Spoku mājas 0

Kaspars Groševs
20/09/2016

Tumša koridora galā spīd gaisma, kaut kur pa kreisi atskan poļu valoda, nevienas dzīvas dvēseles. Klīstot pa Vāgnera zāles pamestajām telpām, māksla tajās parādās kā spoki, kas apmaldījušies. Divpadsmitā tēlniecības kvadriennāle šogad aicina “būt labam”, vienlaikus oficiālajā pieteikumā sakāmies apskatām tēmu “konservatīvisms un liberālisms”, kas šķietami izšķīst kā mākslas darbi Vāgnera ielas namā. Kas zin, vai Ronija Fābera Dāla izmētātas lupatiņas un Žilvina Landzberga gaisīgi milzonīgos mamuta ragus vieno kas vairāk par atrašanos vienā mājā, bet izstāde piedāvā pāris labus darbus, pie kuriem jāaizmaldās pa gariem gaiteņiem un šaurām trepēm. Vispār dīvaini šķiet šo visu mēreni haotisko kopumu apvienot zem vārda “tēlniecība”, varbūt te drīzāk piestāvētu “telpniecība”, jo kurš gan mūsdienās sevi vēl definē kāda noteikta medija rāmjos. Gleznotāji repo, fotogrāfi dejo utt. Bet nenoliedzami šeit ir apkopoti darbi, kas mijiedarbojas ar telpu, lai gan nevarētu teikt, ka arī video, piemēram, lielā mērā nenodarbojas ar to pašu.

Ēkas pamestība mākslas apskati padara rūgtenu, liekot baidīties par sastapšanos ar pagātnes rēgiem, kas nekur nav zuduši. Kādā stūrītī palikušas foto kolāžas no aizgājušajiem laikiem, citur skaista sienas lampa neglābjami sasista. Bet tramīga dežurante pie ieejas durvīm nevieš ticību, ka izstāde ir tiešām atvērta. Slīdot caur pamesto garderobi, pārņem klusums, liekot domāt, ka esi nejauši iekļuvis kāda saimniecībā bez atļaujas. Pat atceļā sastaptās Jānusa Sammas nātres pie Mākslas akadēmijas ieejas šķiet kā nejaušs dārznieka joks.

Citu spoku māju, K. K. fon Stricka villu, šajā kultūras pārsātinātajā mēnesī apsēdis Survival Kit 8 ar gariem, burvjiem un šamaņiem, aicinot nodarboties ar “sabiedrības akupunktūru”. Atšķirībā no Vāgnera nama, šeit parastā ceturtdienā uz visām pusēm klejo apmeklētāji, kaut kur tiek vadīta tūre, bet darbu blīvums sarauj paprāvo ēku līdz plaukstas izmēra sērkociņa kastītei. Karsējoties zem teātra gaismām pie Žaņa Valdheima hipnotiskajiem zīmējumiem, var izšķirties, kura telpa sauc nākamā. Nolasītajā mākslinieku kompānijā apvienota aizraušanās ar ezotēriku, netradicionālu medicīnu, garu piesaukšanu utt. Darbi organiski ved viens pie otra, padarot villas apskati par gandrīz rituālu padarīšanu, brīžiem iesūcot un atlaižot gluži kā Alana Vatsa (Alan Watts) psihedēliskie ieraksti. Kad izstāde pametīs telpas, to sienas būs piesūkušās ar jauniem gariem.