patiesi pārsteigts, jo šī vieta man šķiet pilnīgi traks postsociālisma un kiča sajaukums. Te ir arī ļoti smalkas kafejnīcas, kurās sēž smalki cilvēki. Tomēr tā nav dominante. Te viss ir sajaucies kopā. Manuprāt, jūtams ir krievu kultūras pārsvars. Piemēram – krievu mūzikas izteikta klātesamība. 

Dīvaini, bet tieši par Baltkrieviju man ir radies priekšstats kā par vietu, kur var sastapt daudz kiča elementus. 

Pirms kāda mēneša Modernās Mākslas muzejā Polijā bija diskusija par fotogrāfijām, kas uzņemtas Baltkrievijā. Problēma slēpjas faktorā, ka fotogrāfi dodas uz Baltkrieviju, lai safotografētu kičīgo, “babuškas” un “vintedžu”. Ja mēs salīdzinām Rīgu ar Minsku, tad jāsaka, ka Minska ir modernāka un vairāk līdzinās kādai no Eiropas galvaspilsētām. Protams, es šeit runāju par pilsētas centru. Bet mēs ar draudzeni secinājām, ka mums nekur Baltkrievijā nav tādu lielu tirgu kā pie jums [Domāts ir Rīgas Centrāltirgus. – Š.P.]