(Fragments.) Babyfather. BBF Hosted by DJ Escrow. (Hyperdub, 2016)​

Rekviēms 0

Par Dīna Blanta projekta Babyfather izdoto ierakstu BBF Hosted by DJ Escrow

Kaspars Groševs
31/08/2016

Ejot pa Stabu ielu uz priekšu un atpakaļ, nezinu, vai slēpties ēnā vai sildīties saulē. Austiņās skanot ritmiskam dub virpulim, palēninu soļus, ejot gar izsmalcinātu alu veikalu, pasteidzos, lai apietu kādu streipuļojošu vīru, apstājos, lai paskatītos uz māju jumtiem. Vasaras izskaņa ir skumja, pat ja rodas izdevība no mājas iziet vien t-kreklā. Rudens dēmoni smaržo pēc augļiem un dārzeņiem, un ielu remontdarbiem. Melanholija iezagusies arī lasāmvielā, tostarp zilajā grāmatiņā A Solid Injury to the Knees (“Kārtīgs ievainojums pa ceļiem”), ko izdevis Viļņas rezidenču centrs Rupert un kas apskata depresiju kā neizbēgamu sastāvdaļu no dzīvošanas mūsdienu pasaulē, ķecerīgi piedāvājot to uztvert kā sava veida pretošanos politiskajai un ekonomiskajai sistēmai, kurā produktivitāte tiek vērtēta visaugstāk. Lai nu kas, bet produktīvs es šobrīd nejūtos.

Hauntoloģiskas (no angļu vārda hauntology) noskaņas jaušamas arī projekta Babyfather izdotajā ierakstā BBF Hosted by DJ Escrow, aiz kura stāv mūzikas un mākslas kriptogrāfs Dīns Blants (Dean Blunt). Pasniegts kā pirātu radio šovs, kuru vada nezināms dīdžejs ar hēlija balsi, kas periodiski iejaucas mūzikas ritējumā, albums piedāvā 23 skaņdarbus, kurus caurauž dobji jamaikiešu basi, sirēnas, vienaldzīgs hiphops un neskaitāmas un grūti notveramas atsauces, piemēram, uz modes dizainera Aleksandra Makvīna pirmsnāves tvītiem utml. Ieraksts šķietami sadalīts divās daļās, sākumā, vidū un beigās ieskanoties bezkaislīgam žestam – neskaitāmas reizes atkārtotai frāzei This makes me proud to be British, ko ir neiespējami izturēt ilgāk par minūti. Kritiķi, kas vērtē Babyfather albumu kā mūzikas vienību, norāda uz formas problēmām, bet ierakstam ir vairāk kopīga ar Fluxus, nekā Kanye West bestselleriem (lai arī nekad nevar būt drošs).


Dean Blunt. Felony / Stalker 7

Vienlaikus Blants darbojas arī kā mākslinieks (grūti gan noliegt, ka arī mūzikai viņš pieiet gaužām konceptuāli), līdz šim sarīkojot vairākas personālizstādes visai cienījamās Londonas galerijās. Viņa darbi ir vizuāli sausi, izmantojot jau gatavus attēlus un priekšmetus, atsauces uz slaveniem zīmoliem (piemēram, uz sienas uzdrukājot centrāltirgus cienīgu Moschion) un aukstu, neizdibināmu humoru. Ar interneta troļļa cienīgu spītu viņš vienlaikus saliek kopā lielpilsētas bezcerību un sparīgu ķepurošanos tajā. Bez skaidrojumiem un kompromisiem, Blanta darbi, tostarp arī darbība mūzikā gan Hype Williams sastāvā, gan solo mākslinieka ādā, apbur un sanikno, varbūt pat vienlaicīgi. Brīžam griezīgi neizturams troksnis pārplūst Haknijas balādē, un šķiet lieki jautāt, ko tas viss nozīmē. Vai arī to, no kura skatu punkta uz to visu labāk skatīties. Ej iekšā vai skaties caur logu. Babyfather var klausīties, guļot gultā vai mazgājot traukus, vai ejot pa Stabu ielu.


Babyfather. BBF Hosted by DJ Escrow
. (Hyperdub, 2016)​